Atkušņa laikā var pastiprināti atklāties defekti tajos reģionālo autoceļu posmos, kur pērn veikta virsmas apstrāde. Defektu vietās šķembu materiālam nav izveidojusies saķere ar bitumena emulsiju, tāpēc ar automašīnu riepām akmeņi var tikt atrauti no virsmas, ziņo VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).
Autobraucēji aicināti informēt par šādu defektu posmiem, zvanot uz LVC diennakts bezmaksas tālruni 80005555.
Jau vēstīts, ka daudzos reģionālo autoceļu posmos, kur pērn ir veikta seguma atjaunošana, tajā skaitā pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir konstatēti defekti, kas garantijas ietvaros tiks laboti pavasarī, tiklīdz to atļaus laika apstākļi. Defektu dēļ notiek šķembu atdalīšanās no seguma, ar automašīnu riteņiem šie akmeņi tiek pacelti gaisā un automašīnām var tikt nodarīti bojājumi. Lai samazinātu bojājumu riskus, patlaban visos posmos, kur ir konstatēti defekti, ieviesti ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Tāpat atdalījušās šķembas tiek slaucītas no šiem ceļu posmiem.
2020.gada būvdarbu sezonā virsmas apstrādes darbi notika 82 valsts autoceļu objektos, patlaban defekti konstatēti apmēram trešdaļā šo objektu.
Meteorologu prognozes liecina, ka brīvdienās un nākamajā nedēļā visā Latvijā, sākot no Kurzemes, gaidāms atkusnis. Kurzemē tas tiek prognozēts jau svētdien, vietām gaidāma arī snigšana un lietus. Šādos laika apstākļos pasliktināsies braukšanas apstākļi pa ceļiem, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – reģionālās un vietējās nozīmes ceļi ar grants segumu. Aicinām autobraucējus rēķināties ar to, ka grants autoceļi atkusnī var būt slideni, izvēlēties braukšanas apstākļiem atbilstošu ātrumu un braukšanas stilu.
Atkušņa, arī lietus un slapjā sniega ietekmē, uz grants autoceļiem, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, veidojas atkala un tie var kļūt ļoti slideni. Šo ceļu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem vai rievu ievilkšana šādos laikapstākļos ir neefektīva, jo kūstošais snigs un lietus noskalo smiltis no ceļa, bet rievojums izkūst.
Prognozes liecina, atkusnis turpināsies arī nākamnedēļ, naktī temperatūrai noslīdot zem nulles. Šādos laikapstākļos arī uz asfaltētajiem ceļiem apledojums var veidoties ļoti strauji, arī tad, kad gaisa temperatūra ir virs nulles, jo ceļa virsma neuzsilst tik ātri cik gaiss. Apledojums veidojas ātrāk un visbiežāk uz tiltiem un ceļiem, kas ir noēnoti vai iet cauri ieplakām, kur koncentrējas auksts gaiss.Šis apledojums uz asfalta ceļiem ir praktiski neredzams, tāpēc tiek saukts par melno ledu, jo nav pamanāms un tāpēc īpaši bīstams.
Defektu iemesli
Defekti virsmas apstrādes posmos ir radušies pārsvarā dēļ bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes, kā arī dēļ laika apstākļiem.
Atsevišķos pēc virsmu ieklāšanas pasūtītājam iesniegtajos paraugos no būvniecības objektiem tika konstatēta nepietiekama saistvielas un minerālmateriāla (šķembu) adhēzija (bitumena emulsijas un nesaistītā minerālā materiāla saķere). Tas norāda uz iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes neatbilstību vai nesaderību ar akmens materiālu. Tomēr būvdarbu nodošanas laikā, objektos netika konstatētas patlaban novēroto defektu pazīmes.
Bitumena emulsija maina savas īpašības un dažkārt viena un tā pati emulsija dažādos laikos pārbaudīta uzrāda atšķirīgus rezultātus. Lēmums par darba uzsākšanu ir jāpieņem atbilstoši būvdarbu veicēja veiktajām pārbaudēm objektā, kurām seko būvuzraudzība. Virsmas apstrādes tehnoloģijas īpašību dēļ – bitumena emulsija tiek gatavota speciāli katram objektam un nekavējoties piegādāta un ieklāta – pie pasūtītāja paraugs nonāk un tiek pārbaudīts nākamajā dienā. Par rezultātu tiek informēts būvnieks un to izmanto turpmākā darba kvalitātes vadībai.
Tāpat daļa būvdarbu ar virsmas apstrāde tehnoloģiju tika veiktas vēlāk par 15.augustu, kas ir gala termiņš virsmas apstrādes izmantošanai remontdarbu veikšana un to rekomendē aktuālās Ceļu specifikācijas.
Valsts ceļu tīklā bija jārealizē darbi, kuriem finansējums tika piešķirts tikai aprīļa beigās, no līdzekļiem no neparedzētajiem gadījumiem, līdz ar to darbi bija jāpabeidz līdz 2020.gada beigām. Ņemot vērā saspringto laika grafiku un labos laika apstākļus, kas pieturējās arī rudens mēnešos, tika pieņemts lēmums atļaut pielietot šo tehnoloģiju kamēr vien laika apstākļi ir labvēlīgi. Tas bija apzināts pasūtītāja lēmums un piegādātāja, proti būvnieka risks. Atbilstoši noslēgtajiem būvdarbu līgumiem par darbu veikšanas riskiem un gala kvalitāti atbildību nes būvdarbu veicēji.
Diemžēl daudzos posmos virsmas apstrāde pēc ieklāšanas dažādu iemeslu dēļ nesaformējās atbilstoši prasībām un pie pirmajiem atkušņiem ir parādījušies defekti. Pavasarī, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem būvnieks garantijas ietvaros veiks defektu labojumus. Līdz defektu labošanai būvnieks nodrošinās šķembu slaucīšanu no ceļa, defektu posmos tiks ierobežots maksimālais braukšanas ātrums.
Izmaiņas virsmas apstrādes kvalitātes uzraudzībā un kontrolē
Arī šogad ceļu būvdarbu ietvaros ir plānots atsevišķos reģionālo autoceļu posmos pielietot virsmas apstrādes tehnoloģiju. Taču informācija par finansējumu valsts autoceļu remontdarbiem ir pieejama savlaicīgāk, jau gada sākumā, līdz ar to būs iespējams arī savlaicīgi izstrādāt vienkāršotos projektus un veikt iepirkumus, lai virsmas apstrādes darbus pabeigtu līdz 15.augustam.
Ja kādos objektos virsmas apstrāde tomēr tiks veikta pēc 15.augusta, tad izmantojamiem materiāliem un tehnoloģijai tiks izvirzītas papildus prasības. Tāpat turpmāk virsmas apstrādes objektos būvuzraudzībai tiks izvirzīta pastāvīga prasība veikt regulārus adhēzijas testus, kas uz vietas objektā ļaus pārliecināties par būvdarbu procesa kvalitāti.
Tāpat Ceļu specifikācijas tiks papildinātas ar apstrādes prasībām pret nelabvēlīgu atmosfēras iedarbību, ja virsmas apstrāde tiek būvēta sezonas beigās.
Garantiju saistības
Visos līgumos par ceļu būvdarbiem, pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir paredzēts garantiju termiņš trīs gadu garumā. Šo trīs gadu laikā būvniekiem par saviem līdzekļiem ir jālabo visi radušies defekti. Arī šajā gadījumā, kad nekvalitatīvu izejvielu vai laika apstākļu dēļ virsmas apstrādes tehnoloģija nav bijusi kvalitatīva, būvniekiem būs jāpilda garantijas saistības.
Pasūtītājam arī ir tiesības defektu labošanu uzdot citam izpildītājam, ja vainīgais to pienācīgi neveic, un par defektu labošanu maksāt no būvdarbu veicēja garantijas nodrošinājuma.
Par virsmas apstrādes tehnoloģiju
Viena no tehnoloģijām, kas tiek izmantota pie seguma atjaunošanas ir virsmas apstrāde. Asfaltbetona segumu apstrādā ar bitumena emulsiju un 8–11mm šķembām, lai kavētu plaisu veidošanos asfaltbetona segumā. Virsmas apstrāde ir relatīvi lēts veids kā paildzināt kalpošanas mūžu autoceļu asfaltbetona segumam situācijā, kad nav pieejams finansējums segas pārbūvei. Šo metodi pielieto arī citās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur tā ir plaši izplatīta.
Virsmas apstrāde ir Eiropas standartam atbilstošs būvizstrādājums, kas salīdzinoši nelielo izmaksu dēļ ļauj ekonomiski efektīvi paildzināt asfaltbetona segumu kalpošanas laiku. Ņemot vērā, ka būvizstrādājums virsmas apstrāde atšķirībā no citiem būvizstrādājumiem netiek ražots speciālās ražotnēs, bet ražošanas process notiek tieši uz ceļa, virsmas apstrādes ieklāšanas un formēšanās procesā ir vairāk grūti kontrolējami riski. Būtiska ir ne vien izejvielu kvalitāte, ķīmiskā saderība un ieklāšanas iekārtu tehniskais stāvoklis, bet arī tas vai konkrētais ceļa posms ir līkumā vai krustojumā, saulē vai ēnā, kādi ir laika apstākļi ieklāšanas brīdī un kādi tie būs gan pirmajās stundās, gan pirmajās nedēļās pēc ieklāšanas. Svarīgi, lai pirmajās nedēļās pēc virsmas apstrādes ieklāšanas būtu pietiekam silti un sausi laika apstākļi un īpaši svarīgi, lai autovadītāji ievērotu noteiktos ātruma ierobežojumus. Šķembiņām ir jāsaformējas satiksmes ietekmē – jāatrod stabilākais stāvoklis balstoties citai pret citu un stingri jāpielīp seguma virsmai. Ja autovadītāji pārsniedz noteikto ātrumu, strauji bremzē vai paātrinās, tad automašīnu riteņi šķembiņas nepieveltņo, bet atrauj no seguma, tā paildzinot virsmas apstrādes formēšanos vai pat atsevišķas vietas sabojājot pavisam.
