Atvieglos lēmumu pieņemšanas procedūru daudzdzīvokļu ēkās

0
57
Attēls ilustratīvs

Saeima š.g. 30. maija sēdē galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas atvieglos lēmumu pieņemšanas procedūru daudzdzīvokļu ēkās, tādējādi nodrošinot efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kā arī veicinot dzīvokļu īpašnieku iespējas lemt par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkās.

Grozījumi likumā stāsies spēkā š.g. 1. novembrī, kas saistīts ar nepieciešamību pilnveidot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, nodrošinot tās atbilstību Dzīvokļa īpašuma likumā veikto grozījumu saturam.

“Daudzīvokļu ēku pārvaldība un būtisku lēmumu pieņemšana, piemēram, par ēku atjaunošanas projektu uzsākšanu, bieži atduras pret nepārvaramu šķērsli – lielākās iedzīvotāju daļas nevēlēšanos uzņemties atbildību par savu īpašumu. Tādēļ mūsu mērķis ir atvieglot atbildīgās iedzīvotāju daļas iespējas pieņemt daudzīvokļu ēku uzturēšanai un atjaunošanai būtiskus lēmumus, tā veicinot Latvijas dzīvojamā fonda kvalitātes uzlabošanu un energoefektivitāti. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi ir svarīgs solis šajā virzienā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Kā zināms, dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt vairākos veidos – dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci; vai citādi, savstarpēji vienojoties.

Līdz šim likumā bija noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi, jeb 50%+1 no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ekonomikas ministrija jau 2023. gada sākumā piedāvāja pilnveidot regulējumu par dzīvokļu īpašnieku balsojumu ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procedūru. Saeimas šodien apstiprinātie grozījumi likumā paredz, ka gadījumā, ja kopsapulce nav lemttiesīga (reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem), tad to varēs sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiks atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā būs lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēs vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Līdzīgs risinājums paredzēts arī aptaujās – ja dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nebūs snieguši rakstveida atbildi, mēneša laikā varēs tikt organizēta atkārtota aptauja, kurā tāda paša lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai par nobalso vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Šāds risinājums tika izvēlēts, jo daudziem dzīvokļu īpašniekiem trūkst intereses par kopības darbību, tādēļ viņi nepiedalās kopības gribas veidošanā. Tas saistīts arī ar to, ka arvien biežāk dzīvokļu īpašumi netiek lietoti pašu vai ģimenes locekļu vajadzībām, bet gan tiek izīrēti vai arī jau sākotnēji iegādāti kā investīciju objekti. Tāpat šāda risinājuma izvēle ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dzīvojamo māju ikdienas pārvaldīšanu (uzturēšanu).

Līdzīga prakse tiek piemērota arī citviet Eiropā. Piemēram, Igaunijā attiecīgās jomas regulējošie normatīvie akti paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei nav kvoruma, tad ar tādu pašu darba kārtību var tikt sasaukta jauna kopsapulce, kas ir lemttiesīga neatkarīgi no dalībnieku skaita. Tāpat arī Austrijā noteikts, ka noteiktos gadījumos dzīvokļu īpašnieku mazākumam ir iespēja izlemt jautājumus, kas skar dzīvojamas mājas pārvaldīšanu.

Būtiski uzsvērt, ka apstiprinātie grozījumi gan attiecībā uz atkārtotajā kopsapulcē, gan aptaujā virzāmajiem lēmumiem neattieksies uz likumā jau šobrīd (17.pantā) noteiktajiem gadījumiem, kad nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Papildus grozījumi likumā nosaka arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu norādīt Būvniecības informācijas sistēmā savu kontaktinformāciju vai arī to iesniegt dzīvojamās mājas pārvaldniekam, ja Būvniecības informācijas sistēma netiek izmantota. Šāds pienākums izvirzīts ar mērķi atvieglot dzīvojamās mājas pārvaldnieka saziņu ar dzīvokļu īpašniekiem, kā arī veicināt lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, nosakot, kādi ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesā izmantojamie saziņas līdzekļi.