AST ik gadu 20–25 miljonus eiro iegulda infrastruktūras uzturēšanā

Ik gadu infrastruktūras uzturēšanā ieguldot 20–25 miljonus eiro, ir pietiekami, lai iekārtas nesasniegtu kritisko vecumu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Baltijas valstu elektropārvades uzņēmumi mērķtiecīgi īsteno projektus, lai savienotu Baltijas elektrosistēmas ar citām Eiropas valstīm un vairs nebūtu atkarīgi no kādreizējā PSRS telpā izbūvētajiem tīkliem, pievienojoties sinhronā darbā kontinentālās Eiropas energosistēmai. AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone, kura šajā amatā stājās vasarā, intervijā aģentūrai LETA pauž, ka pašlaik tā saucamā sinhronizācijas projekta virzība ir vērtējama kā laba, neskatoties uz atsevišķu apakšprojektu termiņu kavēšanos. Sinhronizācijas projekta kopējais laika grafiks nav mainījies, un to paredzēts pabeigt 2025.gada beigās. Tāpat AST vadītāja atklāj, ka tiek apsvērta gāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Conexus akciju sākotnējā piedāvājuma iespēja.

Ko savā darbības termiņā vēlaties sasniegt? Kādēļ nolēmāt pieņemt šāda veida izaicinājumu?
– Ja sākam ar to, kā es nokļuvu AST, tad 25 gadus strādāju Statoil un pēc tam Circle K, veicot ceļu no degvielas uzpildes stacijas pārdevējas līdz pat izpilddirektorei, un manā vadībā uzņēmums arī veiksmīgi mainīja zīmolu. Tas bija ļoti dinamisks un interesants laiks. Vairākus gadus darbojos arī Ārvalstu investoru padomē Latvijā, tostarp valdes priekšsēdētāja amatā, veidojot dialogu ar valdību, lai padarītu uzņēmējdarbības vidi Latvijā labāku. Vienā brīdī sapratu, ka vēlos pārmaiņas. Es apsvēru dažādas iespējas strādāt arī globāli, izvērtēju vairākas pozīcijas, bet nonācu pie secinājuma, ka vēlos tomēr palikt Latvijā. AST valdes priekšsēdētājas amatā esmu jau kopš jūlija vidus un esmu gandarīta, ka joprojām esmu enerģētikas nozarē. Tagad gan tā ir elektroenerģija, un es varu teikt, ka tā tiešām ir nākotnes enerģija.
Ja runājam par galvenajiem darbības blokiem, tad tie noteikti ir cilvēki, drošība un drošums, kas balsta uzņēmuma attīstību. Kā pirmo no galvenajiem darbības mērķiem es gribu minēt sagatavošanās darbus elektrosistēmu sinhronizācijai ar Eiropu. Tāpat ir jāstrādā pie pārvades līniju pietiekamības un kapacitātes nodrošināšanas.
Nemainīgi svarīgs ir arī zaļais kurss AST darbā un ikdienā. Mēs emitējām zaļās obligācijas, notiek darbs pie Latvijas–Igaunijas kopīgā atkrastes vēja enerģijas projekta Elwind, dažādiem zaļajiem risinājumiem AST ikdienā.
AST ir arī uzsācis kursu uz digitālo transformāciju, kas nozīmē gan digitālo prasmju uzlabošanu, gan datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Mēs izaicinām paši sevi, lai ne tikai ietu laikam līdzi, bet es ticu, ka varam iet arī laikam pa priekšu.

