Būvniecības nozare Latvijā darbojas stipras turbulences apstākļos

0
510
Attēls ilustratīvs

Latvijas būvniecības nozare jau vairāk nekā divus gadus darbojas stipras turbulences apstākļos, kas sākotnēji bija saistīts ar Covid-19 pandēmijas globālo ietekmi, savukārt vēlāk ar Krievijas uzsākto militāro agresiju Ukrainā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

EM norāda, ka augsts Covid-19 saslimstības līmenis pasaulē, kā arī citu valstu ieviestie pasākumi pandēmijas ierobežošanai 2021.gadā būtiski ietekmēja būvizstrādājumu ražošanas jaudas, kā arī piegādes ķēdes, veicinot strauju atsevišķu izejvielu un būvizstrādājumu cenu kāpumu, kā arī atsevišķu būvizstrādājumu nepieejamību.

Lai gan būvniecības nozare 2021.gada beigās sāka atkopties no Covid-19 pandēmijas ietekmes un tās darbība sāka stabilizēties, Krievijas uzsāktā militārā agresija Ukrainā 2022.gada 24.februārī radīja spēcīgu triecienu būvniecības nozarei, sankcijām pakļaujot metāla izstrādājumus, koksni un cementu. Turpinājās būvizstrādājumu cenu straujš kāpums, kā arī tika traucēta vairāku būvizstrādājumu piegāde. Covid-19 pandēmija un Krievijas militārā agresija atstāja būtisku ietekmi uz būvizstrādājumu pieejamību, kā arī būvizstrādājumu, izejvielu un resursu cenām, turklāt, turpinoties pandēmiju ierobežojošiem pasākumiem un militārajai karadarbībai, ietekme uz būvniecības nozari var pieaugt.

EM izstrādātā informatīvā ziņojuma pamatā apkopota informācija no EM 2022.gada ziņojuma Pētījums par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē. Aktuālās informācijas atspoguļošanai papildus analizēti Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas dati.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas un Krievijas militārās agresijas Ukrainā izraisītās ekonomiskās sekas un valdības pieņemto lēmumu ietekmi uz tām, kā arī aktuālo situāciju Latvijas būvniecības nozarē, EM skatījumā prognozes ar augstāku ticamības līmeni ir pētījumā iesaistītajiem būvniecības ekspertiem, jo eksperti spēj pielāgot savas prognozes, balstoties uz aktuālo informāciju un notikumiem pasaulē, bet statistika šādus notikumus vērā neņem. Statistiskās prognozes ir ar augstāku ticamības līmeni, ja nozare attīstās vienmērīgi, bez globālu notikumu radītiem satricinājumiem.

Vienlaikus EM norāda, ka ņemot vērā aktuālo statistiku par būvniecības produkcijas apjomiem, kā arī prognozes par būvniecības produkcijas apjomiem, nozarē šobrīd nav vērojamas klasiskas pārkaršanas pazīmes. Būvniecības izmaksas 2021. un 2022.gadā ir strauji pieaugušas globālu notikumu – Covid-19 pandēmijas un Krievijas militārās agresijas Ukrainā izraisīto ekonomisko seku rezultātā.

Ņemot vērā Krievijas militārās agresijas Ukrainā radīto seku negatīvo ietekmi uz būvniecības nozari, 2022.gadā iegūtās prognozes ir ar zemāku ticamības līmeni nekā iepriekšējos gados izstrādātās prognozes, jo nozare ir nestabilāka un pastāv lielāka nenoteiktība, secināts pētījumā.

Ņemot vērā, ka pētījumā izstrādātās prognozes ir neprecīzas un tās nebūtu vēlams izmantot lēmumu pieņemšanā, EM nav lietderīgi turpināt katru gadu veikt pētījumu par izmaksu dinamikas prognozēm būvniecības nozarē.

Būvprojektu īstenošana jābalsta uz saimnieciskā izdevīguma principiem, ņemot vērā neprognozējamo resursu un izejvielu sadārdzinājumu. Jāseko līdzi nozarē un pasaulē valdošām tendencēm, lai nākotnē Latvijas būvniecības nozarē neveidotos pārmērīgi būvdarbu apjoma pieaugumi, kas var izraisīt nozares pārkaršanu. Lēmums par būvprojekta turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, balstoties ne tikai uz saimnieciskā izdevīguma principiem, bet arī ņemot vērā iespējamos zaudējumus, kas var rasties no objekta apturēšanas un termiņa pagarināšanas, un citiem aspektiem. Līdz ar to, neskatoties uz būvniecības izmaksu pieaugumu, ir jāmeklē iespējas turpināt iesāktās vai uzsākt būvdarbus plānotajās būvniecības iecerēs.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, ekspertu paustajiem viedokļiem un nozares attīstības dinamiku, ir izvirzīti vairāki ieteikumi, tostarp EM neturpināt katru gadu veikt pētījumu par izmaksu dinamikas prognozēm būvniecības nozarē. Tāpat vēlams būvniecības nozares uzņēmumiem sekot līdzi energoresursu un būvmateriālu tirgus cenu dinamikai pasaules noieta tirgos, lai mazinātu dažādu risku ietekmi uz būvdarbu īstenošanu un nozares attīstību kopumā.

Vienlaikus EM kopīgi ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nepieciešams rast risinājumu informācijas sistēmās (EIS) ietverto ar būvprojektiem saistīto datu automātiskai apmaiņai un izmantošanai.