Mājas Būvinženieris Atjaunota Hāmaņa muiža Pārdaugavā

Atjaunota Hāmaņa muiža Pārdaugavā

08/10/2023

599

Katrs atjaunots nams ir ieguvums pilsētai, apkārtējiem iedzīvotājiem un nejaušiem garāmgājējiem. Ēkas īpašniekiem un iemītniekiem tā ir iespēja baudīt ikdienu unikālā vēsturiskā vidē, tomēr šādos atjaunošanas projektos tas ir iespējams tikai pēc pamatīga, piņķerīga un atbildīga darba.

Slokas ielas ēkas jaunajiem īpašniekiem šis nav pirmais vēsturisku būvju atjaunošanas projekts, tāpēc uzmanības vērta ir ne tikai pati ēka un tās vēsture, bet arī atjaunošanas procesa grūtības un rezultāts. Projekts tapis, īpašniekiem sadarbojoties ar restauratoriem, būvniekiem un projektētājiem, kā arī konsultējoties ar būvju atjaunošanas profesionāļiem. Apvienojot biroja un pirmsskolas telpas, restaurētais un atjaunotais būvapjoms apliecina atbilstību pagājušā gadsimtā iegūtajam muižas nosaukumam.

Vēsturiskā apbūve Pārdaugavā

Vēsturiski apbūve Rīgas daļā, ko tagad saucam par Pārdaugavu, ir veidojusies ap Rīgas turīgo iedzīvotāju muižiņām, ko tur būvēja vasaras atpūtai. 18. gadsimtā Pārdaugavā uzcēla pirmo papīra ražošanas manufaktūru, vēlāk tika būvētas arī citas manufaktūras un fabriku ēkas, tai skaitā Vestfāles drāšu fabrika. Savukārt ap 19. gadsimta otro pusi fabriku īpašnieki sākuši celt savas villas netālu no ražotnēm, iegādājoties zemesgabalus fabriku tuvumā. 1886. gadā Vestfāles drāšu fabrikas direktoram uzcēla palielu vienstāva koka privātmāju ar klasicisma iezīmēm Slokas un Palisādu (tagad Kuldīgas) ielas stūrī. Ēkai bijis tornītis, kolonnas, lievenis, barokāli elementi, dekoratīvi skursteņi un terase. Uzbūvēja arī zirgu stalli ar ratnīcu un nelielu ēku kalpotājiem, bet pēc kāda laika fabrikas direktora ģimene esot pārcēlusies uz lielāku mājokli.

20. gadsimta sākumā ēkā bijusi zīmuļu fabrika, vēlāk ierīkots veikals, kur tirgoja malku. 1912. gadā toreizējais īpašnieks izstrādājis kinoteātra projektu, bet pilsētas būvvalde apšaubījusi petrolejas ģeneratora uzstādīšanas vajadzību (drošību) elektrības ražošanai. 1917. gadā kinoteātris atvērts nelielā piebūvē Baldones ielas pusē ar nosaukumu Kinoteatrs Kometa.

1922. gadā īpašumu nopircis Rīgas Biržas komitejas pārstāvis Zāmuels Zakss un sācis tur nopietnu pārbūvi (1926. gada projekts), paplašinot dzīvojamo ēku, piebūvējot mūra daļu ar tornīti un papildinot fasādes ar kolonnām. Diemžēl 1927. gadā Zakss nomira, un mantinieki nav turpinājuši ēkas pārbūvi. Vēlāk kalpotāju ēkā iekārtota veļas mazgātava, bet brīvajā gruntsgabala teritorijā 1934. gadā uzcelta pagaidu būve, kurā vairāk nekā 50 gadu darbojās sakņu veikals. Padomju laikā nams sadalīts dzīvokļos, bet 90. gadu sākumā īpašums bija katastrofālā stāvoklī, un iedzīvotāji to pameta.

