Krievijas iebrukums Ukrainā, straujais cenu kāpums, centrālo banku centieni ierobežot inflāciju, enerģētikas krīze Eiropā un ģeopolitiskā nestabilitāte – tas viss ir radījis jaunus izaicinājumus pasaules ekonomikā, un recesijas riski tuvākā gada laikā pasaulē, Eiropā un Latvijā ir ļoti lieli.
Taču vienlaikus straujais cenu pieaugums ir kļuvis par nozīmīgu politisku problēmu, un lielākais izaicinājums pasaules ekonomikā vismaz pagaidām joprojām ir inflācija, nevis izaugsme. Pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem pasaules attīstītajās valstīs ir atgriezusies spēcīga inflācija, un cenu kāpums pēdējā gada laikā bijis daudz straujāks, nekā gaidīts. Patēriņa cenu inflācija ASV un Eiropā ir sasniegusi 8–9%, mūsu reģionā cenas palielinājušās par 20%. Rūpniecībā un būvniecībā izmaksu kāpums daudzās Eiropas valstīs jau sasniedzis 30%. Inflācijas pieaugums atšķirībā no, piemēram, lejupslīdes kādā nozarē vai bezdarba kāpuma ir politiski sāpīgs, jo cenu palielināšanās skar visu sabiedrību vienlaikus.
Dārgāka pārtika, siltums un degviela veicina politisko nestabilitāti, izraisa nemierus vai karus, un inflācija ir ļoti laba augsne populismam. Tādēļ politiķiem, kā arī centrālajām bankām ir liels spiediens ierobežot cenu kāpumu, lai gan instrumentu, kā to ierobežot, nav daudz. ASV Federālo rezervju sistēma jau ir būtiski palielinājusi bāzes procentu likmes, un arī Eiropas Centrālā banka ir pacēlusi likmes līdz 0%. Finanšu tirgus vērtējumā ASV bāzes likmes pārsniegs 3%, savukārt eirozonā procentu likmes 2023. gada laikā varētu palielināties virs 1%. Tas būtu straujākais procentu likmju kāpums pēdējās desmitgadēs, un pēdējos 80 gados ASV tikai dažas reizes ir izdevies īstenot tā saucamo mīksto piezemēšanos un pacelt procentu likmes, neizraisot recesiju.
Pēdējos mēnešos ir arvien vairāk signālu, ka pasaules ekonomikas izaugsme jau bremzējas. Jauno pasūtījumu pieaugums rūpniecībā vairs nepalielinās, patērētāju noskaņojums daudzviet ir ievērojami pasliktinājies, un straujais hipotekāro kredītu likmju kāpums sācis atdzesēt ASV mājokļu tirgu. Arī inflācija vairs nav tikai vienvirziena ceļš, un kopš jūnija biržās ir sarukušas pārtikas, metālu un atsevišķu energoresursu cenas. Bažas ne tikai par inflāciju, bet arī par izaugsmi ir redzamas finanšu tirgos, uz ko norāda īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmju izlīdzināšanās. ASV pēdējos 50 gados ik reizi, kad valdības parādzīmju īstermiņa likmes ir bijušas augstākas nekā ilgtermiņa likmes, recesija ir sekojusi gada vai divu laikā. Eiropā papildu riskus ekonomikai rada ļoti dārgie energoresursi. Dabasgāzes cena Eiropā pašlaik ir 7–8 reizes augstāka nekā ASV, un procentu likmju celšana nepalīdzēs Krievijas dabas resursus aizvietot ar citiem avotiem. Taču, ja jāizvēlas starp noturīgu inflāciju un recesiju, tad mērena recesija varētu būt mazākais ļaunums.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris augusta numurā (Nr.87).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
