Turpmāk būs jāvērtē dūmeņa augstums sadedzināšanas iekārtām, kuras plānots būvēt starp augstāk esošām dzīvojamām vai publiskām ēkām, paredz Ministru kabineta 7.janvārī pieņemtie grozījumi Noteikumos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi.
Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), grozījumi arī pilnveido prasības attiecībā uz radītā gaisa piesārņojuma novērtējumu jeb emisijas limitu projekta izstrādi. Noteikumu projekts precizē, kādos gadījumos jāizstrādā projekts, kā arī projekta saturu, iesniedzamās informācijas apjomu un iestādes, kas var sagatavot projekta izstrādei nepieciešamo informāciju.
Turpmāk mazo katlu māju emisiju aprēķinus neveiks ar ADMS Screen datorprogrammu, jo tā jau ir novecojusi un bieži vien Valsts vides dienestam nav savietojuma ar jaunajām datorprogrammām, lai varētu šo programmu izmantot emisiju aprēķinu veikšanai.
Līdz ar to turpmāk šos aprēķinus vairs neveiks Valsts vides dienests, bet tas būs jāveic pašam operatoram.
Vairs netiks prasīts veikt emisiju izkliedes modelēšanu visām C kategorijas sadedzināšanas iekārtām, bet tikai tām, kas atrodas teritorijās ar paaugstinātu gaisa piesārņojumu, kuru jauda pārsniedz vienu megavatu un kuru plānotais dūmeņa augstums nepārsniegs desmit metrus.
Vienlaikus noteikumi paredz, ka Valsts vides dienests varēs pieprasīt šādas modelēšanas veikšanu gadījumos, kad pastāvēs aizdomas par negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī risku pārsniegt noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus.
Kā skaidro VARAM, šobrīd nav noteiktas vienotas un saprotamas prasības attiecībā uz veidu, kādā tiek noteikts nepieciešamais dūmeņa augstums tām iekārtām, kuras plānots būvēt starp augstāk esošām dzīvojamām vai publiskām ēkām.
Latvijā šī esot aktuālā problēma, jo ir gadījumi, kad emisijas un dūmus radošas iekārtas atrodas blīvi apdzīvotās vietās un daudzstāvu māju iedzīvotāji sūdzas par piesārņota gaisa pieplūdi dzīvokļu iekštelpās caur logiem un ventilācijas sistēmām gadījumos, ja iekārtas dūmenis ir izvietots pārāk zemu.
Lai izvairītos no šādām problēmām nākotnē, noteikumu projektā iekļautas prasības, kas saistītas ar nepieciešamā dūmeņa augstuma noteikšanu visām A un B kategorijas iekārtām, kā arī sadedzināšanas iekārtām, kuru jauda pārsniedz piecus megavatus un kuru iedarbības zonā atrodas citas dzīvojamās vai publiskās ēkas, kurās uzturas cilvēki, ventilācijas sistēmas vai dabiskās vēdināšanas āra gaisa ņemšanas ailas, logi vai durvis.
Izvērtējums būs jāveic tikai tām iekārtām, kuras plāno gaisu piesārņojošo vielu emisijas izvadīt caur dūmeni.
Noteikumos iekļauta jauna prasība novērtēt atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem, ne tikai divu metru augstumā no zemes, bet arī citos augstumos, kur iekārtas ietekmes zonā ir iespējama gaisa piekļuve ēku ventilācijas sistēmās vai dabiskās vēdināšanas āra gaisa ņemšanas ailās, logos vai durvīs.
