Bauskas pils būvēta uz morēnas paugura, kurš pamatnē pārklāj dolomīta klinti. Klints nav viengabala masa, bet ir slāņaina un drūpoša. Pie pils Mēmele pagriežas par deviņdesmit grādiem, līdz ar to, vairākus simtus gadu ūdens un ledus drupinājuši upes krastu, tas pievirzījies pilij, kā rezultātā nogāzes slīpums ievērojami palielinājies. Pils rietumu galā izskalotā klints pārkare nolūzusi, informē Māris Skanis, Bauskas pils direktors.
Veicot pilskalna ģeotehnisko izpēti konstatēts, ka morēnā ir smilšu slāņi pa kuriem ūdens no pils pagalma, aizbērtajiem pagrabiem un akas filtrējas uz nogāzi. Izmainījies arī klimats – periodiski iespējamas lietusgāzes, kuru laikā dažās stundās nolīst mēneša norma, kā tas bija 2001. un 2009.gadā. Šajos negaisos nedarbojas būvnormatīvos paredzētās teknes un notekas, ūdens gāžas kā no ūdenskrituma. Piemirkstot augsnes virskārtai, tā no pašsvara noslīd.
Klints pamatne, aizbetonējot līdz četrus metrus dziļās grotas, tika nostiprināta 2005.gadā. Nogāzi nosedza ar šķembu kārtu, lai ūdens notecētu, neiesūcoties augsnē.
SIA Teivens LV izstrādātā projekta mērķis ir nodrošināt pils pamatu statisko stabilitāti un pie pils rehabilitēt Mēmeles ielejas ainavu. Īstenojot projektu, uz dolomīta kraujas krants tika attīrīts plaukts gabionu grozu novietošanai, kurus piepildīja ar vairāk kā 300 m3 akmeņu. Šī stabilā trīs metrus augstā konstrukcija kalpo kā nogāzes atbalsts. Virs akmens gabioniem tika izveidota metru augsta metāla karkasa konstrukcija, kas, savukārt, pildīta ar zemi. Kopumā par četriem metriem paceļot nogāzes pamatni, radīta iespēja jūtami samazināt nogāzes slīpumu.
Izmantojot speciāli darbam slīpumā paredzētu ekskavatoru, ar filtrējošas grunts uzbērumu tika atjaunots nogāzes apjoms un izveidots projektā paredzētais slīpums. Slīpni fiksēs ap 160 ieurbti trīs metrus gari metāla grunts enkuri, pie kuriem tiks pieskrūvēts ģeosiets. Nogāzes virskārtā uzbērs zemes un zāles sēklu maisījumu, ko līdz zālāja ieaugšanai, pārklās kokosa šķiedru pārklājs, kurš pakāpeniski sadalīsies. Sagaidāmais rezultāts – ar zālāju klāta nogāze bez redzamām konstrukciju pēdām.
Nogāzes erozijas rezultātā atsegušies pils ziemeļu sienas pamati, tādēļ sala iedarbībā var izraisīties sienu deformācijas. Lai pie pamatiem atjaunotu nepieciešamo zemes uzbērumu, gar sienu tiek ieurbti metāla pāļi, kas balstīs metinātu gabionu atbalsta sieniņu. Gar sienu tiks izveidots apgaismots celiņš Mēmeles ielejas un pilsdrupu apskatei. Uz celiņa varēs nokļūt no pilsdrupu pagalma caur cietokšņa pastāvēšanas laika vārtiņiem mūra sienā.
Sarežģītās objekta novietnes un darbu specifikas ziņā būve ir unikāla un prasa uzņēmību, meistarību un radošu pieeju darba organizācijā, ar ko izceļas darbu veicējs – SIA Vidzemes Būvnieks un projekta vadītājs – Jānis Purkalns.
Būvdarbi tiek realizēti projekta Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā ietvaros. Darbus plānots pabeigt 2021.gada augustā.
Bauskas pils uzcelta grūti pieejamā un no militārā viedokļa izdevīgā vietā – divu upju satecē. Senatnē Mēmeles krasta stāvā nogāze nodrošināja pils dienvidu puses aizsardzību pret iebrucējiem. Ne velti dienvidu puses aizsargmūri ir vairāk nekā divas reizes biezāki par ziemeļu pusi.
