Efektīvi integrējot aukstumapgādes sistēmās siltuma rekuperācijas funkciju, daudzās sabiedriskās ēkās siltuma patēriņu var segt pat simtprocentīgi.
Latvijā šis potenciāls vēl nav līdz galam izmantots, Būvinženierim uzsver inženierkonsultāciju biroja SIA EKA Baltic valdes loceklis Juris Pomerancevs.
EKA Baltic mātes kompānijai Svensk Energi&Kylanalys AB ir bagāta pieredze ne tikai projektēšanā – tajā pēta un vērtē aukstumapgādes sistēmu darbību to ekspluatācijas laikā. Notiek regulāri mērījumi, un darbojas tiešsaistes jeb online monitorings, kas uzkrāj datus, pēc tam speciālistiem analizējot sistēmu darbību no dažādiem aspektiem sadarbībā ar Karalisko Tehnoloģiju institūtu Stokholmā.
Aukstumsistēmas efektivitāti ietekmē ne tikai kompresors, skaidro Pomerancevs. Piemēram, paaugstinot aukstumapgādes sistēmā iztvaikošanas temperatūru par 1°C, energoefektivitāte uzlabojas par 3–4%, savukārt, pazeminot kondensācijas temperatūru par 1°C, energoefektivitāte uzlabojas par 1–2%. Tāpēc ir svarīgi vērtēt risinājumu kopumā. Izstrādājot pareizu tehnisko risinājumu, var uzlabot energoefektivitāti par 20%, savukārt ar pilnveidotu sistēmu uzlabojums būs līdz pat 50%, salīdzinot ar dažiem tehniskajiem risinājumiem Latvijā – gan jaunbūvēs, gan jau agrāk celtās ēkās.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris oktobra-novembra numurā (Nr.82).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
