Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums joprojām negatīvs

0
444
Foto no riga.lv.

Uzņēmēju noskaņojums 2023.gada augustā apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, ka arī pakalpojumu sektorā, lai arī joprojām negatīvs, bet, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir nedaudz uzlabojies. Mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā konfidences rādītājs augustā ir pozitīvs, taču tā vērtība pēdējos trīs mēnešos arvien samazinās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, bet joprojām ir pozitīvs

2023.gada augustā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,5, un, salīdzinot ar jūliju, tas samazinājās par 0,5 procentpunktiem, sasniedzot šī gada zemāko vērtību. Lai arī jau sesto mēnesi pēc kārtas uzņēmēju noskaņojums visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs ir pozitīvs, augustā konfidences rādītāji ir samazinājušies gan pārtikas preču (par 11,6 procentpunktiem), gan nepārtikas preču (par 1,2 procentpunktiem), gan degvielas mazumtirdzniecībā (par 9,7 procentpunktiem). Lielākā ietekme uz rādītāju samazinājumu šajās apakšnozarēs ir uzņēmēju prognozēm par darbības aktivitātes izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Toties automobiļu tirdzniecībā, kā arī to detaļu un piederumu pārdošanā un automobiļu remontā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūliju, ir uzlabojies par attiecīgi 2,4 un 1,9 procentpunktiem.

Augustā 23% mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi nav būtiski mainījies. Vislielākais mazumtirgotāju īpatsvars (52%) kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā. Salīdzinot ar jūliju, šis rādītājs pieaudzis par 3 procentpunktiem un sasniedzis lielāko vērtību kopš 2018.gada aprīļa. 21% mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja darbaspēka trūkumu, bet 28% – nepietiekamu pieprasījumu. 11% mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums uzlabojas

Pakalpojumu sektorā 2023.gada augustā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija – 3,2, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūliju, ir uzlabojies par 0,9 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie atbilstoši sniegto pakalpojumu raksturīgajai sezonalitātei ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (29,2), gaisa transporta (28,4) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (16,0). No nozarēm, kuras nav tieši saistītas ar pieprasījuma pieaugumu vasaras sezonā, augstākie noskaņojuma rādītāji ir apdrošināšanas (19,6), kā arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (14,5). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji augustā ir telekomunikāciju (-11,0) un ūdens transporta (-10,0) nozarēs. Kopumā augustā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs.

Augustā 39% pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 17% uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 33%, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis attiecīgi par 3 un 2 procentpunktiem. 13% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas).

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums negatīvs bez būtiskām izmaiņām

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā augustā bija – 13,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 4,8 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Konfidences rādītājs augustā, salīdzinot ar jūliju, samazinājies inženierbūvniecībā (par 5,4 procentpunktiem), ēku būvniecībā par (1,5 procentpunktiem), bet specializētajos būvdarbos pieaudzis par 2,7 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti augustā visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 31% un 28% respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 11% un 6% būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi norādīja 13%, bet dažādu citu faktorus 5% respondentu. 30% aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums ilgstoši negatīvs, uzlabojums minimāls

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs augustā bija – 8,7. Salīdzinot ar jūliju, tas pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieauga datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 1,9 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 procentpunktiem) un koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeles; salmu un pītos izstrādājumus, ražošanā (par 3,7 procentpunktiem).

Noskaņojums pasliktinājās dzērienu ražošanā (par 21,5 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 15,3 procentpunktiem) un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,4 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām augustā, salīdzinot ar jūliju, 12 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 8 nozarēs – samazinājums, bet 3 nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru augustā minēja 46% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 19% un 15% respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 13%. Citu faktoru ietekmi norādīja 10% uzņēmēju (galvenokārt tiek minēta inflācija). 27% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā augustā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023.gada augustā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 94,5 (iepriekšējā mēnesī 93,4). Augustā šis rādītājs Latvijā ir nedaudz augstāks nekā kopumā Eiropas Savienībā (92,6). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji).

1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.
3 Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2022.gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
4 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija Latvijas Fakti.