Ēka pie Hāmaņa ielas

Tikai pēc vērtīgās būvsubstances konstatēšanas un valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa iegūšanas ēku komplekss nodēvēts par Hāmaņa muižu, saistot to ar Hāmaņa ielas nosaukumu, nevis ēkas īpašnieku dzimtas vārdu vai apdzīvotās vietas nosaukumu.

Savukārt Hāmaņa iela ir ieguvusi nosaukumu, jo esot daļa no Filozofu alejas.Johans Georgs Hāmanis esot dzīvojis greznajā Bērensa muižiņā Daugavgrīvas ielā, ko pazīst ar Švarcmuižas nosaukumu, un mīlējis pastaigāties pa taku starp divsimtgadīgiem vītoliem – tā saukto Filozofu aleju. Šo stāstu gan J. G. Hāmaņa daiļrades pētnieki dēvē par skaistu leģendu.

Interesanta ir jauno ēkas īpašnieku netiešā saistība ar Hāmani. Viņu tulkošanas uzņēmums krietnu laiku pirms ēkas iegādes bija tulkojis Hāmaņa darbus. Par to, kur tieši Hāmanis Rīgā staigājis un dzīvojis, ir atšķirīgas versijas, bet vēstures avoti apliecina, ka Johans Georgs Hāmanis (vācu Johann Georg Hamann, 1730–1788) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par Ziemeļu magu, un no 1752. līdz 1767. gadam viņš tiešām ar pārtraukumiem dzīvojis Rīgā un Jelgavā.

Seno ēku mūsdienu vēsture

Deviņdesmitajos gados ēka bija pamesta un kļuvusi par pilsētas īpašumu, bet līdzekļu trūkuma dēļ pašvaldība nolēmusi ēku nevis atjaunot, bet iznomāt. Informācija medijos vēsta, ka 1999. gadā tika noslēgts nomas līgums uz 25 gadiem ar SIA Mono. Tajā laikā ēka jau bija kļuvusi par valsts nozīmes kultūras pieminekli, un nomniekam atbilstoši tam bija jāveic pieminekļa atjaunošana. Arhīvos atrodams arī 2006. gada lēmums, ka teritorija ap Hāmaņa muižas ēkām saglabājama kā parks un nav apbūvējama – kā atbilde uz nomnieka SIA Mono vēlmi attīstīt dzīvokļu ēku būvniecību. Iespējams, tas bija iemesls 2007. gada ugunsgrēkam ēkā. Pēc tā pilsēta sāka nomas līguma pārtraukšanas procesu un ēkas konservācijas darbus, kas zināmā mērā paglāba ēku no pilnīgas iznīcības. Vēl 2017. gadā tiek nodalīts nekustamais īpašums Dzīvojamā māja ar dārzu, bet pārējā platība, kas «atrodas apstādījumu un dabas teritorijā, lai nodrošinātu pilsētas tēla veidošanu», tiek saglabāta pilsētas īpašumā. Neiedziļinoties visu juridisko notikumu hronoloģijā, 2019. gada sākumā vēsturiskā ēka galu galā nonāk izsolē, kurā ir pieteicies tulkošanas birojs AdVerbum, kas kā vienīgais pretendents to arī iegādājas un kļūst par ēku kompleksa īpašnieku. Ad Verbum pieder vairākiem Vidiņu ģimenes pārstāvjiem. Lai viestu skaidrību, kā uzņēmums, kas nodarbojas ar tulkošanu, spēj atjaunot vēsturisku ēku, jāmin, ka tobrīd Vidiņiem jau ir pieredze vēsturisku ēku atjaunošanā. Un vēl ārkārtīgi nozīmīgs ir fakts, ka būvniecības un atjaunošanas darbu projektu vadītājs ir Viestarts Vidiņš, kas ir arī būvniecības uzņēmuma Plio vadītājs. Lai arī tajā brīdī vēl neviens nenojauš globālās izmaiņas un to, cik resursu ietilpīgs būs valsts kultūras pieminekļa atjaunošanas darbs, tomēr tiek sākta īpašuma atjaunošana.