Būvprojektu apturēšana nav vēlama – var radīt nozares pārkaršanu

0
287

Būvprojektu apturēšana, ņemot vērā esošo sociālekonomisko situāciju valstī un globālos notikumus pasaulē, nav vēlama, jo nākotnē var radīt apstākļus būvniecības nozares pārkaršanai, izņemot gadījumus, kad dažādu iemeslu dēļ būvprojektu nav iespējams turpināt vai arī būvprojekts ir tikai īstenošanas sākumposmā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, kas otrdien, 15. novembrī, atbalstīts valdībā.

Ministrijā norāda, ka būvprojektu turpināšana ir svarīga arī no būvniecības nozares darbības specifikas un tajā darbojošos uzņēmumu finansiālā stāvokļa, lai uzņēmumiem neradītu finansiāla rakstura grūtības.

Ministru kabinets izskatīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par situācijas attīstību saistībā ar izejvielu un būvizstrādājumu pieejamību un straujo cenu kāpumu Latvijas būvniecības nozarē.

EM bija uzdots iesniegt informāciju saistībā ar Krievijas militārās agresijas izraisītajiem izejvielu un būvizstrādājumu pieejamības traucējumiem, kā arī straujo cenu kāpumu un turpmākajiem nepieciešamajiem risinājumiem.

Ministrijā norāda, ka šogad jūnijā un jūlijā būvniecības tirgū novērotas pirmās stabilizēšanās pazīmes, būvizstrādājumu cenu kāpums ir sabremzējies, uzlabojusies būvizstrādājumu pieejamība. Tomēr komersanti ar bažām vēro būvizstrādājumu tirgus tendences, ņemot vērā, ka vairāku būvizstrādājumu ražošana ir energoietilpīgs process, tostarp ar lielu gāzes patēriņu.

Tāpat līdz galam nav nostiprinājušās jaunās loģistikas ķēdes un jaunie piegādes maršruti. Krievijas sāktās karadarbības dēļ Ukrainā joprojām novērojams būvizstrādājumu sadārdzinājums un cenu svārstības, kā arī problēmas piegādes ķēžu plānošanā.

Lai gan 2022.gada otrajā ceturksnī ir novērotas būtiskas problēmas būvizstrādājumu un izejmateriālu pieejamībā, tostarp straujš cenu pieaugums, EM rīcībā esošie dati liecina, ka 11% publisko infrastruktūras projektu īstenošanā notiek sarunas par nepieciešamajiem risinājumiem līgumu sekmīgai pabeigšanai. Šāda situācija norāda uz iespējamiem riskiem, jo nepietiekamā publisko būvdarbu vadība var rezultēties līguma izbeigšanā no būvdarbu veicēju puses un infrastruktūras projektu īstenošanas apturēšanā vismaz līdz nākama gada sezonai.

EM norāda, lai turpmāk mazinātu risku būvniecības cenu svārstību gadījumā, publiskajiem pasūtītājiem ieteicams no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos iekļaut līgumcenas indeksācijas noteikumus.

Ziņojumā minēts, ka būvniecības nozarē novērojams produkcijas apmēra kritums. Kavēšanās sākt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu un ES struktūrfondu projektu īstenošanu vai īstenošanas pārcelšana uz vēlāku laiku palielinās nozares pārkāršanas risku, veidojot pārāk lielus būvdarbu apmērus 2024. un 2025.gadā.

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā piebilsts, ka valsts institūcijas sniedz pietiekamu atbalstu pasūtītājiem efektīvas publisko būvdarbu līgumu vadības nodrošināšanai, ir izstrādāti metodiskie materiāli iepriekš noslēgto publisko būvdarbu līgumu vadība krīzes apstākļos, kā arī vadlīnijas turpmāk slēdzamo publisko būvdarbu līgumu regulējumam.