Atmežošana kavē žoga uz Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvi

0
275

Kavēšanās ar atmežošanas darbiem, kas pirms būvniecības jāveic Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA) sadarbībā ar AS Latvijas Valsts meži, ir galvenais iemesls, kura dēļ nevar būtiski kāpināt patstāvīgā žoga izbūves tempu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas.

Atbilstoši grafikam NVA atsavināšana un atmežošana bija jāpabeidz augusta beigās, taču realitātē no robežas izbūves pirmajā kārtā atmežojamajiem 85,8 km šie darbi ir pabeigti vien 72 km garumā, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Patlaban tiek prognozēts, ka NVA iekavētie atmežošanas darbi varētu noslēgties novembra beigās, šobrīd pilnībā tie ir pabeigti trijos no deviņiem pirmās kārtas posmiem. Patlaban būvdarbi notiek 63 km garā posmā (ņemot vērā neatmežoto apjomu) un ir izbūvēti 17,5 km patstāvīgā žoga.

“Mēs redzam, ka apdraudējums no Baltkrievijas puses tikai pieaug, tādēļ raita patstāvīgā žoga un modernas robežjoslas izbūve uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir ārkārtīgi svarīga mūsu valsts drošībai. VNĪ ir mobilizējusi visus pieejamos resursus, lai jau ziemas sezonā sasniegtu maksimālo žoga izbūves ātrumu – viens kilometrs dienā, taču nav iespējams strādāt nesagatavotā teritorijā. Ar nepacietību gaidām atmežošanas darbu pabeigšanu – patlaban redzam, ka reālais NVA darbu ātrums būtiski atpaliek no tā, kāds sākotnēji tika solīts. Mēs sagaidām, ka kavētie darbi strauji tiks pabeigti, jo novēlotās atmežošanas dēļ atsevišķu posmu izbūvē šobrīd iezīmējas pat trīs mēnešu kavēšanās,” skaidro Griškevičs.

Gādājot par iespējami mazākiem atmežošanas kavējumiem, VNĪ regulārajās darba grupu sanāksmēs kopā ar NVA, AS Latvijas valsts meži un būvnieka SIA Citrus Solutions vairākkārt ir norādījusi uz šo problēmu un aicinājusi meklēt risinājumu, taču būtiska progresa pagaidām nav. Līdz ar to pieaug riski, ka žoga izbūves termiņi kavēsies un var palielināties būvniecības izmaksas. Par esošo situāciju ir informēta Iekšlietu ministrija, un VNĪ ir pieprasījusi steidzamu darbu mobilizāciju Nodrošinājuma valsts aģentūrai un AS Latvijas valsts meži.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Žoga pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 km garumā – līdz 2024.gada pavasarim. Paralēli pirmo divu kārtu projektēšanai un izbūvei norisinās trešās kārtas darbi – Daugavas sakaru torņu ar pievedceļu iepirkums, kā arī patruļtaku tehniskās specifikācijas izstrāde.  

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, VAS Valsts nekustamie īpašumi, AS Latvijas Valsts meži, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.