Atjaunota Turaidas pils vēsturiskā koka grodu aka

0
669
Foto no NKMP arhīva.

Turaidas pilskalns un viduslaiku pils ir kultūras piemineklis. Pils akai pagājušā gada vasarā veikta atkārtota izpēte, papildinot 1991.gadā apkopotos materiālus. Veicot radioaktīvā oglekļa C14 analīzi koka grodu vecuma noteikšanai, secināts, ka akas grodi izbūvēti ap 16.gadsimta pirmo pusi, informē Ieva Marta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Rīgas reģionālās nodaļas valsts inspektore.

Akas virszemes daļas rekonstrukcija izstrādāta, meklējot analogus un konsultējoties ar arheoloģijas speciālistiem. Izvērtējot esošo tehnisko stāvokli un izpētes materiālus, tika izstrādāts akas restaurācijas un rekonstrukcijas projekts. Darbu laikā tika nomainīti bojātie grodi, zemākos slāņos saglabājušies sākotnējie baļķi no 15.gadsimta sākuma. Aka veidota guļbūves tehnikā no dažāda izmēra guļbaļķiem, koka statņi balsta no koka dēlīšiem veidotu divslīpju jumtu. Virsmas apstrādei izmantota priežu darva. Tāpat izgatavoti divi ar kaltu dzelzi stīpoti koka spaiņi.

Projekta Turaidas muzejrezervāta pils vēsturiskās akas atjaunošana autori ir SIA Arhitektoniskās izpētes grupa, arhitekts Arturs Lapiņš. Izpētē piedalījās SIA Alpu jumti industriālie alpīnisti Ilmārs Kampe un Kaspars Platmalnieks. Darbu izpildītājs – SIA RERE Meistari, darbu vadītājs Andris Sausiņš, un SIA Warss+, darbu vadītājs Matīss Markovskis.

Ieva Marta stāsta, ka, iespējams, aka veidota, padziļinot un rekonstruējot kādas senākas, varbūt pat Gaujas lībiešu 11.–13.gadsimta koka pils akas vietu. Tomēr vēsturiskos materiālos par pils aku samērā plašas liecības parādās tikai 18.gadsimtā. Turaidas draudzē par mācītāju no 1770. līdz 1818.gadam kalpoja Johans Justins Lopenove, kura piezīmēs lasāms: ”(..) senāk [pils pagalmā] atradās ļoti dziļa aka, kur vienmēr vairumā bija avota ūdens. Aka ir aizbērta krievu valdīšanas sākumā, jo kādā tumšā vakarā tur iekritis cilvēks un noslīcis”.  Arheologs Egīls Jemeļjanovs min, ka aka aizbērta pēc 1773.gada, kad atklāta Turaidas jaunā kapsēta, jo zināms, ka noslīkušais cilvēks tajā apglabāts.

Bedres izmērs liecina, ka aku jau sākotnēji bija plānots rakt lielā dziļumā. Veicot koksnes sastāva analīzes, secināts, ka grodi veidoti no priedes. Akas grodi iekšpusē tēsti, viens no tiem ap 5 metru dziļumā notīts ar bērza tāsīm. Domājams, tur visintensīvāk ieplūda ūdens.

Turaidas pils aka ir unikāls 16.gadsimta sākuma objekts – visdziļākā izpētītā koka aka Latvijas viduslaiku pilīs. Visā Latvijas teritorijā tikai astoņās viduslaiku pilīs konstatēta precīza akas atrašanās vieta, savukārt tikai trīs no atrastajām – Cēsu Riekstu kalnā, Mārtiņsalā un Turaidā, attīrītas un izpētītas līdz to sākotnējai pamatnei.