Vakar, 20.septembrī, svinīgi atklāts pārbūvētais reģionālā autoceļa Duči–Limbaži (P53) posms no Naužu dzirnavām līdz Limbažiem (18,35.–25,92.km). Šis ceļa posms ilgus gadus bija ar grants segumu, bet tagad autoceļu Duči–Limbaži visā garumā klāj asfalta segums, ziņo VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).  

Kopš dzelzceļa līnijas Skulte–Limbaži slēgšanas pirms aptuveni 20 gadiem, šī autoceļa nozīme pārvadājumos bija būtiski pieaugusi, tas arī ir īsākais maršruts no Limbažiem līdz Rīgai. Ceļa posms no Naužu dzirnavām līdz Limbažiem atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, tāpēc ceļa pārbūves procesā tika veikti dažādi pasākumi, lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz dabas vērtībām.

7,5 km garajā posmā veikta ceļa konstrukcijas pilnā pārbūve, izbūvējot salturīgo slāni, nesaistītu minerālmateriālu seguma pamatu un divās kārtās ieklājot asfaltbetonu. Pārbūvētā seguma nestspēja atbilst satiksmes intensitātes perspektīvai tuvāko 20 gadu periodā, ņemot vērā prognozējamo kravas transporta un lauksaimniecības tehnikas pārvietošanos.

Posmā pārbūvētas sešas pieturvietu platformas, izbūvētas sešas jaunas caurtekas un aizsargbarjeras 7,6 km kopgarumā. Lai uzlabotu satiksmes drošību un braucēju komfortu, autoceļa P53 trase iztaisnota 18., 21., 22. un 25.kilometrā, vienlaikus pēc iespējas saglabājot ceļa Ziemeļvidzemei raksturīgo lauku ainavu ar līkumotiem ceļiem.

“Ceļa Dūči–Limbaži posms savieno reģionālo centru – Limbažus – ar galveno autoceļu, kas ved gan uz galvaspilsētu Rīgu, gan uz uzņēmējdarbībai būtisku objektu – Skultes ostu, gan savieno ar kaimiņvalsts Igaunijas ceļu tīklu. Šāds savienojums arī jaunajā reģionālo ceļu programmā būtu prioritārs. Tuvākajos sešos gados mēs konsekventi, atbilstoši kritērijiem un prasībām remontēsim reģionālos autoceļus. Tas notiks paralēli galveno autoceļu attīstības programmai. Protams, mums būs vēlmes jāsalāgo ar iespējām,” sacīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļš Dūči–Limbaži 18.35.–25.92.km pēc pārbūves, foto – Renārs Koris:

Visā būvdarbu posmā saglabāti ainaviski nozīmīgie koki, kā arī bērzu un balto vītolu aleja posmā no krustojuma ar  V129 līdz Limbažiem. Saudzējot alejas koku sakņu sistēmu, blakus tiem nav veidoti sāngrāvji ūdens atvadei, bet izbūvēta slēgtā ūdens novades sistēma. Lai nodrošinātu gaisa piekļuvi koka sakņu sistēmai, ap alejas kokiem iebūvētas perforētas caurules gaisa apmaiņai. Šīs sistēmas izmaksas bija aptuveni 18 000 eiro (bez PVN). Tāpat projektēšanas procesā saņemts ornitologu atzinums, atbilstoši tam tika arī atjaunotas četras stārķa ligzdas, kas atradās būvdarbu zonā. Ārpus ligzdošanas laika tās tika atjaunotas ligzdošanas vietās.

Darbus veica SIA Limbažu ceļi par līgumcenu 5 430 210 ar PVN, kas finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Būvdarbu zonā pie Erlavas konstatēti divi Eiropas Savienībā aizsargājamo zālāju biotopi – Mēreni mitras pļavas un Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Pirms būvdarbiem bioloģiski vērtīgais zālājs izņemts un aizvests pārstādīšanai atbilstošā vietā Apes novada Virešu pagastā.

“Dabiskie zālāji Latvijā kļuvuši reti sastopami un to platības samazinās. Izzūdot piemērotām dzīvotnēm, samazinās arī dabiskos zālājos mītošo augu un kukaiņu izdzīvošanas izredzes. Lai arī ceļmalas neaizstāj dabisko pļavu dzīvotnes, tās palīdz pļavu sugām saglabāties kaut nelielās platībās un izplatīties tālāk. Tāpēc ceļa nodalījuma joslas, kas saglabātas pēc iespējas dabiskas, kļūst arvien nozīmīgākas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, īpaši intensīvas lauksaimniecības apvidos,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns un ar gandarījumu atzīst, ka izpratne par dabai draudzīgas infrastruktūras veidošanu pamazām ienāk arī Latvijā. Turklāt ceļmalas ir sugu izplatīšanās koridori – gan dabiskām sugām, gan invazīvām, līdz ar to ir rūpīgi jāpiedomā pie tā, kā šīs joslas tiek apsaimniekotas.

“Šī ceļa rekonstrukcijas laikā veiktā dabiskās pļavas biotopa velēnas pārstādīšana bija pirmā reize Latvijā, kad dabas ekspertu, privāto īpašnieku un valsts institūciju sadarbībā tika izmantota šāda pļavas vērtību saglabāšanas metode,” akcentē Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš. “Dabiskās pļavas ir unikālas ekosistēmas, kas veidojas daudzu gadu desmitu laikā, un diemžēl to Latvijā palicis pavisam maz – tikai 0.7% no visas teritorijas. Tāpēc Limbažu velēnas pārstādīšana ir ieguldījums dabisko zālāju saglabāšanā, kas devis arī praktisko pieredzi un materiālu zinātniskai izpētei, kā arī ir lielisks sadarbības piemērs. Mums ir prieks, ka Limbažu velēna Ziemeļgaujā ir veiksmīgi ieaugusies, kā arī gandarījums par kopā paveikto dabas labā,” viņš uzsver.

“Posma kopgarums ir 7,5 km, projekta laikā, lai saglabātu bērzu aleju, 9 km garumā ieguldīta drenāžas sistēma, izbūvēti 7,7 km aizsargbarjeru. Izbūvēts 1,5 km caurteku, kā arī saglabātas četras stārķu ligzdas,” stāstīja SIA Limbažu ceļi valdes loceklis Andis Zaļaiskalns.

“Šis projekts sākts jau 2010.gadā, kad skiču projekta ietvaros tika izstrādāti galvenie parametri un trases novietojums. Iztaisnojot trasi, konsultējāmies arī ar ainavu arhitektiem, un, lai atrisinātu komplicēto projektēšanas uzdevumu, iesaistījās teju viss AS Ceļuprojekts  kolektīvs,” uzrunājot klātesošos norādīja AS Ceļuprojekts projektētājs Endijs Virsis.

Pēc svinīgās ceļa posma atklāšanas un lentas griešanas, pasākuma dalībnieki arī iesēja ceļmalā Dabas pārvaldes sarūpētās dabīgās pļavas augu sēklas. Iesētas kopumā 15 sugu sēklas, tai skaitā parastais vizulis, īstā madara, parastā smaržzāle, klinšu noraga, gaiļbiksīte, vidējā ceļteka, parastā bitene un citas.

Foto – Zane Bitere:

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit