Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists

Aizvadītie trīs gadi – 2017., 2018., 2019. gads – būvniecības nozarē bijuši diezgan dinamiski un rosīgi.

Bija vērojams viens no straujākajiem izaugsmes tempiem tautsaimniecībā – nozares pievienotā vērtība palielinājās gandrīz par 2/4 – pieaugums vidēji par 11,4% gadā jeb trīs reizes straujāks nekā ekonomikā kopumā. Kopējā nozares izlaide palielinājās gandrīz par pusi – 48%. Ievērojami auga pieprasījums pēc darbaspēka – no 2016. līdz 2019.gadam nodarbināto skaits būvniecībā palielinājās gandrīz par 23% jeb aptuveni 15 tūkstošiem.

Līdz ar darbaspēka vajadzību pieaugumu krietni lielāks ir to nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, kam ir problēmas atrast nepieciešamos speciālistus. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes konjunktūras datiem, 2019.gada jūnijā aptuveni 30% apsekoto uzņēmumu minēja, ka darbaspēka trūkums ierobežo saimniecisko darbību – tas ir gandrīz četras reizes augstāks nekā 2016.gada atbilstošā periodā – 8%. Par nozares uzņēmumu problēmām piesaistīt darbiniekus liecina arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto vakanču dinamika. NVA reģistrēto vakanču skaits no 2016.gada decembra beigām līdz 2019.decembra beigām palielinājās par 10,2 tūkstošiem – gandrīz 19 reizes.

Būvniecība tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no darbaspēka intensīvākajām nozarēm. Lai gan darbaspēka un kapitālieguldījumu attiecība laika gaitā ir samazinājusies, palielinājies tehnoloģiju izmantošanas īpatsvars attiecībā pret fizisku darbaspēku. Tomēr joprojām nozarē saglabājas relatīvi augsta darbaspēka izmaksu daļa, ko ietekmē pieprasījuma pieaugums pēc kvalificētākiem darbiniekiem. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas iepriekšējos gados ietekmējis darbaspēka izmaksu pieaugumu nozarē, ir darba algu augšupejošā dinamika, ņemot vērā brīvo darbaspēka resursu izsīkšanu darba tirgū. Pēdējos trīs gados vidējā bruto alga būvniecības nozarē palielinājusies par 26,6% – kāpums vidēji par 8,2% gadā, 2019. gadā sasniedzot vidēji 1048 eiro.

Personāla izmaksas būvniecības nozarē veido aptuveni 2/3 no nozares pievienotās vērtības – vidēji 66,5% no 2016. līdz 2018.gadam. Tas ir otrais augstākais rādītājs starp tautsaimniecības pamatnozarēm, darot nozari īpaši jutīgu attiecībā pret darbaspēka komponenti. Kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, katrs straujas izaugsmes periods nozarei noslēdzies ar darbaspēka deficītu un gandrīz vienmēr mijies ar tikpat strauju recesiju.

Covid-19 pandēmijas ietekme

Būvniecība ir viena no tām tautsaimniecības jomām, ko Covid-19 pandēmija skārusi relatīvi maz. Būvniecības apjoms 2020.gada pirmajā ceturksnī turpināja palielināties – par 14,9% salīdzinājumā ar 2019.gada atbilstošo periodu, aizņemto darbavietu skaits pieauga par 0,2%. Būvniecības nozarē joprojām saglabājas lielākais vakanču skaits – 2020.gada jūlija beigās NVA bija reģistrētas 7593 vakances. Pēdējos divos mēnešos – 2020.gada jūnijā un jūlijā – uzlabojies nozares noskaņojums par turpmāko attīstību. Būvniecības konfidences rādītājs pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šī gada jūlijā palielinājies par 10,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar maija rādītāju. Nozares gaidu uzlabošanos galvenokārt ietekmējis uzņēmēju optimistiskāks vērtējums par būvdarbu pasūtījumiem, pozitīvas saglabājušās arī uzņēmumu gaidas uz nodarbināto skaita dinamiku nākamajos trijos mēnešos.

Lai gan situācija nozarē gada pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila, jāņem vērā, ka pandēmijas ietekme nozarē var atspoguļoties vēlāk, tai var būt sekundāra ietekme līdz ar ienākumu un pieprasījuma samazinājumu tieši skartajās nozarēs. Aktivitāti nozarē pašlaik uztur daudzi pirms Covid-19 krīzes sāktie projekti, jaunus projektus var atlikt, līdz mazināsies nenoteiktība par situācijas turpmāko attīstību, kas joprojām ir augsta.

Krīze ievērojami ietekmējusi tradicionālos preču un pakalpojumu piegādes kanālus, kā arī mainījusi patērētāju ieradumus, pārvirzot piegāžu ķēdes posmus no klātienes apkalpošanas uz tiešsaistes platformām. Notikušas būtiskas pārmaiņas tradicionālā darba vidē, daļa ikdienas darbu pārcelti ārpus tradicionālajām darba telpām – birojiem, klientu apkalpošanas centriem u. tml., lielā mērā nodrošinot darbu attālināti. Minētās tendences ietekmējušas pieprasījumu pēc noteiktiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem, piemēram, mazumtirdzniecības platībām, biroja platībām u. c., kas, visdrīzāk, atstās iespaidu arī uz attiecīgiem būvniecības nozares segmentiem, vismaz īstermiņā.

Būvniecības apjoma samazinājums varētu būt gaidāms 2020.gada otrajā pusē, kā arī 2021.gada pirmajā pusē. Nozares galvenais balsts krīzes periodā varētu būt lielie publiskā sektora investīciju projekti, kas varētu saglabāt pietiekami augstu aktivitāti nozarē gan šogad, gan nākamgad. No 2020. līdz 2021.gadam nodarbināto skaits būvniecības nozarē varētu sarukt aptuveni par 2,5 tūkstošiem jeb 3% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Nozare varētu atgriezties pie izaugsmes, sākot ar 2021.gada otro ceturksni, bet darbaspēka pieprasījums jeb nodarbināto skaits sasniegt 2019.gada līmeni 2022.gada otrajā pusē. Covid-19 krīze, visdrīzāk, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū jeb ekonomisko aktivitāti vidējā termiņā, darba tirgū samazinot potenciāli pieejamo darbaspēku, kas kopā ar līdzšinējām demogrāfijas tendencēm darbaspēka nepietiekamību varētu vērst ievērojami akūtāku, kā tas bija pirms Covid-19 krīzes.

Pieprasījuma un piedāvājuma prognozes

Atšķirībā no iepriekšējās finanšu krīzes 2008.gadā, ko pamatā eskalēja dažādas hroniskas strukturālās neatbilstības finanšu sektorā un ekonomikā kopumā, Covid-19 pandēmijas izraisītās recesijas pamatā galvenokārt ir globālā pieprasījuma paradigmas maiņa. Tas ietekmējis strauju globālā pieprasījuma mazināšanos noteiktos tirgus segmentos, primāri tādās nozarēs, kas tiešā veidā saistītas ar cilvēku masveida pārvietošanos un pulcēšanos. Pašlaik ekonomika kopumā ir daudz labākā kondīcijā, nekā tas bija iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to arī atgūšanās varētu būt ievērojami ātrāka un lielā mērā atkarīga no tā, kā tirgus pielāgosies jaunajām vajadzībām.

Raugoties uz kopējo ekonomikas fonu, būvniecības nozarei ir labas izredzes pietuvoties 2017. – 2019.gada vidējam izaugsmes tempam, jau sākot ar 2022.gadu. To sekmēs gan lielo investīciju projektu īstenošana, piemēram, Rail Baltica, Nacionālās koncertzāles izbūve Rīgā, gan nepieciešamība pakāpeniski atjaunot pašreizējo dzīvojamo fondu.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa prognozēm jeb mērķa scenārijam būvniecības nozares pievienotā vērtība līdz 2027.gadam varētu palielināties gandrīz par 2/5 jeb 38%, vidējais pieaugums gadā – 4,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu, nozarei pieaugot vidēji par 4,1% gadā. Nozares izaugsme varētu kļūt nedaudz mērenāka pēc 2025.gada, pamazām noslēdzoties Rail Baltica būvniecības posmam. Nozares izaugsme no 2028. līdz 2040.gadam varētu sasniegt vidēji 2,1% gadā.

Darbaspēka pieprasījums līdz 2027.gadam būvniecības nozarē varētu palielināties vairāk nekā par septiņiem tūkstošiem nodarbināto salīdzinājumā ar 2019.gadu, līdz ar to 2019.gada rādītājus pārsniedzot aptuveni par deviņiem procentiem.

Līdzīgi kā citas nozares, arī būvniecību turpmākajos gados, iespējams, gaida zināmas strukturālas pārmaiņas, ko noteiks gan nepieciešamība palielināt nozares produktivitāti, ņemot vērā diezgan augstu darbaspēka izmaksu daļu nozares pievienotajā vērtībā, gan arī tehnoloģiju attīstība un tās sniegtās iespējas. Būves informācijas modelēšanas rīki, papildinātā realitāte, droni, dažādas robotu tehnoloģijas ir tikai dažas inovācijas, kas nākotnē būs nozares ikdiena. Tas varētu noteikt arī zināmu lūzumu esošā nozares darbaspēka pieprasījuma struktūrā. Līdz šim nozarē dominējis vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums – gandrīz 60% no kopējā darbaspēka pieprasījuma. Tomēr gan vidējā, gan ilgtermiņā būtiskākais darbavietu pieaugums gaidāms augstākās kvalifikācijas būvniecības profesijās, galvenokārt būvinženieru, arhitektu, ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieru specialitātēs.

Līdz ar tehnoloģiju ienākšanu nozarē darbaspēka pieprasījums varētu augt arī starpnozaru augstākās kvalifikācijas speciālistiem, piemēram, programmētājiem un dažādu būvniecības IT sistēmu uzturētājiem, datu analītiķiem un drošības speciālistiem, modelētājiem u. c. veidu speciālistiem.

Vidējā termiņā pieprasījuma pieaugums gaidāms arī pēc vidējās kvalifikācijas speciālistiem. Tendence varētu mainīties ap 2026.gadu, mazinoties kopējām darbaspēka vajadzībām nozarē. Ilgtermiņā vidējās kvalifikācijas darbaspēka loma nozarē varētu mazināties, tomēr jāņem vērā, ka strukturālas pārmaiņas pārsvarā ir lēnas, līdz ar to atbilstošais darbaspēka segments joprojām būvniecībā ieņems nozīmīgāko vietu. Vienlaikus pieprasījuma samazinājums gan vidējā, gan ilgtermiņā, visdrīzāk, būs vērojams pēc zemas kvalifikācijas darbaspēka būvniecības nozares vienkāršajās profesijās.

Ņemot vērā kopējās demogrāfijas tendences, jārēķinās, ka turpmākajos gados palielināsies no darba tirgus aizplūstošo darbinieku skaits. Papildus jaunām darbavietām turpmākajos gados būtisku daļu kopējā pieprasījuma varētu ieņemt aizvietojošais darbaspēks. Vakanču skaits nākamajos gados, visticamāk, pārsniegs 2018. un 2019.gadā vērojamos rādītājus.

Vidējā termiņā nozares darbaspēka pieprasījuma pieaugumu daļēji varētu kompensēt iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte – līdzdalība darba tirgū, kas nodrošinās, ka darbaspēka piedāvājums nozarē līdz 2026.gadam turpinās pieaugt par 2,6 tūkstošiem jeb aptuveni 3% salīdzinājumā ar 2019.gadu. Vienlaikus ilgtermiņā demogrāfiskie procesi varētu ņemt virsroku, līdz ar to darbaspēka piedāvājums nozarē varētu sarukt un vēlāk pat kristies zem nozares pieprasījuma. Ar jūtamu darbaspēka nepietiekamību būvniecības nozare varētu saskarties, jau sākot ar 2023./2024.gadu, kad darbaspēka rezerves varētu samazināties līdz 4 – 6% no potenciālā darbaspēka piedāvājuma.

Būtiskākā darbaspēka nepietiekamība gan vidējā, gan ilgtermiņā var veidoties pēc būvniecības speciālistiem ar augstāko izglītību. Darbaspēka pieprasījums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību arhitektūras un būvniecības izglītības tematiskajā jomā 2027.gadā varētu pārsniegt atbilstošo speciālistu piedāvājumu par vairāk nekā septiņiem tūkstošiem speciālistu, bet līdz 2040.gadam plaisa varētu palielināties līdz 17 tūkstošiem speciālistu.

Augstākās kvalifikācijas būvniecības speciālistu sagatavošana var ilgt aptuveni astoņus, desmit gadus pēc pamatizglītības posma noslēgšanās. Jauno speciālistu sagatavošanu ietekmē gan kopējā izglītojamo skaita samazināšanās, ņemot vērā demogrāfijas tendences, gan arī augstie studējošo atbiruma rādītāji būvniecības un arhitektūras programmās. Būtisku ietekmi uz atbilstošo speciālistu piedāvājumu atstāj arī darbaspēka novecošana un aiziešana no darba tirgus.

Nākotnē varētu būt vērojama arī vidējās kvalifikācijas būvniecības speciālistu nepietiekamība. Arvien lielāka nozīme varētu būt formālai izglītībai, profesionālai kvalifikācijai būvniecības jomā, ņemot vērā dažādu tehnoloģisko procesu sarežģītības pieaugumu. Līdz 2027.gadam tautsaimniecībā varētu būt gandrīz 6000 speciālistu iztrūkums ar vidējo profesionālo izglītību arhitektūras un būvniecības tematiskajā jomā, bet līdz 2040.gadam atbilstošā darbaspēka deficīts varētu pat divkāršoties.

Darbaspēka nepietiekamība nav unikāla problēma tikai būvniecības nozarē. Iedzīvotāju skaits Latvijā nākamajos gados turpinās sarukt, daudz izteiktākas kļūs sabiedrības novecošanās tendences, ietekmējot darbaspēka piedāvājumu vairumā tautsaimniecības jomu. Līdz ar to būtiski ir celt nozares darbaspēka produktivitāti, kas ļautu samazināt gan kopējās nozares darbaspēka vajadzības, gan arī nodrošināt labākus nosacījumus un darba algu nepieciešamo speciālistu piesaistei. Nozīmīga loma, jo īpaši vidējās kvalifikācijas speciālistu nodrošināšanā, ir pieaugušo izglītības sistēmai, nodrošinot kvalifikācijas paaugstināšanu iedzīvotājiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītību. Šāda darbaspēka pārpalikums līdz 2027.gadam valstī var sasniegt aptuveni 85 tūkstošus.

Materiāls sagatavots, balstoties uz Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm 2020.gadā. Darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008.gada, un tās balstās uz ministrijas veidotajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj apsteidzoši paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās rāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai.
Detalizēti ar darba tirgus prognozēm var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājaslapā: https://www.em.gov.lv/lv/ekonomikas_attistiba/darba_tirgus/videja_un_ilgtermina_darba_tirgus_prognozes/

Pārpublicēts no žurnāla Būviženieris augusta numura.

Pievienot komentāru