Katrs no mums kaut reizi no būvniecības procesa dalībniekiem ir dzirdējis sakām: «veiktā būvekspertīze nav kvalitatīva» vai arī «būvekspertīzes atzinums nav sagatavots kvalitatīvi».
Šeit rodas jautājums, kas nozarē tiek saprasts ar kvalitāti būvekspertīzes kontekstā, ja normatīvajos aktos būvekspertīze tiek definēta kā konkrēta objekta, t. i., būvprojekta vai būves, atbilstības novērtējums saskaņā ar tam izvirzītajām prasībām. Ņemot vērā minēto problemātiku, nepieciešams:
1) veikt atbilstības un kvalitātes jēdzienu analīzi;
2) apzināt ne tikai būvniecības nozares reglamentētajās darbības sfērās sertificēto būvspeciālistu, bet arī būvkomersantu izpratni par kvalitāti būvekspertīzē.
Atbilstība: kvalitāte
Atbilstības novērtēšana ir salīdzināšanas process, kurā novērtē objekta atbilstību tam izvirzītajām prasībām, konstatējot tā atbilstības vai neatbilstības faktu. Līdz ar to, balstoties uz šo darbību rezultātiem, procesā iesaistītajām pusēm ir iespējams pieņemt objektīvu lēmumu/slēdzienu. Atbilstības novērtēšanas rezultāts, ja konstatēta produkta atbilstība prasībām, ir apliecinājums par atbilstību.
Savukārt kvalitāte ir objekta (produkta, preces vai pakalpojuma) vai procesa, vai sistēmas īpašību kopums, kas nosaka tā spēju apmierināt iepriekš noteiktas prasības vai attaisnot klienta gaidas un cerības. Tādējādi kvalitāte konkrētam objektam var tikt novērtēta tikai tad, ja tiek ņemti vērā tādi aspekti kā objektam izvirzītās prasības, klienta vajadzības un gaidas, kā arī šo klienta vajadzību apmierinātības fakts.
Ņemot vērā, ka atbilstība ir fakts, ka objekts izpilda tikai un vienīgi tam noteiktās prasības, atbilstība neparāda klienta apmierinātību un atbilstības pakāpi klienta gaidām, t.i., neapliecina kvalitāti. Tomēr starp kvalitāti un atbilstības novērtēšanu pastāv cieša saikne, jo atbilstības novērtēšana var tikt izmantota, lai novērtētu kvalitāti gadījumā, ja pastāv noteiktas prasības objekta kvalitātei.
Ar atbilstības novērtēšanu var nepietikt
Atgriežoties pie sākotnēji uzdotā jautājuma par būvekspertīzi un tās saistību ar kvalitāti, pēc veiktā apskata var gūt apstiprinājumu tam, ka būvekspertīzi var definēt kā atbilstības novērtēšanas procesu ne tikai no normatīvo aktu, bet arī no teorētisko aspektu skatpunkta. Būvekspertīzes gadījumā par atbilstības novērtēšanas objektu kļūst būve vai būvprojekts, kas tiek novērtēts saskaņā ar normatīvajos aktos, tehniskajos noteikumos un piemērojamajos standartos izvirzītajām prasībām, sniedzot pozitīvu vai negatīvu ekspertīzes atzinuma slēdzienu kā atbilstības vai neatbilstības konstatācijas faktu. Savukārt, lai būvekspertīze no atbilstības novērtēšanas kļūtu arī par kvalitātes novērtēšanu, būvprojekta vai būves pārbaudes gaitā nepieciešams izvērtēt:
1) vai konkrētais objekts atbilst ne tikai normatīvajos aktos, tehniskajos noteikumos un piemērojamajos standartos noteiktajām prasībām, bet arī klienta vajadzībām un vēlmēm;
2) vai ekspertīzes atzinuma slēdziens spēj apmierināt klienta vajadzības un gaidas.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris augusta numurā (Nr.93).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
