“Atrastās Latvijas” sarakstā vairāki “Būvinženiera” aprakstīti objekti

0
960

Vakar, 26.maijā, prezentētajā atjaunoto kultūrvēstures un dabas objektu sarakstā Atrastā Latvija ir vairāki objekti, kas aprakstīti žurnālā Būvinženieris, uzslavēti vai pieteikti skatē Gada labākā būve Latvijā.

Visi objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos, tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdzot ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu. Pirmie, novērtējot Latvijas tūrisma jaunieguvumus.

1. Māras ceļš:
Daugavpils cietokšņa Inženierarsenāls un bastiona eskarpa siena, Ludzas viduslaiku pilsdrupas, Preiļu muižas komplekss un parks.

2. Gaismas ceļš:
Paviljons – rotonda Tempļakalna parkā Alūksnē, Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, Stāmerienas pils, Cesvaines pils, Alūksnes stacijas šķūnis, Fītinghofu dzimtas mauzolejs, Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornis.

3. Jēkaba ceļš:
Alsungas pils, Firksu-Pedvāles muižas ēka, Kuldīgas Adatu fabrika, Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle, Jelgavas Sv.Simeona un Sv.Annas pareizticīgo katedrāle, Dobeles pils, bijusī Sabiles sinagoga – Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs, Jelgavas vecpilsētas kvartāls.

4. Līvu ceļš:
Šlokenbekas muižas ansamblis, Carnikavas ciems, Dundagas pils, Engures pludmale, Engures Saieta nama parks, gājēju tilts pār Irbes upi, Jēgerlejas estrāde Mērsragā, Jūrkalnes dabas un atpūtas parks, dabas koncertzāle Vējturu nams, Jūrkalnes Romas katoļu draudzes baznīca, Ķemeru ūdenstornis, Kolkas Lībiešu saieta nams, Mellužu estrāde, Rojas brīvdabas estrāde, Salacgrīvas Zvejnieku parka estrāde, Saulkrastu Neibādes parks, Skultes pludmale no Lauču dižakmens līdz Vārzu pludmalei, Ventiņu-lībiešu gājēju un velosipēdu celiņš, Pelēkā kāpa Ventspils dienvidrietumu rajonā, Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālā ēka.

5. Baltijas ceļš:
Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks, Bauskas pils, Ērģemes viduslaiku pils Ziemeļu tornis, Cēsu Sv.Jāņa baznīca, Cēsu viduslaiku pils, Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīca, Siguldas Jaunā pils, Ungurmuiža.

6. Daugavas ceļš:
Krāslavas pils komplekss, bijusī sanatorija Ogre, Kokneses pilsdrupas, Krustpils pils, Lauku sēta Slutišķi 2.

7. Brīvības ceļš:
Pāvilostas pretplūdu aizsargbūve – promenāde, Vērgales muižas komplekss, Bernātu dabas takas, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, koncertdārzs Pūt, vējiņi!, Hoijeres kundzes viesnīca, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis.

Visi objekti iekļauti spēlē Atrastā Latvija, kas ritēs līdz septembrim. Tās gaitā ikviens aicināts apmeklēt atjaunotās un labiekārtotās vietas, aizpildot testus un krājot punktus, lai pieteiktos balvām.

Latvijas reģionos, ieguldot 68 miljonus eiro, no jauna izveidoti un atjaunoti teju 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti. Epidemioloģiski drošā veidā aicinot Latvijas iedzīvotājus apmeklēt jaunos tūrisma objektus, Kultūras ministrija sāk informatīvo kampaņu Atrastā Latvija.

Atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018.gada divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022.gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 67 965 274,81 eiro, 34 913 795,12 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, bet 33 051 479,69 eiro ir valsts un pašvaldību ieguldījumi.