Kad Māris Sīmanis kļuva par Būvindustrijas lielās balvas 2021 laureātu kategorijā Gada projektu vadītājs, viņa darba vieta bija SIA Skonto Plan Ltd. Kopš pavasara viņš ir projektu vadītājs citā uzņēmumā – SIA Forta Prefab.
«Pārmaiņas notikušas, taču kolēģi tie paši vecie, pa kādam arī no Skonto Būve laikiem. Būvniecības nozare nav tik liela, cits citu zinām, un visi pa šo tirgu vien burzāmies,» atklāj M. Sīmanis. Mierīgu sirdi pievērsies perspektīvajai modulārajai ražošanai un būvniecībai SIA Forta Prefab, jo viņa vadītais grandiozais projekts Kings Road Park Lielbritānijā ir nobeiguma stadijā.
Būvinženieru saime Latvijā ir gana kupla, taču tieši jūs kļuvāt par Gada projektu vadītāju 2021. Par ko esat izpelnījies prestižo atzinību?
– Liels paldies kolēģiem, kuri mani novērtēja un izvirzīja šai nominācijai! Apbalvojums ir vairāku apstākļu sakritības rezultāts un visas komandas nopelns.
Veiksmīga izvērtās sadarbība ar Anglijas būvniecības tirgus smagsvariem – vairāk nekā 150 gadu senām tradīcijām bagāto kompāniju Sir Robert McAlpine un nekustamo īpašumu attīstītāju, vienu no līderiem jaunu dzīvojamo projektu realizācijā Berkeley Group. Ātri spēju sevi pierādīt un diezgan īsā laikā Skonto Plan Ltd izdevās īstenot pasūtītāja ieceri divos sarežģītos objektos Lielbritānijā, radot unikālu un izmēros iespaidīgu stikloto elementu fasādi projektos Kings Road Park un Woking Victoria Square. Jau iepriekš biju nodarbojies ar metālapstrādes inženieriju, biju zīmējis un projektējis, krājis tehniskās zināšanas; tas ļāva nonākt pie ļoti veiksmīga risinājuma. Mums bija svarīgi kompānijām, kas gadā apgroza miljardus un kam ir ļoti augsta prasību latiņa, sevi apliecināt kā nopietnu spēlētāju, un to arī paveicām. Pirms laika varēja tikai sapņot par tādiem pasūtītājiem, bet šodien tā ir realitāte.
Būvinženiera arods ir pieprasīts un labi apmaksāts. Vai tāpēc nolēmāt iegūt izglītību šajā profesijā, vai arī kļūt par būvinženieri bija jūsu bērnības sapnis?
– Bērnībā vēlējos kļūt par policistu (smejas). Vēlāk atklājās interese kaut ko radīt un konstruēt. Vecāki mani aizveda uz jauno tehniķu pulciņu. Būdams desmit gadu vecs, palīdzēju tētim ģimenes mājas būvniecībā. Pamatskolā jau skaidri apzinājos, ka mani saista tehniskās zinātnes. Izvēlējos eksakto virzienu, jo padevās fizika, ģeometrija, rasēšana. Vidusskolā sāku interesēties par Rīgas Tehniskās universitātes piedāvātajām studiju programmām un pieņēmu lēmumu apgūt būvinženiera profesiju. Bija draugi, kas šajā nozarē darbojās, un arī tas pavilka.
Par atalgojumu gan tolaik, šķiet, nedomāju, tas nekad nav bijis pašmērķis. Mana filozofija ir tāda – ja tā lieta patīk un ar aizrautību to dari, nauda atnāks. Ja ne šodien, tad rīt vai parīt noteikti tiksi arī materiāli novērtēts.
Kas ir būvinženiera sūtība un būtība?
– Būvinženiera misija ir uzkonstruēt un uzbūvēt droši, kvalitatīvi un ekonomiski izdevīgi. Mežonīgā kapitālisma apstākļos konkurence ir liela, tāpēc būtiska nozīme ir gudriem inženiertehniskiem risinājumiem, lai optimizētu un nepārtērētu materiālus, maksimāli atvieglotu ražošanas procesu un montāžas tehnoloģiju, vienlaikus nezaudējot kvalitāti.
Savukārt projektu vadītāja sūtība un būtība ir komunikācija, spēja caur savu pieredzi veiksmīgi saslēgt visus ķēdes posmus un nepieļaut, ka kaut kas noiet greizi.
Vai ar Latvijā iegūtu būvinženiera kvalifikāciju ir pietiekami, lai iekļautos darba tirgū un spētu izdabāt prasīga pasūtītāja kaprīzēm?
– Zināšanu bāze, ko iedod gan Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU – red.), gan Rīgas Tehniskā universitāte (RTU – red.), ir pietiekama, lai sevi šajā virzienā attīstītu, taču amats – kā jebkurā profesijā – jāapgūst praksē. Topošajiem speciālistiem iesaku laikus meklēt prakses vietas labos un lielos uzņēmumos. Man ar to bija paveicies! Esmu mācījies pie lieliskiem līderiem. Piemēram, Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projektā tāds bija jaunais, enerģiskais un perspektīvais Jānis Kreicburgs. Šis laiks deva labu grūdienu manā profesionālajā izaugsmē, iespēju gūt pirmo starptautisko pieredzi.
Patīk Anglijas prakse, kur būvniecības līgums uzņēmumam uzliek par pienākumu pieņemt darbā konkrētu skaitu praktikantu, tādējādi palīdzot izglītības iestādēm sagatavot jaunos speciālistus.
Foto no Māra Sīmaņa personiskā arhīva.
Visu sarunu ar Māri Sīmani lasiet žurnāla Būvinženieris augusta numurā (Nr.87).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
