Būvgružu nonākšana dabā rada lielas problēmas

0
275
Attēls ilustratīvs

Pēc vides pakalpojumu uzņēmuma CleanR pasūtījuma īstenotajā pētījumā secināts, ka 76% iedzīvotāju un 60% pašvaldību atzīst, ka remonta un būvniecības atkritumu nonākšana dabā Latvijā ir liela problēma, turklāt teju 70% pašvaldību akcentē, ka tieši mājsaimniecības ir galvenais avots būvgružiem dabā. Vienlaikus vairumā gadījumu pašvaldības nav gādājušas par to, lai būvgružu apsaimniekošanai to teritorijā būtu precīzs regulējums un iedzīvotājiem saprotama kārtība.

Minētais pētījums pirmo reizi Latvijā analizēja mājsaimniecību un privātā sektora būvniecības procesu un tajā radīto būvniecības atkritumu plūsmu.

Pētījumā piedalījās vairāk nekā 2000 respondentu no kuriem 67% paši tiešā veidā ir bijuši saistīti ar sava vai ģimenes nekustamā īpašuma būvniecību, remontu, labiekārtošanu vai nojaukšanu. Pētījums ir daļa no priekšizpētes Eiropas Savienības LIFE programmas integrētajā projektā Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju (LIFE Waste To Resources IP) jeb No atkritumiem uz resursiem.

Projekta priekšizpētē, kas apkopota pārskatā Ziņojums par pārstrādāto būvmateriālu aprites sistēmas attīstību mājsaimniecībās un privātajā sektorā sadarbībā ar Banku augstskolu veikta arī valsts un pašvaldību līmeņa normatīvo aktu izpēte par būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. Esošās situācijas analīze, iedzīvotāju un pašvaldību aptauja ir pirmais pētnieciskā projekta posms, kura mērķis ir rast risinājumus un instrumentus efektīvas aprites ekonomikas ieviešanai būvniecības atkritumu apsaimniekošanā, sekmējot būvniecības atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu.

Gints Brunovskis, SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja vietnieks akcentē, ka Eiropā kopumā būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi veido vairāk nekā trešdaļu no visiem Eiropas Savienībā radītajiem atkritumiem. Tajos ir daudz dažādu materiālu – betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas ir vērtīgs resurss un otrreizēji pārstrādājams materiāls. Pārstrāde ļauj maksimāli samazināt būvgružu nonākšanu atkritumu poligonos. Saskaņā ar Eiropas aprites ekonomikas rīcības plānu, ir bijuši vairāki centieni Latvijā būvniecības praksē piemērot apritīguma principus, iekļaujot resursu apriti ilgtspējīgās sistēmās, tomēr būtisks uzlabojums nav sasniegts. To apliecina arī priekšizpētes analīzē gūtie rezultāti.

“Būtiski, ka jau priekšizpētē ir konstatētas nozīmīgas pretrunas un vienotas izpratnes trūkums teju visos līmeņos no politikas veidotājiem, līdz izpildvarai un kontrolējošām iestādēm. Lai arī nacionālā līmenī normatīvi pašvaldībām uzliek pienākumu organizēt mājsaismniecībās radušos būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, dažādās vietvarās prakse ir būtiski atšķirīga. Daudzās pašvaldībās mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošana netiek organizēta vai tiek organizēta minimāli, kamēr atsevišķās pašvaldībās regulējums un sistēma mājsaimniecībās radušos būvgružu apsaimniekošanā ir teju teicama. Jāatzīst, ka vairumam pašvaldību arī saistošie noteikumi un mājas lapā pieejamais saturs reti kalpo kā ceļa karte iedzīvotājiem mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai. Apjomīgā izpēte ir nozīmīgs pamats, tālākai projekta gaitai, kam ir jānoslēdzas ar efektīviem priekšlikumiem aprites ekonomikas principu īstenošanai un atkritumu kā resursu koncepcijas ieviešanai,” akcentē Gints Brunovskis.

Pētnieciskā projekta nākošais posms turpināsies līdz 2024.gada jūlijam. Šajā laikā tiks veikta priešizpētes laikā iegūto datu padziļināta analīze, būvniecības atkritumu plūsmas problemātikso posmu apzināšana un risinājumu izstrāde to novēršanai. Viens no nākamā posma uzdevumiem ir arī precīzas būvgružu definīcijas un efektīvas būvgružu apsaimniekošanas sistēmas izstrāde, paredzot arī priekšlikumus tiesību aktu grozījumu priekšlikumiem.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Projekta LIFE Waste to Resources IP kopējais budžets ir 15 245 351 EUR. Projektu īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Valsts vides dienestu, Būvniecības kontroles valsts biroju, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju, Latvijas Atkritumu saimniecības asociāciju, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, biedrību, CleanTech Latvia, biedrību Zero Waste Latvia, biedrību Zaļā brīvība, biedrību Baltijas Krasti, nodibinājumu Vides izglītības fonds, Rīgas Tehnisko universitāti, Cēsu novada pašvaldību, SIA ZAAO, SIA Vidusdaugavas SPAAO, SIA Clean R, SIA Ecobaltia Vide, AS Latvijas Zaļais punkts, SIA Zaļā josta, SIA Hyrogas, SIA Druplat un SIA Econova Latvia.

LIFE integrētais projekts Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju tiek īstenots ar Eiropas Savienības un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu