Pagājušā gadsimta sākuma tautsaimniecības uzplaukums Latvijā sakrita ar novitātēm gan arhitektūras stilistiskajā attīstībā, gan celtņu konstruktīvajā un inženiertehniskajā uzbūvē, gan izpildījuma tehnoloģijā.
Arhitektūrā ienāca jūgendstils, ar kuru sākās mūsdienu stilu sistēma. Tās pamatā ir celtņu telpiskās struktūras un konstruktīvā veidojuma atspoguļojums ēku arhitektoniski mākslinieciskajā veidolā. Būvniecībā aizvien plašāk izmantoja jaunus materiālus, karkasa konstrukcijas un liela laiduma pārsegumus.
Jūgendstils dominēja Rīgas arhitektūrā. Mūsu valsts galvaspilsēta ir Eiropā iespaidīgākā jūgendstila celtņu koncentrācijas vieta. Šī stila celtnes ir galvenā vērtība, kuras dēļ 1997.gadā pilsētas centrālā daļa 430 ha platībā ierakstīta Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ar iespaidīgu jūgendstila namu klāstu var lepoties arī Liepāja.
Lielāko daļu ēku projektu izstrādāja arhitekti, bet arhitektūras jomā nereti darbojās arī būvinženieri. Vairums Rīgas jūgendstila celtņu ir krāšņas un mākslinieciski izkoptas, taču vienlaikus racionālas un eleganti atturīgas. Stila formālās valodas daudzveidībā dominē tā sauktais stateniskais jūgendstils un nacionālais romantisms. Ir nedaudz bagātīgi rotātu eklektiski dekoratīvu ēku ar fasādēm, ko blīvā slānī klāj jūgendstila valodā veidoti ornamenti un skulpturāli rotājumi.
Visu Dr. habil. arch. Jāņa Krastiņa rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris augusta-septembra numurā (Nr.81).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
