Naujenes pagasta Slutišķos atklāta restaurētās vecticībnieku sētas ekspozīcija Upāni, vēsta Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Sētā ir iekārtotas trīs Naujenes Novadpētniecības muzeja ekspozīcijas, kuras tapušas Kultūras ministrijas pārziņā esošā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projektā Rīteiropas vērtības. Projekta mērķis ir saglabāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu Latgalē ar augstu simbolisko vērtību un devumu vietējās, nacionālās un eiropeiskās identitātes stiprināšanai.
Izveidoto ekspozīciju mērķis ir parādīt tautas koka būvniecības prasmes, iepazīstināt ar vecticībnieku nemateriālo un materiālo kultūras mantojumu, ievērojamiem novadniekiem un dzimtu stāstiem, kā arī radīt apmeklētājiem iespēju aktīvi līdzdarboties.
Ekspozīciju satura atslēgas vārdi ir noslēgtība, skarbums, pašizolācija. Katrā no trim ekspozīcijām ir definēta sava atmosfēra, kas palīdz izprast noslēgto vecticībnieku kultūru. Sadzīviskie un garīgie aspekti savijās vienā. Sētas ikdienas dzīve ir atspoguļota trīs varoņu – Isaja, Feodosijas un ģimenes mīluļa jēriņa Astītes stāstos.
Foto – Olga Kuzmina
Restaurētajā mājā ir iekārtota ekspozīcija Lūgšanu istaba, kura atspoguļo 20.gadsimta sākuma vecticībnieku dzīvojamās istabas interjeru – Sarkano stūri, kurā apskatāmi reliģiskā kulta un sadzīves priekšmeti, Melno jeb ķēķa kaktu ar krievu krāsni, plīti un virtuvē izmantojamiem priekšmetiem. Telpas centra ir saimes galds un lauku sētas interjera priekšmeti. 20.gadsimta sākumā šajā mājā dzīvoja Isaja un Feodosijas Jermolajevu ģimene, un viņu pieci bērni. Istabā saimnieki svētdienās aicināja sādžas iedzīvotājus, visbiežāk gados vecus, slimus cilvēkus, arī bērnus, kuriem bija grūtības nokļūt līdz attālajam dievnamam uz kopējām lūgšanām. No šejienes arī ekspozīcijas nosaukums Lūgšanu istaba.
Restaurētajā šķūnī ir izveidota ekspozīcija Galdnieka amats Latgalē 20.gadsimta 1.pusē. Ekspozīcija iekārtota kā mājas saimnieka Isaja darbnīca, kura iepazīstina ar galdnieka amata prasmēm, izmantotajiem darbarīkiem, parāda kokapstrādes procesu, galdnieka radītos sadzīves priekšmetus un būvdetaļas. Katrs var pamēģināt radoši darboties ar logu būvdetaļām, vienlaikus klausoties Isaja stāstu par galdnieka ikdienu.
Atjaunotajā kūts ēkā ir iekārtota ekspozīcija Lopkopība Latgalē 20.gadsimta 1.pusē, kuras iepazīstina ar lopkopības īpatnībām un izmantotajiem darbarīkiem. Centrālo vēstījumu veido 19.gadsimta beigu–20.gadsimta 1.puses kūts iekārtojums ar tai raksturīgo plānojumu. Kūts atmosfēru un sētā valdošo noskaņu raksturo ģimenes mīluļa jēriņa Astītes stāstījums.
Mūsdienās Slutišķi ir Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Augšdaugava sastāvdaļa. Teritorija ir iekļauta UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā. Projekts Rīteiropas vērtības pavēra Augšdaugavas novada pašvaldībai iespēju sākt Vecticībnieku kultūras mantojuma centra veidošanu.
