Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes Ventspils Komunālā pārvalde projektu vadītājs Raido Blumbergs pērn kļuva par apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva laureātu, saņemot godpilno Gada projektu vadītāja titulu.

Raido ir ventspilnieks un neslēpj lepnumu par savu piederību šai Kurzemes pilsētai. Viņa kā projektu vadītāja kontā 15 gadu periodā šai amatā ir sakrājies daudz lielu un pilsētai nozīmīgu realizētu objektu, kā divi Ventspils pilsētvidē nešaubīgi pazīstamākie ir Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija ēka, kā arī Zinātnes un inovāciju centrs Vizium.

Kolēģu atsauksmēs Raido ir novērtēts gluži kā universālais kareivis – speciālists, kurš dara un prot visu, kurš izcili tiek galā ar visu, ko dara, turklāt izdara vairāk, nekā ir pienākumos. Pats Raido sarunā ar Būvinženieri atzīst – viņam savs darbs gan patīk, gan labi padodas. Ko gan vairāk var vēlēties?

Ko jums kā inženierim nozīmē šāds augsts nozares novērtējums, saņemot Būvindustrijas lielo balvu kā Gada projektu vadītājam?
– Manuprāt, tas ir ne tik daudz mans kā speciālista novērtējums, bet gan uzņēmuma, kurā es strādāju – Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes Ventspils Komunālā pārvalde – veiktā darba kvalitātes novērtējums. Viens pats speciālists bez citiem iesaistītajiem cilvēkiem šādus lielus objektus diezin vai spētu kvalitatīvi  vadīt. Esmu viens no projektu vadītājiem, bet apakšā ir vesela komanda. Protams, personīgi tas arī ir patīkami – visi nāk un apsveic… Bet ir jārēķinās, ka ar šo novērtējumu tu esi paaugstinājis savu latiņu, un turpmāk tev darbs būs jāveic tikpat augstā un vēl augstākā kvalitātē, līdz ar to šis apbalvojums uzliek arī tādu kā atbildības slogu.

Bet tas tomēr ir patīkams slogs?
– Jā, tieši tā – patīkams slogs (smejas).

Pastāstiet, kā nonācāt līdz būvniecībai? Studējāt biznesa vadību, uzņēmējdarbības vadību Ventspils Augstskolā, bet pēc šo studiju beigšanas sākāt jaunu mācību posmu Rīgas Tehniskās universitātes būvinženieros. Vai šāda studiju virziena maiņa bija plānota, apzināta, vai arī kaut kas svarīgs tobrīd pamudināja pārslēgties uz citu jomu?
– Jā, sākumā es tiešām sāku mācīties par ekonomistu Ventspils Augstskolā. Pats esmu no Ventspils, augstskola te ir kvalitatīva. Četros gados pabeidzu bakalaura studijas un paralēli sāku strādāt viesnīcā Dzintarjūra par administratoru. Pēc tam sāku studijas maģistrantūrā – kā uzņēmējdarbības maģistrs loģistikā un mārketingā. Pēc tam jau kļuvu par viesnīcas Dzintarjūra izpilddirektoru un gandrīz iegāju biznesa sfērā, bet tad viesnīcai mainījās īpašnieki, un es sapratu, ka kaut kas arī man ir jāpamaina.
Tieši tajā laikā mani uzrunāja tagadējais Ventspils domes deputāts Didzis Ošenieks, ar kuru kopā mācījāmies maģistrantūrā. Viņš studiju laikā bija mani ievērojis un uzrunāja – vai es negribot pamēģināt pastrādāt Komunālajā pārvaldē, tur meklējot projektu vadītāju. Tolaik, pirms 15 gadiem, vēl nebija tik daudz projektu vadītāju, kā ir tagad, kad katrā iestādē ir divi trīs. Arī Komunālajā pārvaldē projektu vadītāja nebija, tajā laikā tikai sāka ieviest Eiropas projektus. Tā Didzis Ošenieks mani ieteica, un es devos uz pārrunām pie Komunālās pārvaldes direktora Andra Kausenieka. Bija viens nosacījums – projektu vadītājam nepieciešama būvinženiera izglītība. Tādas man nebija, taču bija maģistra grāds uzņēmējdarbībā. Ieminējos, ka varu izmācīties par būvinženieri. Pateikts bija, un vairs nebija, kur atkāpties. Tā iestājos RTU būvinženieros, pēc pieciem gadiem arī pabeidzu. Paralēli mācībām kā projektu vadītājs jau vadīju pirmos projektus.
Tā tas stāsts sākās. Uzskatu, ka tas ir liels pluss, ka man kā būvinženierim apakšā ir arī ekonomikas un uzņēmējdarbības izglītība, kas dod iespēju konstruktīvi tikt galā ar situācijām, kādas, iespējams, standarta būvinženieris nevarētu tādā kvalitātē atrisināt.

Tāda diezgan netipiska situācija – pielāgojāt izglītību darbam, nevis meklējāt darbu pēc izglītības…
– Savā ziņā jā. Iespējams, citā situācijā nemaz nebūtu sācis mācīties. Jāatzīst, ka izmācīties par ekonomikas maģistru un pēc tam sākt vēlreiz visu no sākuma – šoreiz jau par būvinženieri – īstenībā bija ļoti smagi. Tagad pat nezinu, kā es toreiz uz to parakstījos, bet piedāvātais darbs bija interesants un daudzsološs, un tā tas ceļš tajā virzienā aizgāja. Un tieši tā arī notika – pielāgoju izglītību darbam.

Strādājot pašvaldībā, faktiski esat būvinženieris ierēdņa amatā. Kā noprotams, lielākoties esat noslogots administratīvajā darbā – vai nav bijusi vēlme, vilinājums mainīt kursu un iemēģināt spēkus reālā būvinženiera darbā?
– Man bijuši vairāki darba piedāvājumi, būvuzņēmēji ir aicinājuši nākt par projektu vadītāju būvniecības sfērā, kā būvinženierim sagatavot tāmes, strādāt būvlaukumā. Man patīk mans darbs. Ļoti labi protu sagatavot gan dažādus dokumentus, gan termiņu pagarinājumus, izstrādāt līgumus, vienošanās, grozījumus. Māku pamatot, sagatavot dažādus skaidrojumus. Komunicēju ar ministrijas pārstāvjiem, kad tiek ieviesti Eiropas projekti.

Foto no Raido Blumberga personīgā arhīva un žurnāla “Būvinženieris” arhīva.

Visu sarunu ar Raido Blumbergu lasiet žurnāla Būvinženieris augusta numurā (Nr.87).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit