Žurnāls Būvinženieris publicē Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes atskaites ziņojumu, ko 27.martā bija paredzēts nolasīt LBS XXXII kongresā, taču tas atcelts pandēmijas dēļ.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sprieduma kontekstā būvniecībā ir sācies nozīmīgs pārejas posms – gads, kurā būvniecības procesi būs jāvada un dokumenti jānoformē digitālajā vidē. Šī uzdevuma sekmīga izpilde galvenokārt būs atkarīga no būvspeciālistu – projektētāju, būvdarbu vadītāju, būvuzraugu un būvekspertu – kompetences, kā arī no programmatūras, tehniskā nodrošinājuma un motivācijas sasniegt kvalitatīvus, ilgtspējīgus mērķus.

Aizvadītais gads nozarē
Ekonomikas ministrija ar LBS 2019.gada 22.janvārī noslēdza deleģējuma līgumu Nr.52-17.2/2019/3 par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, lai pildītu 2014.gada 1.oktobra Būvniecības likuma 9.pantā būvei izvirzītās prasības: mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika jeb aizsardzība pret trokšņiem, energoefektivitāte, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

Ministru kabinets (MK) 2019.gada 5.martā apstiprināja noteikumus Nr. 100 «Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis». Cenrādī ir paredzēts plānotais līdzekļu izlietojums visām astoņām sertifikācijas institūcijām, pildot deleģējuma līguma uzdevumus:

  1. Ikgadēja visu būvspeciālistu kontaktinformācijas, fiksēto pārkāpumu, būvprakses un pilnveides datu pārbaude Būvniecības informācijas sistēmā (BIS);
  2. 20% būvspeciālistu padziļināta pārbaude ar ekspertu vērtējumu, atsevišķos gadījumos – ar eksāmeniem;
  3. 1% būvspeciālistu dokumentāla pārbaude objektos un projektēšanas birojos;
  4. Par būvspeciālistu profesionālo darbību saņemto sūdzību vērtēšana, piesaistot ekspertus un vērtēšanas komisijas;
  5. Kompetences pārbaudes institūcijas uzturēšanai un attīstībai.

Finanšu izlietojums
Nozares būvspeciālistu vidū bija pausta neizpratne par cenrādī iekļautajiem procesu plānotajiem izdevumiem. 2019.gada 22.martā Ekonomikas ministrija (EM), izmantojot BIS iespējas, sniedza skaidrojumu visiem nozares būvspeciālistiem. Cenrāža veidošanas laikā EM norādīja, ka nedrīkst atkārtoties Zolitūdes traģēdijai līdzīgi notikumi, tāpēc kompetences institūcijām jābūt pietiekamiem finanšu resursiem, lai sekmīgi izpildītu visas 2018.gada 20.marta MK normatīvā Nr. 169 Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi paredzētās funkcijas.

Plašāk – žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr. 73).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu dace.cuzinska@inbox.lv

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit