Pirmās kārtas būvdarbos uz Latvijas-Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas kopš 2022.gada augusta līdz janvāra beigām ir izbūvēts 36,1 kilometrs pastāvīgā žoga, liecina informācija VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) mājaslapā.
VAS Latvijas valsts meži ir atmežojusi aptuveni 82 kilometrus no pirmajā posmā atmežojamajiem 85,8 kilometriem.
Kopumā būvdarbi patlaban norit 75 kilometru garumā no atmežotajiem 82 kilometriem.
Iepriekš VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs informēja, ka, palielinoties atmežotajai teritorijai un pabeidzot infrastruktūras darbus, žoga izbūve paātrināsies piecas reizes – līdz vienam kilometram dienā.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Pirmā kārta 85,8 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā – līdz 2024.gada pavasarim. Paralēli pirmo divu kārtu projektēšanai un izbūvei norisinās trešā – Daugavas – posma tehniskās specifikācijas izstrāde.
Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts.
Atbilstoši 2021.gada 12.novembrī Saeimas pieņemtajam Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumam VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.
Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, VNĪ, VAS Latvijas valsts meži, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.