Kompānija tuvāko 10 gadu laikā attīstībā plāno investēt apmēram 400 miljonus eiro, tostarp vairāk nekā 170 miljonus eiro projektos, kas ietverti Eiropas desmitgades plānā. Vai varat vairāk pastāstīt, kādēļ tieši šīs investīcijas kompānijas 10 gadu plānā izceltas kā tās, kuras stiprinās uzņēmumu visvairāk?
– Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka mēs runājam par Latvijas un arī Baltijas enerģētisko drošību un apgādes drošību, ko ir plānots uzlabot, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropas elektrotīkliem. Lielākā daļa projektu, kas ietverti Eiropas desmitgades plānā, ir arī sinhronizācijas projekta sastāvdaļa.
Tāpat daļa investīciju ir nepieciešama tīklu uzturēšanai, un ik gadus AST tīkla uzturēšanas darbos iegulda 20 līdz 25 miljonus eiro, tā nodrošinot tīkla nenovecošanos un atbilstību normatīviem. Tieši tīklu uzturēšanai mēs šajos 10 gados plānojam investēt 230 miljonus eiro. Savukārt Eiropas līdzfinansētie projekti, kas ir Eiropas desmitgades plānā, ir tiešā veidā nepieciešami sinhronizācijas realizācijai. Tostarp mēs uzstādīsim trīs sinhronos kompensatorus, kuri nodrošinās frekvences un inerces uzturēšanu, kā arī enerģijas uzkrāšanas iekārtas jeb lieljaudas baterijas. Tāpat mēs plānojam ātrāku un kvalitatīvāku datu apmaiņu un sistēmas pārvaldību. Šim mērķim tuvākajos gados ir vairāki modernizācijas projekti – elektroenerģijas komercuzskaite, balansa vadības sistēma, elektriskā tīkla modeļu pārvaldības sistēma, kā arī dispečervadības sistēma un pretavārijas automātika. Visi šie projekti ir iecerēti, domājot par elektroenerģijas apgādes drošību nākotnē.
Savukārt jau ilgtermiņā, lai nodrošinātu energoapgādes drošību, Baltijas valstu stratēģiskais mērķis ir integrēties Eiropas enerģijas tirgū. Lai šo stratēģiju īstenotu, AST sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoriem īsteno vēsturē vērienīgāko, ap diviem miljardiem eiro vērtu enerģētikas projektu, lai līdz 2025.gadam atvienotu Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu no Krievijas energosistēmas un pievienotos sinhronā darbā kontinentālās Eiropas energosistēmai.
Kopumā šis sinhronizācijas projekts ir milzīgs solis Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, lai nodrošinātu Latvijas sabiedrībai un ekonomikai vitāli nepieciešamo elektroenerģijas piegāžu drošību par Eiropas tirgus konkurences apstākļos noteiktām cenām neatkarīgi no ģeopolitiskās situācijas svārstībām.
Pašlaik sinhronizācijas projekta virzība ir vērtējama kā laba, neskatoties uz atsevišķu apakšprojektu termiņu kavēšanos. Sinhronizācijas projekta kopējais laika grafiks nav mainījies, un to paredzēts pabeigt 2025.gada beigās.

Minējāt, piemēram, lieljaudas baterijas. Tās ir iecerētas, lai uzkrātu noteiktu elektroenerģijas drošības rezervi kritiskām situācijām līdzīgi, kā tas ir, piemēram, ar naftas produktiem, vai lai varētu uzkrāt enerģiju no tādiem nepastāvīgiem energoresursiem kā vējš vai saule?
– Viens no priekšnoteikumiem sinhronizācijas projekta ieviešanai ir Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru spēja nodrošināt stabilu sistēmas frekvenci, ko pašlaik nodrošina Krievijas pārvades sistēmas operators. Sistēmas frekvences stabilitāti nodrošina precīza saražotās un patērētās elektroenerģijas līdzsvara nepārtraukta uzturēšana energosistēmā. Sistēmas frekvences kontrolei ir nepieciešamas ātrdarbības balansēšanas rezerves. AST sadarbībā ar kaimiņvalstu pārvades sistēmu operatoriem veica balansēšanas rezervju tirgus analīzi, un tika secināts, ka 2025.gadā pastāv nozīmīgs balansēšanas rezervju deficīta risks, kas var apdraudēt sinhronizācijas projekta savlaicīgu ieviešanu, kā arī radīt nesamērīgi dārgas balansēšanas rezervju izmaksas. Tāpēc AST vērsās pie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Latvijas valdības ar lūgumu ļaut AST kā pārejas risinājumu iegādāties un ekspluatēt baterijas balansēšanas rezervju nodrošināšanai. Pašlaik sinhronizācijas projekta ietvaros AST ir iesniedzis pieteikumu Eiropas Komisijai līdzfinansējuma saņemšanai, par ko lēmums gaidāms janvārī.

Vai jūs kā jaunā AST vadītāja redzat arī lietas, kuras gribētu mainīt?
– Par AST es varu teikt tikai to, ka tā ir ļoti profesionāla komanda. Es teikšu godīgi, ka tas mani ļoti patīkami pārsteidza, jo kādreiz var domāt, ka valsts kapitālsabiedrībās darba dinamika atšķiras no privātā biznesa. Tādēļ mani ļoti pozitīvi pārsteidza AST enerģiskie un pozitīvie darbinieki. Tādēļ, ja runājam par to, ko varētu mainīt, tad es vairāk redzu potenciālas iespējas. Viena no tām noteikti ir digitalizācija, jo mēs daudzus procesus varam digitalizēt vēl vairāk, pieņemt datos balstītus lēmumus. Tās pavisam noteikti ir jomas, pie kurām mēs strādājam un turpināsim strādāt.
Tāpat varam izaicināt ierasto praksi. Tostarp pašlaik esam noslēguši darbu pie vidēja termiņa stratēģijas, un, jau domājot par tālāko termiņu – 2030., 2050.gadu –, jautājums ir par to, kā strādāt pilnībā klimatneitrāli. Es tam redzu ļoti daudz iespēju un neredzu šķēršļus, kas traucētu to realizēt šajā profesionāļu komandā.

Par zaļajām inovācijām nākotnē – vai, jūsu ieskatā, ir kas tāds, ko Latvijas elektroenerģijas nozarei un AST zaļo inovāciju jomā varētu piedāvāt arī citām valstīm? Kādi būs turpmākie AST zaļie projekti?
– Latvijas un Igaunijas kopīgais atkrastes vēja parku projekts Baltijas jūrā kopā ar starpsavienojumu starp abām valstīm būs pirmais šāda veida t.s. hibrīda kopprojekts Eiropā un, iespējams, arī pasaules līmenī. Plānots, ka zemūdens kabeļa starpsavienojums vienlaicīgi nodrošinās atkrastes vēja parku divpusēju rezervētu pieslēgumu Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklam, kā arī kalpos starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecības plūsmu pārvadīšanai. AST ir daļa no tā, un jau šobrīd esam spēruši pirmos soļus, lai kopīgi ar Igaunijas pārvades sistēmas operatoru pētītu iespējamos risinājumus Baltijas jūrā plānoto vēja elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam Latvijā un Igaunijā. AST un Elering pieredze būs unikāla, ar ko labprāt dalīsimies arī ar citām valstīm, kas apsver kopīgu atkrastes vēja parku projektu attīstīšanu.

Kāds pašlaik ir AST pārvaldīto tīklu tehniskais stāvoklis? Vai nav bažu, ka rudens/ziemas vētrās var notikt kādi bojājumi?
– Es teikšu, ka tīklu un iekārtu stāvoklis ir labs, un visa infrastruktūra tiek regulāri apsekota. Infrastruktūras uzturēšanā ik gadu ieguldām 20–25 miljonus eiro. Protams, vienmēr pastāv bažas par kādu dabas katastrofu, un mēs arī šos riskus izvērtējam. Tomēr gandrīz visām apakšstacijām ir divpusēja barošana jeb tīkli pienāk no diviem sadales punktiem, apakšstacijās ir rezerves transformatori, un visbiežāk dažādu negadījumu rezultātā pārslēgšanās uz rezerves transformatoriem notiek automātiski.
Domājot par nākotni, AST pēdējos gados ir veicis ievērojamus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā – ir uzbūvēts Kurzemes loks, kura kopējās izmaksas ir 128 miljoni eiro, šogad ir atklāts Igaunijas–Latvijas trešais starpsavienojums, kurš izmaksāja 83 miljonus eiro. Tāpat ir tapusi līnija no Rīgas TEC-2 uz Rīgas HES, kas kopumā izmaksāja 15 miljonus eiro. Ir aizsākts darbs pie 330 kV līniju no Valmieras uz Igauniju atjaunošanas darbiem, kur investēsim ap 45 miljoniem eiro.
Protams, ka katrai iekārtai ir savs kalpošanas laiks, bet es redzu, ka, ik gadus ieguldot 20 līdz 25 miljonus eiro, ir pietiekami, lai iekārtas nesasniegtu kritisko vecumu. Papildus katru gadu tiek veikta iekārtu darbaspējas izvērtēšana.
Arī runājot par vētrām – strādājot tādā vējā, kāds ir ierasts mūsu klimatiskajā joslā, problēmām nevajadzētu rasties.

Jau minējāt, ka elektrība ir nākotnes resurss, un pašlaik tiešām daudzās jomās mēģina atteikties no fosilajiem energoresursiem, tādēļ paredzams, ka pieprasījums pēc elektrības ievērojami augs. Vai AST ir gatavs lielam elektroenerģijas izmantošanas palielinājumam jau tuvākajos gados?
– Ir jāsāk ar to, ka elektrifikācija ir pamats klimata mērķu sasniegšanai. 2050.gadā ir mērķis panākt pilnīgu sistēmas dekarbonizāciju, un tas nav viegls uzdevums. Mums ir jācenšas elektrificēt visas jomas, sākot no transporta un komunālās saimniecības un beidzot ar enerģijas patēriņu rūpniecībā vai apkurē. Pirmkārt, tas ir pamatots ar to, ka elektroenerģijas ražošana nākotnē balstīsies uz tā saucamajiem nulles emisijas avotiem, kas ir saules un vēja enerģija. Jo vairāk atjaunojamo energoresursu ražotņu mēs varam pieslēgt kopējam tīklam, jo ātrāk ir iespējams panākt dekarbonizāciju. Otrkārt, ir pavisam vienkāršs ekonomisks apsvērums, jo elektroenerģijas infrastruktūrā tiek ieguldītas lielas investīcijas. Ir sagaidāms, ka līdz 2030.gadam Latvijas elektroenerģijas industrijā tiks ieguldīti vismaz trīs miljardi eiro, tostarp pārvades un sadales tīklā ir plānots investēt ap pusotru miljardu eiro. Vēl tikpat varētu tikt investēts elektroenerģijas ģenerācijā. Lai šīs investīcijas neizraisītu tarifu kāpumu, bet gan pretēji – tarifu samazinājumu, paralēli ir jānotiek apjomīgai elektrifikācijai. Diemžēl Latvijā pēdējo 20 gadu laikā pieprasījums pēc elektroenerģijas nav nozīmīgi mainījies.

Ja runājam par mūsu sistēmas gatavību, tad ir jāmin Kurzemes loka izbūve, darbs pie Elwind projekta. Pašlaik AST ir gatavībā uzņemt aptuveni 1000 MW jaunu atjaunojamo energoresursu jaudu. Attīstoties papildu jaudām, AST attiecīgi plānos arī investīcijas tīklu paplašināšanai.

Vai jums ir savas prognozes, kā varētu mainīties Latvijas elektroenerģijas patēriņš līdz 2050.gadam?
– Mēs vēlētos redzēt ļoti strauju elektrifikāciju, taču tas ir politikas veidotāju uzdevums. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai infrastruktūra būtu pietiekama un gatava šai situācijai.

Teju gads ir aizvadīts diskusijās ar Lietuvu par to, vai Baltijas valstīs nonāk vai nenonāk elektroenerģija no Baltkrievijas Astravjecas AES. Lietuvas puse septembrī samazināja maksimālo šķērsgriezuma caurlaidības spēju elektropārvades līnijām no Baltkrievijas uz Lietuvu, tādējādi ierobežojot iespējas Baltijas valstu tirgū nonākt elektroenerģijai no turienes. Kā šis Lietuvas solis ietekmē Latvijas pārvades sistēmu?
–Pēc tam, kad Lietuva samazināja caurlaides spēju uz Baltkrievijas–Lietuvas robežas, Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori veica grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības kapacitātes noteikšanas metodikā uz Krievijas-Latvijas robežas, kas kaut kādā mērā kompensē Lietuvas metodikas ietekmi uz tirdzniecības kapacitāti ar Krieviju. Bet kopumā elektroenerģijas tirdzniecības kapacitāte ar Krieviju pēc Lietuvas metodikas ieviešanas ir samazinājusies. Tajā pašā laikā tiktāl nav novērojama šo izmaiņu nozīmīga ietekme uz Baltijas elektroenerģijas tirgu un elektroenerģijas cenām. Jāpiebilst, ka arī Latvijas valdība ir nolēmusi pilnībā pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, tāpēc kopš pagājušā gada novembra Latvijas pārvades sistēmas operators ir ieviesis pasākumus, kas izslēdz iespēju tirgot Baltkrievijas elektroenerģiju uz Krievijas-Latvijas robežas.

Jaunu sarunu ar Lietuvas pusi par to, ka viņi kaut ko varētu mainīt, nav bijis?
– Tas ir politikas veidotāju jautājums. Mūsu kā operatora jautājums ir nodrošināt drošu energoapgādi gan Latvijā, gan reģionā.

Latvija gan jebkurā gadījumā vēlas kļūt neatkarīgāka no elektrības piegādēm no Krievijas un Baltkrievijas un arvien vairāk cenšamies integrēt tirgu ar citām Eiropas Savienības valstīm. Kā šo integrāciju ietekmēs Eiropas zaļais kurss un elektrifikācija? Vai mums pietiks energoresursu?
– Ir tā, ka Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru pēdējos gados veiktie pasākumi gan infrastruktūras, gan tirgus modeļa attīstības jomā ir noveduši pie esošās situācijas, kad Baltijas elektroenerģijas tirdzniecība ar Eiropas tirgu vairākas reizes pārsniedz tirdzniecību ar trešajām valstīm. Krievijas elektroenerģijas importa īpatsvars Baltijas elektroenerģijas bilancē vairs nav kritisks. Piemēram, 2020.gadā tie bija tikai 14% no Baltijas patēriņa. Turklāt nepieciešamības gadījumā to ir tehniskas iespējas aizstāt ar elektroenerģijas piegādēm no Eiropas tirgus.

Eiropas zaļais kurss tālāk veicinās enerģētisko neatkarību, jo elektroenerģijas ražošanas veicināšana no atjaunojamiem energoresursiem nozīmēs mazākus enerģijas rēķinus no trešajām valstīm. Tāpēc investīcijas elektroenerģijas sistēmas attīstībā un “zaļajā transformācijā” nozīmē ne tikai atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanā, bet vienlaicīgi enerģētiskās drošības paaugstināšanā.

Pērn AST palielināja kontroli dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā Conexus Baltic Grid līdz 68,46%. Kā jūs pašlaik vērtētu AST darbu kā vienotā dabasgāzes pārvades operatora lielākajam akcionāram?
– Conexus pašlaik ir izveidojies kā publiska privāta kapitālsabiedrība, kur līdztekus valstij ir arī privātie akcionāri. Sekojoši Conexus tiek pārvaldīts caur akcionāru sapulces lēmumiem, respektējot visus akcionārus. Bet, protams, AST pieder kontrolpakete, kas ļauj noteikt uzņēmuma stratēģiskos virzienus un attīstības tendences. 2021.gadā akcionāru sapulce lēma par ārkārtas dividenžu izmaksu, kur AST piekritīgā daļa bija 58 miljoni eiro. Šis solis bija iespējams, pārstrukturējot uzņēmuma kapitāla struktūru, un svarīgi atzīmēt, ka tam nav ietekmes uz uzņēmuma sniegto pakalpojumu tarifiem. Ar šo soli AST ir nodrošinājusi, ka pašlaik aptuveni puse no valsts investīcijām Conexus akciju iegādei jau ir atgūta.
Mūsu mērķis ir arī nodrošināt, lai darbības politikas būtu vienotas jau koncerna līmenī.

Pašlaik tieši dabasgāze varētu būt tas fosilais energoresurss, kas varētu aizstāt, piemēram, akmeņogles un citus kurināmos ar lielāku emisiju līmeni pārejas periodā no fosilajiem materiāliem uz zaļo enerģiju. Kā līdz ar to varētu mainīties Conexus darbības apjomi, un kā kopumā raugāties uz elektrības un dabasgāzes attiecībām tuvākajos gados?
– Es sākšu ar to, ka mēs esam pārvades sistēmas operators, nevis tirgus dalībnieks, līdz ar to mūsu uzdevums ir garantēt pieeju infrastruktūrai ikvienam. Šobrīd gāze tik tiešām tiek uztverts kā pārejas perioda risinājums, bet ilgtermiņā arī AST prognozes liecina, ka dabasgāzes nozīme mazināsies, palielinoties atjaunojamo energoresursu īpatsvaram. Vienlaicīgi ir arī skaidrs, ka atjaunojamie energoresursi vienā mirklī nevarēs aizstāt fosilos kurināmos, un noteikta infrastruktūra, kaut vai ūdeņraža transportēšanai, būs nepieciešama. Līdz ar to tā nekur nepazudīs.

Cik svarīgi ir tas, ka AST kā Latvijas elektrības pārvades sistēmas operatoram ir iespēja piedalīties lemšanā arī par Latvijas gāzes pārvades operatora darbību?
– Ja mēs aplūkojam reģionālo valstu piemērus, tad ir skaidra tendence, ka dabasgāzes pārvades tīkli tiek uztverti un pārvaldīti kā elektroenerģijas sistēmai būtisks un saistīts sektors. Tas par stratēģisko kontroli, bet ir jautājumi, kuros mēs redzam sinerģiju arī operacionālā līmenī, un kā piemēru jau šodien varu minēt, ka mēs strādājam pie vienotas pieejas IT drošības jautājumiem. Abos gadījumos mēs runājam par apgādes infrastruktūru, un tas primāri ir jautājums par apgādes drošību reģionā ar energoresursiem.
Pašlaik dabasgāze ieņem nozīmīgu pozīciju Latvijas energoapgādē un no nepārtrauktas dabasgāzes piegādēm ir atkarīgi Latvijas iedzīvotāju labklājībai un ekonomikai kritiski sektori, tostarp siltumapgādes sistēma un elektroapgādes sistēma. Dabasgāzes sektora ciešo saikni ar elektroenerģijas sektoru rada Rīgas termoelektrocentrāles jeb Rīgas TEC, kas ir Latvijā vienīgā sistēmas nozīmes bāzes ražošanas jauda un elektroenerģijas stratēģiskā rezerve. Ievērojot, ka Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma maksimālā slodze sasniedz ap 1200 MW, Rīgas TEC ar kopā uzstādīto jaudu 1039 MW ir Latvijā ar valsts atbalstu uzturēta vienīgā elektroenerģijas stratēģiskā rezerve, kas spēj nodrošināt stabilu elektroenerģijas ģenerāciju situācijās, kad elektroenerģijas imports ir būtiski ierobežots vai tad, ja tas būtu neiespējams. Lai Rīgas TEC funkcionētu kā energoapgādes rezerve, ir svarīgi nodrošināt Rīgas TEC darbināšanai nepieciešamo dabasgāzes apjomu un tā nepārtrauktu pieejamību.

Kā skatāties uz pieaugušajām biržas cenām elektrībai – vai ir paredzamas kādas tendences tuvākajai nākotnei? Vai, jūsu ieskatā, cena kādā brīdī šogad vai nākamā gada sākumā varētu normalizēties?
– No sākuma ir jāskaidro iemesli, kādēļ ir tik augsta elektrības cena. Un te ir trīs vienlaicīgi sakrituši iemesli.
Pirmkārt, Eiropas Savienībā CO₂ emisiju kvotu cena šobrīd ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni virs 60 eiro par tonnu. Emisiju atļaujas cena ir ogļu, degakmens un gāzes elektrostaciju ražošanas izmaksu struktūras būtiska komponente.
Otrkārt, augošas ekonomiskās aktivitātes un enerģijas patēriņa dēļ ir pieaugušas gāzes un ogļu cenas. Oktobrī Eiropā atsevišķās dienās gāzes cena jau pārsniedza 100 eiro par MWh atzīmi, kas ir vēsturiski nebijis sadārdzinājums. Eiropas gāzes cenas biržās šogad pieaugušas par aptuveni 250%, ņemot vērā zemos krājumu līmeņus, augsto pieprasījumu Āzijā un augstas CO₂ emisiju kvotu cenas.
Treškārt, Skandināvijā, kur hidroelektrostacijas caurmērā saražo pusi no elektroenerģijas, šogad ir samazināta ģenerācija neraksturīgi zema ūdens līmeņa dēļ hidroelektrostaciju rezervuāros. Iztrūkstošo apjomu nākas saražot dārgākās elektrostacijās, kas veicina cenu pieaugumu.
Baltijas elektroenerģijas tirgus ir cieši integrēts Eiropas tirgū ar četriem starpsavienojumiem – trīs ar Skandināviju, viens ar Poliju, tāpēc Eiropas enerģijas cenu tendences lielā mērā ietekmē Baltijas tirgu.
Nav iespējams veikt konkrētas prognozes. Es ceru, ka būtiskais energoresursu kāpums apstāsies un jau pavasarī atgriezīsies saprātīgās robežās, jo neviens nav ieinteresēts šādā ilgtermiņa situācijā. Vienlaikus tas ir arī signāls investoriem, ka ir nepieciešams veikt ieguldījumus atjaunojamo energoresursu attīstībā, lai būtu piedāvājuma alternatīvas, kas attiecīgi veicinātu cenas pazemināšanos.

Vai ir redzama interese par citu enerģijas ražotāju pieslēgšanos AST tīklam? Piemēram, kad tika izbūvēts Kurzemes loks, tika norādīts, ka tam viegli varēs pieslēgties vēja parki.
– AST nepārtraukti jūt investoru interesi par iespējām izbūvēt un pieslēgt jaunus vēja parkus gan iekšzemē, gan arī jūrā, tomēr šis process nav ātrs, un katra investīcija prasa noteiktus sagatavošanas darbus. Kā jau minēju, kopā ar kolēģiem no Igaunijas pārvades sistēmas operatora esam uzsākuši darbu pie Elwind projekta pieslēguma izpētes, kas paredz izveidot vēja parku Baltijas jūrā, un vienlaikus šos savienojumus izmantot elektroenerģijas tranzītam. Tāpat virkne uzņēmumu ir izrādījuši interesi par jaunu sauszemes vēju parku attīstības iespējām visā Latvijā, tostarp arī Kurzemē.
Latvijā vējš tiešām ir viens no neizmantotajiem elektroenerģijas ražošanas avotiem. Tam ir liels potenciāls, īpaši tādēļ, ka tehnoloģijas pēdējo 10 gadu laikā ir attīstījušās tiktāl, ka tās spēj strādāt brīvā tirgus apstākļos. Līdz ar to redzam, ka vēja enerģijas attīstībai Latvijā būtu pozitīvs efekts uz elektroenerģijas cenu, un AST ir gatavs sniegt nepieciešamo atbalstu šo vēja parku pieslēgšanai tīklam.

Vai ir lielāka skaidrība par Elwind projekta realizāciju? Proti, tā iecere tika publiskota pavasarī, bet kad varētu sākties šī projekta īstenošana?
– Pašlaik mēs kopā ar Igaunijas pārvades operatora pie šiem jautājumiem strādājam un aktīvs darbs ir sācies visos līmeņos. Ir arī jāsaprot, ka bez pieslēgumiem vēja parkiem Latvija nespēs īstenot nulles emisiju enerģijas ražošanu, kā tas ir paredzēts.

Elwind ir liels projekts, bet vai bez tā interesi par pieslēgšanos tīklam pauž arī mazāku privātu vēja parku attīstītāji? Un vai bez tā būs reāli izpildīt visas prasības?
– Jā, aktivitāte ir vērojama. Pašlaik AST ir izdevis tehniskos noteikumus dažādu elektrostaciju pieslēgumiem pārvades tīklam ar kopējo jaudu 1769 MW (09.11.2021.). Pārvades tīkla kapacitāte pašlaik neierobežo jaunu elektrostaciju pieslēgšanu. Tajā pašā laikā vēja parku attīstību dažkārt kavē iedzīvotāju un pašvaldību pretestība.
Runājot par vēja enerģijas attīstību jūrā, ir jaušama plaša interese no dažādiem starptautiskiem energouzņēmumiem par atkrastes vēja parku attīstību Baltijas jūrā. Elwind projekts nav vienīgā iniciatīva.

Vienlaikus no vēja parku attīstītājiem ir dzirdēts, ka Latvijā ir ļoti birokrātiska sistēma, kas neveicina šo parku veidošanu. Kāds ir jūsu viedoklis? Un vai AST arī var veicināt izmaiņas, jo arī jūs esat tieši ieinteresēti lielākā atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomā?
– Es sākšu ar to, ka AST uzdevums ir nodrošināt infrastruktūru. Gan ar Kurzemes loka, gan trešā Igaunijas starpsavienojuma izbūvi mēs esam spēruši soļus, lai pieslēgšanās būtu iespējama. Taču tas, kādi ir normatīvi jau specifiski ģenerācijas jaudu veidošanai, ir politikas veidotāju jautājums.

Vai tiek pausta interese, ka tīklam varētu pieslēgt arī lielākus saules bateriju parkus, vai arī saules enerģija Latvijā joprojām ir tikai mikroģenerācijas līmenī?
– Kad domājam par nākotni, tad tie ir visa veida atjaunojamie energoresursi. Ir investoru interese arī par lielas jaudas saules elektrostaciju attīstības iespējām.

Par obligāciju emisiju – kādēļ AST nolēma spert šādu soli?
– Patlaban mēs esam emitējuši zaļās obligācijas 100 miljonu eiro vērtībā un plānojam turpināt emisiju līdz kopējai summai – 160 miljoni eiro. Zaļās obligācijas ir finanšu instruments, kas paredzēts, lai veicinātu ilgtspējību un atbalstītu klimatam un videi draudzīgus projektus, kas vērsti uz ilgtspējības paaugstināšanu, energoefektivitātes celšanu, piesārņojuma novēršanu, bezemisiju transporta veicināšanu u.c.
Otra lieta – obligāciju emisija ļauj refinansēt esošos aizņēmumus un turpināt plānotos kapitālieguldījumus. Kā vienu no piemēriem varu minēt Kurzemes loku.
Jāuzsver, ka AST ir pirmais starp Baltijas pārvades operatoriem, kas ir uzsācis investīciju piesaisti kapitāla tirgos, emitējot tieši zaļās obligācijas. Jāatzīmē arī ļoti lielā investoru interese, jo parakstītais apjoms vairāk nekā divas reizes pārsniedza emitēto apjomu. Obligāciju iegādes rīkojumi tika saņemti no vairāk nekā 20 investoriem, ieskaitot pensiju fondus, aktīvu pārvaldības fondus, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Baltijā un Ziemeļvalstīs, kā arī no starptautiskajām finanšu institūcijām – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas.
Tāpat AST iziešana biržā ar obligāciju emisiju ir apliecinājums labai AST pārvaldībai un ilgtspējai. Esam saņēmuši arī kredītreitingu aģentūras Standart & Poor’s BBB+ kredīta reitingu ar pozitīvu nākotnes novērtējumu. Tas nozīmē, ka mēs dodamies pareizā virzienā ar zaļajām investīcijām.

Arī nākotnē jūs kā galveno finansējuma piesaistes avotu redzat obligācijas vai skatīsieties arī uz aizdevumiem, citiem finansējuma piesaistes veidiem?
– Ikvienā situācijā mēs lūkosimies pēc ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma. Šajā brīdī iešana biržā ar obligācijām bija ekonomiski labākais lēmums.

Latvijā jau gadiem tiek runāts arī par to, ka valsts uzņēmumiem biržā vajadzētu sākt kotēt arī akcijas. Vai jūs redzat, ka AST kādā brīdī būtu jāpiesaista ne tikai finansējums, bet arī jauns kapitāls, un vai birža tam būtu labs risinājums?
– Attiecībā uz AST šobrīd šāda plāna nav. Savukārt attiecībā par Conexus mēs apsveram akciju sākotnējā piedāvājuma iespēju, vienlaikus saglabājot akciju kontrolpaketi mūsu rokās, jo mēs esam valsts kritiskās infrastruktūras uzņēmumi.

Cik tālu pašlaik ir iecere par Conexus akciju sākotnējo piedāvājumu? Tas drīzumā jau varētu nonākt valdības apspriešanā?
– Pašlaik mēs vērtējam, kad šādu soli varētu spert. Nav tā, ka dokumenti jau būtu sagatavoti izskatīšanai valdībā.

Runa būtu par daļas pašlaik AST piederošo akciju pārdošanu biržā vai pilnīgi jaunu Conexus akciju emisiju?
– Šo projektu nav plānots īstenot ne nākamo sešu, ne deviņu mēnešu laikā, tādēļ es no papildu komentāriem pašlaik atturēšos.

Krišs Jānis Kairis, Inguna Ukenābele