“Bauhaus” un savrupmāja

0
516

Žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar laikrakstu Latvijas Avīze publicē aprakstu par Zemīšu ģimenes māju, kas bija pieteikta konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021. Pateicamies mājas saimniekiem par iedvesmojošu piemēru videi draudzīgas privātmājas izveidē. Ar Zemīšu ģimenes atļauju publicējam vairāk objekta fotogrāfiju.

Nesen simtgadi svinēja Staatliches Bauhaus – ietekmīgs laikmetīgās arhitektūras manifests, kas apvienoja arhitektu, dizaineru un tehnologu pūles, lai radītu ilgtspējīgu, radošu cilvēkvidi.

Ar laiku konceptā paustie principi – funkcionalitāte, minimālisms un pieejamība – izplatījušies visā pasaulē. Latvijā šis stils nav svešs, vairums pēckara laikā celto daudzdzīvokļu ēku un daudzas privātmājas ir sava laika funkcionālās arhitektūras paraugi. Vaina jau nav stilā, bet tehniskajā izpildījumā un neatbilstošā uzturēšanā. Tagad Eiropas Savienība zaļajā kursā popularizē Jauno Bauhaus, kas cilvēka dzīves kvalitātes celšanai aicināts apvienot dzīvojamā vidē kultūru, dabu un tehnoloģijas, nepieļaujot kompromisus uz apkārtējās vides rēķina. Šo ideju uzsvēra arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon den Leiena vizītē Latvijā. Par lielām ēkām viss skaidrs. Bet kā ar Jauno Bauhaus privātmājās?

Privātmājas algoritms

Kovida pandēmijas pārbaudījumu laikā ģimenes mājas spoži pierādīja savu aktualitāti, gan nodrošinot komfortablu mājsēdi, gan labas iespējas attālinātajam darbam, gan rekreāciju uz vietas. Novitātes privāto namu būvniecībā ienāk piesardzīgi un atbilstoši īpašnieka gaumei. Vienu valdzina ēka ar dominējošu vietējo būvmateriālu lietošanu, dažu – izcili energoefektivitātes rādītāji un energoneatkarība, citu – iespēja izmantot un testēt cilvēces jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Mārtiņš Zemītis, būvējot ģimenes mājokli, centās apvienot visus šos aspektus.

“Dzīvoju labā dzīvoklī, bija jauki kaimiņi. Tomēr ģimene izrāda tendenci paplašināties, bet dzīvoklis izmērus nemaina. Dēlam ir nelielas problēmas ar elpošanu, un pilsētas dzīvoklī pietiekamu aizsardzību pret putekļiem nevar nodrošināt. Domājot par privātmāju, man galvenais bija ērtības, funkcionalitāte, un mājokļa atstātā zaļā pēda. Šīs idejas ieliku jau mājas DNS un realizēju,” stāsta Zemītis.

Gandrīz pasīvā māja

Ģimenes nams ar kopējo platību 406,3 m2 sastāv no pamatmājas, pirts, garāžas un terasēm. Tā tapšanā izmantoti jaunākie risinājumi ēkas būvniecībā, siltumapgādē un vēdināšanā. Izvēlēti elpojoši, ekoloģiski un energoefektīvi būvmateriāli un iespēju robežās priekšroka dota Latvijas ražotājiem. Pamatmāja ir zema energopatēriņa ēka, tuva pasīvā nama standartam. Ārsienas veido dobie keramikas bloki, kas siltināti ar 250 mm biezu akmensvati un 50 mm fibrolītu. Bēniņu pārsegums siltināts ar 462 mm akmensvati. Pagraba pārsegumu veido monolītais dzelzsbetons, kas siltināts ar 300 + 50 mm biezu putuplastu. Jumta segumu veido skārda loksnes, zem tām izmantota tvaika izolācijas plēve ProClima Intello. Hidroizolācijai un tvaika izolācijai lietotas ProClima līmlentes. Ārdurvīm izvēlētas Rehau Geneo pasīvās durvis, logiem – Rehau Geneo pasīvie logi. Uz dzelzceļa pusi vērstajiem logiem ir papildu skaņas izolācija.

Par siltuma taupīšanu domāts jau projektēšanas laikā. Nams vērsts pret dienvidiem, kur izvietoti lielākie logi, tā panākot maksimālu saules iekļūšanu telpās. Arī jumta slīpums ir pret dienvidiem un nodrošina efektīvu saules paneļu darbību.

Par ekonomisku apkuri gādā Alpha Innotec Alterra zemes-ūdens siltumsūkņi. Tie silda daudzfunkcionālo tvertni MFS 600, kas siltumu nodod grīdām un karstajam ūdenim. Siltumu regulē atkarībā no āra gaisa temperatūras, brīvdienās izbraucot, temperatūru pazemina, regulē individuāli ar termoregulatoriem. Karstā ūdens temperatūru regulē, piemērojoties vajadzībām. Silto grīdu klāj plāni koka grīdas dēļi, kas nodrošina dabiska materiāla auru. Pa tiem patīkami staigāt basām kājām. Otrajā stāvā izveidota siltā siena, lai izvairītos no astmas, ko bērnam teorētiski varētu veicināt siltās grīdas. Liela daļa servisa ierīču tiek vadītas ar telefona aplikācijām, tā radot daļēju viedās mājas funkciju. Nav aizmirsts par psiholoģisko komfortu. Ēkai ir duālā apkure, noskaņas radīšanai var iekurt kamīnu, un ar to nepieciešamības gadījumā var aizstāt siltumsūkni. Ievērojot nacionālās tradīcijas, arī pirti kurina ar malku. Tā kā pirti izmanto retāk un tās funkcijas ir citādākas, ēkas siltumizolācijā nav ieguldīti tik lieli līdzekļi kā pamatmājā.

Gaiss kā mežā

Namam ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Izmantota Paul rekuperācijas sistēma. Tā aprīkota ar filtriem, kas samazina putekļu daudzumu gaisā. Notiek CO2 un gaisa mitruma monitorings. Gaisa kvalitāte mājā ir izcila – CO2 kā mežā. Siltuma atgūšana rekuperācijā un siltumsūkņa ar augstu lietderības koeficentu izmantošana ļauj prognozēt patēriņu apkurei – 52,99 kWh/m2 un kopējo energoresursu patēriņu gadā – 67,85 kWh/m2.

Lai nodrošinātu energoekonomiju, mājoklī instalētas enerģiju taupošas A+ vai A++ klases elektroierīces, kā arī LED spuldzes. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana – taimeri, kustības/klātbūtnes sensori, ir zibensaizsardzības un pārsprieguma aizsardzības sistēma, uzstādīti dūmu detektori. Elektrību māja saražo pati, izmantojot efektīvus 32 Canadian Solar Mono kristāliskos saules paneļus. Vasarā raža ir lielāka, ziemā – mazāka par mājsaimniecības reālo patēriņu. Lieko elektrību vasarā par saprātīgu samaksu uzglabā Sadales tīkli, ziemā saimnieks to saņem.

“Esmu panašķējies arī jaunāko tehnoloģiju dārziņā. Man mājā trīs zonas ir aprīkotas ar sienā iebūvētām skaņu sistēmām, kas, neraugoties uz augstajiem griestiem, ļauj klausīties mūziku izcilā kvalitātē. Skaņa ļauj pietuvināties pasaules kultūras sasniegumiem un ir nozīmīgs dzīves kvalitātes aspekts. Tāpat man ir vairāki roboti, kas sāk jau personificēties un kļūt par ģimenes locekļiem. Robotiņš Lī ir nācis no Ķīnas, tas ir ļoti akurāts, slauka un izmazgā grīdu. Juris ir Eiropas produkts un pļauj zālienu. Reizēm žēl skatīties, kā Juris to dara lietū, kaut gan ražotāji apgalvo, ka robotiņam nekas nekaitēšot,” teic Mārtiņš Zemītis.

Arhitekta piezīmes         

“Mana interese arhitektūrā saistās ar enegoefektivitāti un pasīvās enerģijas izmantošanu,” stāsta projekta autors arhitekts Matīss Zemītis no Zarch. “Cik iespējams, ievēroju pasīvo ēku projektēšanas principus. Visperspektīvākie šķiet risinājumi ar dabas enerģijas izmantošanu – pasīvais saules siltums ēkas apkurei, aktīvais saules siltums elektrības ieguvei, zemes siltums apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Tos cenšos lietot visos projektos, jo dažkārt tie, piemēram, pasīvais saules siltums apkurei, neveido papildu izmaksas un to lietošana ir loģiska. Pilsētvidē vai laukos ēkas cenšos orientēt atbilstoši debespusēm, lai tās maksimāli paņem no saules siltumu, kad tas nepieciešams. Dienvidu logiem veidoju pārkares, lai saule vasarā nepārkarsē, rudeņos un pavasaros cenšos ielaist saulīti iekšā, lai piesilda. Ziemeļos, kur saules nav, logus parasti netaisu, tur paredzu telpas, kur saules gaisma nav nepieciešama, – tur ir tehniskās telpas, sanitārie mezgli utt. Savus projektus veidoju laikmetīgus, izmantoju modernās tehnoloģijas – rekuperāciju, siltumsūkņus, saules kolektorus, baterijas u.c. Īpašu uzmanību pievēršu ēku blīvumam, pareizai norobežojošo konstrukciju siltumfizikai. Neesmu kustības bez plēvēm pārstāvis un neuzskatu, ka ēkai obligāti jāelpo. Ir tikai jāievēro pareizi siltumfizikas likumi atbilstoši mūsu klimatam. Ja konstrukcijā nepieciešama membrāna, kas regulētu mitruma plūsmu tajā, tad tai jābūt un noteikti iestrādātai pareizi. Jebkurai ēkai jāparedz ventilācijas sistēma. Ideāli, ja tā ir laikmetam atbilstoša, ar nepieciešamajiem sensoriem, arī CO2, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu enerģijas – siltuma un elektrības – patēriņu. 

Ģimenes ēku Sīpeles ielā veidoju atbilstoši visiem maniem darbības pamatprincipiem. Katrs lēmums bija ļoti izsvērts, pārdomāts. Ēka ir moderna, energoefektīva, izmanto pasīvo saules situmu, zemes siltumu un aktīvi pārvērš saules enerģiju elektrībā. Iespēju robežās izmantoti vietējie materiāli – Lodes ķieģeļi, Tenapora ražojumi, I-beams sijas, fibrolīta fasādes plāksnes u. c. Mājai ir ļoti veiksmīga nesošā struktūra, bez nevienas nesošas iekšējās sienas. Tas ļauj būvi nākotnē ļoti viegli pārplānot – palielināt vai samazināt istabas, pielāgojot biroja vai citai funkcijai.

Nams pilnībā iekļaujas Jaunā Bauhaus konceptā. Tas ir laikmetīgs, risinājumi ir energoefektīvi, ēka ir lietošanai ērta un nerada apgrūtinājumus. Apkure un ventilācija darbojas pilnīgi automātiski un bez nepieciešamības iedziļināties, kā vai kāpēc tas notiek. Ir maksimāls lietotāja komforts – no logiem nestaro aukstums, kājas ir patīkami siltas. Nav jāver logi, lai tvertu pēc svaiga gaisa.”

Andris Ozoliņš
Attēli no privātā arhīva
Teksts pārpublicēts no laikraksta Latvijas Avīze.

Raksts pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris decembra numura (Nr.83).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit