Valdība otrdien, 22. augustā, atbalstīja viena atbildīgā kompetences pārbaudes iestādes (KPI) norīkota eksperta noteikšanu būvspeciālistu kompetenču pārbaudei.
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt ēku projektēšanas kvalitāti ugunsdrošības jomā, nosakot vienu atbildīgo par ugunsdrošības prasību izstrādi un ievērošanu, sekmēt valsts valodas lietošanu būvspeciālistiem atbilstoši to profesijai un ieņemamajam amatam, kā arī optimizēt un uzlabot kompetences pārbaudes iestāžu darbu un precizēt būvspeciālistu pienākumus.
Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), ņemot vērā to, ka šobrīd visa informācija par būvspeciālistiem tiek ievadīta elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), vairākas normas ir novecojušas un nav vairs aktuālas, tāpēc tiek atbilstoši precizēti kompetences pārbaudes iestādes pienākumi.
Pašreiz spēkā esošais regulējums nosaka, ka būvspeciālistu kompetenču pārbaudi veic vismaz divi KPI norīkoti eksperti. Praksē pārbaudes sastāv no BIS ievadītās informācijas pārbaudes un kompetences pārbaudes eksāmena. Ņemot vērā, to, ka visi dati ir ievadīti elektroniski BIS, Noteikumu projektā noteikts, ka informācijas pārbaudi BIS var veikt arī viens KPI norīkots eksperts, tā ietaupot finanšu līdzekļus.
Tāpat noteikumi nosaka to, ka KPI atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās un piešķir tiesības īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanai.
Latvijā būvniecības nozarē vēlas strādāt gan Eiropas Savienības pilsoņi ar Eiropas Savienībā iegūtām kvalifikācijā uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, gan trešo valstu pilsoņi. Līdz ar to Latvijā uz ārvalstu speciālistiem attiecas ne tikai būvniecības regulējums, bet arī regulējumi, kas attiecas uz ārvalstu speciālistu darbību kopumā, kā arī kvalifikāciju atzīšanu reglamentētajās sfērās.
Tāpat pastāv atšķirības būvspeciālistu kvalifikācijas atzīšanā starp īslaicīgo pakalpojumu sniedzējiem un tiem, kas vēlas uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā darbības sfērā. Noteikumu projektā tiek precizēts, normatīvais regulējums, atbilstoši kuram tiek izsniegtas atļaujas ārvalstu būvspeciālistiem strādāt Latvijā.
EM norāda, ka kompetences pārbaudes iestādes, veicot būvspeciālistu kompetences pārbaudes ir konstatējuši ka ir būvspeciālisti, kas nepārvalda valsts valodu savai profesionālajai darbībai nepieciešamā apjomā.
Līdz šim spēkā esošais regulējums neļauj KPI apturēt būvspeciālista patstāvīgās prakses sertifikāta darbību uz laiku par valodas zināšanu neatbilstību normatīvajos aktos noteiktam valsts valodas zināšanu un prasmju apjomam, tāpēc noteikumu projekts paredz, ka iespējams apturēts sertifikātu par valsts valodas nezināšanu atbilstošā līmenī.
Savukārt, lai uzlabotu būvprojektu kvalitāti ugunsdrošības jomā, tiek ieviesta un pievienota jauna darbības sfēra – ugunsdrošība. Ugunsdrošības sfēra tiek veidota esošās būvspeciālistu reglamentācijas ietvaros izdalot ugunsdrošību, kā atsevišķu sfēru pie projektēšanas. Tiek noteikti ugunsdrošības būvspeciālista pienākumi un precizēti arī arhitektu un būvspeciālistu veicamie darbi pēc ugunsdrošības sfēras būvspeciālista ieviešanas. Tāpat tiek paredzēts pārejas periods jaunās darbības sfēras ieviešanai līdz 2026.gada 31.decembrim.