Atklāta vēstule/ aicinājums Latvijas Būvinženieru savienībai

0
Gvido Princis. Foto no nra.lv.

A. god. kolēģi, ļ. cien. kolēģes un sadarbības partneri!

Personīgi vēlos jūs informēt par to, ka kopīgiem spēkiem un, vienam no otra pieredzes mācoties un iedvesmojoties, esam sagatavojuši Rīgas pilsētas arhitekta biroja, turpmāk – Birojs, darbības stratēģiju 2020. – 2023.gadam (skat. šeit), kas Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas sēdē šī gada 15.jūlijā vienbalsīgi tika apstiprināta. Ceru uz turpmāku veiksmīgu sadarbību, kopā meklējot jaunā Arhitektūras likuma labāko ietvaru arhitektūras un būvniecības procesa kvalitātes pilnveidošanai gan galvaspilsētā, gan reģionos, kā arī turpinot veidot sadarbību starp pilsētu, pilsētniekiem un valsts pārvaldi Nacionālās akustiskās koncertzāles labākajam risinājumam. Vēl arī jārisina un jāīsteno daudzas un dažādas neformālās plānošanas un projektēšanas ieceres arhitektūras un pilsētvides kvalitātes jomā, kuras kopā iezīmējām Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas 18.jūnija sēdē, domājot par Rīgu kā Ziemeļeiropai piederīgas demokrātiskas valsts galvaspilsētu un Baltijas jūras reģiona metropoli.

Tajā pašā laikā esmu spiests arī darīt jums zināmu faktu, ka pēc Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja E.Balševica 10.07.2020. rīkojuma Nr. RD-20-167-r Par darba grupas izveidi tiek īstenota radikāla un neizdiskutēta pašvaldības iestāžu un Biroja reorganizācija, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir likvidēt Rīgas pašvaldības aģentūru Rīgas pilsētas arhitekta birojs, kas izveidota 2005.gadā kā neatkarīga un profesionāla padomdevēja institūcija ar mērķi sekmēt arhitektūras procesa kvalitāti un kvalitatīvas pilsētvides attīstību, veicinot Rīgas kā reģiona metropoles konkurētspēju. Šo situāciju vēl pārsteidzošāku dara fakts, ka nevienā no pagaidu administrācijas sēdēm, kurās izskatīts un apstiprināts Biroja budžets un darba plāns 2020. gadam, Biroja darbības 2019. gada pārskats un Biroja darbības stratēģija 2020. – 2023.gadam, E.Balševicam nav bijuši ne jautājumi, ne ierosinājumi par Rīgas arhitektūras procesa kvalitāti un kvalitatīvas pilsētvides attīstību.

Vēlos arī vērst jūsu uzmanību uz notiekošā procesa apstākļiem.

Pirmkārt, ne es personīgi, ne Biroja darbinieki nav iesaistīti minētajā procesā, kā arī neesam informēti par jebkādu visaptverošu Rīgas iestāžu darbības izvērtējumu, kurā būtu secināts, ka un kuras “funkcijas nereti pārklājas”, kuros gadījumos “viedokļi nereti ir pretēji” un “lēmumu pieņemšanas vertikālei” traucējoši. Man arī nav zināmi citi faktiskie apstākļi un darba grupas izveides patiesais pamatojums.

Otrkārt, rīkojuma preambula un darba grupas sastāvs, kurā nav iekļauti Biroja darbinieki un sabiedrības pārstāvji, pretnostata ilggadējus sadarbības partnerus Rīgas pašvaldības ietvaros, bet kas vēl būtiskāk – faktiski atzīst par nelietderīgu, dublējošu un traucējošu līdzšinējo Biroja darbību un sasniegumus, tādējādi pazemojot ne tikai Biroja darbiniekus, bet visu mūsu sadarbības partneru nesavtīgo un pašaizliedzīgo ieguldījumu kvalitatīvas pilsētvides veidošanā un pašvaldības darba uzlabošanā, kas vērtējama kā nekoleģiāla rīcība un neprofesionāla pārvaldība.

Treškārt, Rīgas domes lēmumi gan 2005.gadā par Biroja kā neatkarīgas institūcijas izveidi, gan 2009.gadā par Būvvaldes atdalīšanu no Pilsētas attīstības departamenta ir bijuši politiski lēmumi konkrētā sociālekonomiskajā situācijā. Arī pašlaik pastāvošās struktūras, t.i., Pilsētas attīstības departaments, Būvvalde, Birojs, arī citas pašvaldības iestādes un aģentūras, kompetences, kapacitātes un efektivitātes izvērtējumam ar iespējamajiem uzlabojumiem būtu jānotiek pietiekami plaša un caurspīdīga politiska procesa ietvaros, definējot reorganizācijas mērķus un labuma guvējus, primāri piedāvājot pilsētniekiem svarīgu jautājumu risinājumus – kā un kur visizdevīgāk uzbūvēt Nacionālo akustisko koncertzāli, kā paspēt kvalitatīvi izstrādāt un īstenot Rail Baltica trasei un stacijām – Centrs, Torņakalns un Imanta – piegulošo teritoriju pārbūves projektus saskaņā ar pilsētnieku un zemes īpašnieku interesēm, kā turpmākos 30 gadus kvalitatīvi renovēt Rīgas daudzdzīvokļu mājas – aptuveni 200 daudzdzīvokļu namus katru gadu –, piesaistot visus pieejamos resursus, kā vēl šogad Rīgā iestādīt 1000 dižstādus, kā, iesaistot privātos uzņēmumus, atjaunot ūdenssatiksmi galvaspilsētā, kā veicināt arhitektūras, mākslas un dizaina klātbūtni Rīgas apkaimēs un dzīvojamos mikrorajonos u.c. Realitātē Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030.gadam ir iesprūdis, un galvaspilsētas attīstības programma 2021. – 2027.gadam šogad ir aktīvā izstrādes stadijā.

Manā ieskatā ir izveidojusies acīmredzama pretruna – no vienas puses tikko apstiprinātais Biroja darbības mērķis sekmēt kvalitatīvas pilsētvides attīstību un misija būt profesionālam un uzticamam sadarbības partnerim arhitektūras procesā un kvalitatīvas pilsētvides attīstībā, no otras puses – nav skaidras Rīgas attīstības prioritātes un politika, bet nepārprotama E.Balševica ambīcija vēl priekšvēlēšanu gaisotnē pieņemt sasteigtus un neizdiskutētus lēmumus, kuri likvidēs ne tikai ilggadēji strādājošu Biroju ar noteiktu darbības stratēģiju, bet arī negatīvi ietekmēs profesionāļu un rīdzinieku ikdienu pārskatāmā nākotnē. Pēdējais vērtējams kā nepamatota rīcība un neprofesionāla pārvaldība, kas nav rīdzinieku interesēs.

Tādējādi aicinu jūs pievērst pastiprinātu uzmanību šim Rīgai nozīmīgo pārmaiņu procesam un izteikt savu viedokli un vērtējumu par šo reorganizāciju, darot to zināmu Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijai.

Turpmākas veiksmīgas sadarbības vārdā,

ar cieņu,
Gvido Princis,
Rīgas pilsētas arhitekts

2020.gada 20.jūlijā

Vairāk informācijas par Rīgas pagaidu administrācijas sākto struktūru pārskatīšanu lasiet ziņā portālā delfi.lv.

LBS valde iebilst pret Rīgas arhitekta biroja iespējamu likvidēšanu.

Pievienot komentāru