Ministru kabinets (MK) atbalsta Satiksmes ministrijas (SM) rosinājumu par dzelzceļa projekta Rail Baltica infrastruktūras pārvaldītāju noteikt projekta nacionālo ieviesēju SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL).

Valdības sēdē ministri vienojās, ka protokollēmumā atsevišķā punkta tiks noformulēts, ka Latvijas turpina atbalstīt vienota vairāku valstu infrastruktūras pārvaldītāja izveidi un EDzL ir tikai starpposms ceļā uz šo vienoto pārvaldītāju.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka kopīga infrastruktūras pārvaldītāja izveidei pretojas Lietuva, savukārt Latvija un Igaunija to atbalsta. Vienlaikus nedrīkst kavēties ar nacionālā līmeņa pārvaldītāja nozīmēšanu, jo rudenī jau sākšoties būvdarbi un kādam ir jāatbild par infrastruktūras uzturēšanu un apsaimniekošanu, sacīja Linkaits.

Viņš piebilda, ka turpmāk EDzL būs tā struktūra, kas no Latvijas puses piedalīsies vienotā infrastruktūras pārvaldnieka izveidē.

Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš diskusijās uzsvēra, ka EDzL nedrīkst dēvēt par pagaidu pārvaldītāju, jo tas var radīt priekšnosacījumus dalītas infrastruktūras pārvaldes izveidei, kas nav ne Latvijas, ne Igaunijas, ne Eiropas Komisijas interesēs. Krūmiņš uzsvēra, ka Lietuva ir ieinteresēta Rail Baltica izveidē tikai līdz Kauņas terminālim, lai varētu piesaistīt kravas no Ķīnas un Rietumeiropas.

“Šāds dalītais pārvaldes modelis Lietuvai dos iespēju bloķēt visu Rail Baltica infrastruktūras pārvaldi,” skaidroja Krūmiņš.

Otrdien, 11.augustā, valdības preses konferencē Linkaits atkārtoti uzsvēra, ka Rail Baltica projektā nav loģiski katrā no valstīm veidot atsevišķu pārvaldnieku, sadrumstalojot pārvaldības modeli un radot potenciālas grūtības operatoriem, kuri izmantos šo dzelzceļa līniju.

Linkaits informēja, ka EDzL uzdevums būs veidot zināšanu centru, kas sadarbosies ar būvniekiem, zemju atsavinātājiem, kā arī nodrošinās jau uzbūvēto posmu apsaimniekošanu. Satiksmes ministrs norādīja, ka šis ir pagaidu risinājums, kamēr turpinās sarunas par vienota infrastruktūras pārvaldnieka izveidi.

“Latvijai ir skaidra pozīcija un mērķis Rail Baltica dzelzceļa trases pārvaldībā virzīties uz vienota vairāku valstu institucionāli integrēta pārvaldītāja izveidi, vienlaikus turpinot visus ar projektēšanu, būvniecību un trases ekspluatācijas plānošanu saistītos darbus. 11.augusta Ministru kabineta lēmums Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību Latvijā sākotnējā posmā nodot EDzL ir svarīgs solis šī mērķa īstenošanai,” otrdien valdības preses konferencē uzsvēra Linkaits.

Viņš sacīja, ka Latvijas mērķis ir kopīgi pārvaldīta Rail Baltica infrastruktūra visā Baltijā. “Par to esam panākuši vienošanos dažādās ekspertu diskusijās, – mēs būvējam ne tikai jaunas kvalitātes, bet arī jaunos principos un domāšanā balstītu infrastruktūru, turklāt darām to nākamajiem 50, pat 100 gadiem. Mums jāvar to efektīvi izmantot, un tas mūsuprāt vislabāk iespējams, kopējos tīkla izmantošanas jautājumus risinot vienoti,” sacīja Linkaits.

Nododot topošo Eiropas sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūru pārvaldītājam EDzL, valsts stiprina Latvijas kapacitāti nākotnes infrastruktūras pārvaldībā, skaidroja satiksmes ministrs. EDzL kļūstot par zināšanu un tehniskās kompetences centru, būs iespējams arī efektīvāk risināt sarunas ar Latvijas kaimiņvalstīm, skaidroja ministrs.

Linkaits piebilda, ka SM kapitālsabiedrība EDzL dibināta 2014.gadā un īsteno Rail Baltica projekta Latvijas aktivitātes. Uzņēmums šo gadu laikā ir uzkrājis nozīmīgu pieredzi un ekspertīzi attiecībā uz Rail Baltica īstenošanu, un faktiski jau tagad veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas. Tāpēc, ņemot vērā EDzL darbības mērķi, uzkrāto pieredzi un kompetenci, ir ekonomiski pamatoti Rail Baltica infrastruktūras pārvaldītāju veidot uz EDzL bāzes, nevis dibināt jaunu iestādi vai kapitālsabiedrību, uzsvēra Linkaits.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izveide ir pakāpenisks process, kas noslēgsies, kad dzelzceļa infrastruktūra būs uzbūvēta, pārbaudīta un nodota ekspluatācijā,” piebilda Linkaits.

SM skaidro, ka kopš EDzL dibināšanas 2014.gadā tā ir uzkrājusi pieredzi un ekspertīzi Rail Baltica projekta jautājumos un faktiski veic funkcijas, kas atbilst dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kompetencei.

“Ņemot vērā uzņēmuma uzkrāto pieredzi un izpratni dzelzceļa infrastruktūras jautājumos, kā arī apsvērumus attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību un infrastruktūras pārvaldītāju pārrobežu sadarbību Baltijas valstu līmenī, EDzL ir atbilstoša institūcija, kurā attīstīt Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības kapacitāti,” pauž SM.

Ministrijas plāns paredz, ka Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izveide pilnībā noslēgsies, kad būs uzbūvēta un atbilstoši verificēta dzelzceļa infrastruktūra, un sāksies tās ekspluatācija.

SM ieskatā šim procesam jānotiek trijos posmos. Pirmais posms ir konceptuāla lēmuma pieņemšana par EDzL kā atbildīgo institūciju, kurai tiek noteiktas sākotnējās infrastruktūras pārvaldītāja tiesības un pienākumi veidot Rail Baltica infrastruktūras pārvaldītāja normatīvo un institucionālo ietvaru. Otrais posms paredz, ka EDzL sadarbībā ar SM sagatavo nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu projektus un izstrādā darbības stratēģiju, ietverot detalizētus finanšu aprēķinus. Trešajā posmā tiks izveidota skaidra, līgumos un ārējos un iekšējos tiesību aktos balstīta sistēma, kas nosaka kopīgo Baltijas valstu Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības funkcionalitāti, tās pārrobežu veikšanas institucionālo un juridisko mehānismu, kā arī Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības nacionālo līmeni. Prioritāri EDzL virzītu vismaz divu (piemēram, ar Igauniju) vai pat vairāk valstu institucionāli integrēta infrastruktūras pārvaldības izveidi, ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu konkurētspējas stiprināšanas, infrastruktūras pārvaldības darbības efektivitātes un infrastruktūras izmaksu ekonomijas apsvērumus.

SM skaidro, ka, apstiprinot konceptuālajā ziņojumā piedāvāto risinājumu, EDzL astoņu mēnešu laikā sagatavos nepieciešamo normatīvu grozījumu projektus par Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijām un kompetenci un izstrādās Rail Baltica infrastruktūras pārvaldītāja darbības stratēģiju, ietverot detalizētus finanšu aprēķinus.

Paralēli minētajiem uzdevumiem notiks darbs ekspertu līmenī Baltijas valstu darba grupā attiecībā uz vienoto Rail Baltica pārvaldītāja funkcionalitāti, tas ir kopīgajām procedūrām un institucionālo ietvaru konkrētu funkciju veikšanai pārrobežu režīmā.

EDzL finansējuma nodrošināšanai tuvākajiem trim gadiem SM piedāvā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas palielināšanai SM resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 425 400 eiro apmērā, lai veiktu iemaksu EDzL pamatkapitālā svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai.

SM skaidro, ka līdz ar atbildīgās institūcijas par infrastruktūras pārvaldītāja funkcijām pamatkapitāla palielināšanu, tiks novērsts risks attiecībā uz tiesisko nenoteiktību, kas var rasties Rail Baltica ieviešanas gaitā. Dzelzceļa likums, kurā noteiktas infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību, attiecas gan uz esošo dzelzceļa tīklu, gan Rail Baltica dzelzceļa līniju. Tā kā projekta īstenošana atrodas projektēšanas fāzē un tuvojas būvniecības fāzei, ir jānosaka atbildīgā institūcija un veicamie uzdevumi Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa un kapacitātes sagatavošanai Latvijā.

Valdība vakar, 11.augustā, atbalstīja SM piedāvāto risinājumu, uzdodot ministrijai līdz 2021.gada 1.martam iesniegt MK informatīvo ziņojumu par piedāvātā risinājuma īstenošanas un Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādes gaitu, bet līdz 2021.gada 1.aprīlim iesniegt valdībā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbības nodrošināšanai nepieciešamos tiesību aktu grozījumus.

Tāpat SM uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz šī gada 20.septembrim ieskaitīt valsts budžetā projekta Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” Latvijas posma skiču projekta izstrāde un darbību izpēte un projekta Pētījumi par Eiropas platuma sliežu ceļa līniju (Latvijas posms) neplānoto ieņēmumu atlikumus 425 400 eiro apmērā. MK atļāva SM veikt EDzL pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot finanšu līdzekļus 425 400 eiro apmērā, lai īstenotu Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības nodošanu tai.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit