Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pirmajā pusgadā pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, valstij tādējādi ietaupot 1,22 mijonus eiro, ceturtdien preses konferencē sacīja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Visa plānotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta perioda laikā valsts ietaupītā summa veido 14,63 miljonus eiro.

Pirmajā pusgadā septiņām elektrostacijām atļaujas atceltas par pārkāpumiem, bet vēl trīs elektrostaciju īpašnieki no valsts atbalsta atteikušies paši. Būtiskākie pārkāpumi bija neatbilstošas uzskaites sistēmas.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) stāstīja, ka Ekonomikas ministrijas (EM) prioritārajos pasākumos ir obligāta iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksas sedzot tikai no valsts budžeta, tādējādi izņemot slogu no iedzīvotāju un uzņēmēju rēķiniem.

Vitenbergs atgādināja, ka elektroenerģijas izmaksu ziņā Latvijas uzņēmēji joprojām nav konkurētspējīgi ar kaimiņiem. Lielāko daļu papildus izmaksu veido sadales maksa un OIK. Ministrs norādīja, ka sadales izmaksas pērn izdevies samazināt par 6%, savukārt OIK sistēmā darbojas daudzi negodprātīgi uzņēmumi, kurus BVKB var atklāt.

“Gaidām Saeimas lēmumu par iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu. Vienlaikus mums ir jāturpina esošo OIK staciju uzraudzība un kontroles sistēmas sakārtošana. Kopš šī gada janvāra, kad OIK staciju uzraudzības funkcijas tika nodotas BVKB, ir tiesiski noteiktas stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem,” skaidroja Vitenbergs.

Ministrs piebilda, ka šobrīd EM strādā pie papildu grozījumiem noteikumos, lai pilnveidotu un uzlabotu OIK staciju uzraudzības regulējumu. “BVKB pilnvaras tiks palielinātas, lai bez pašpatēriņa birojs varētu vērtēt arī nelietderīgu siltuma izmantošanu. Bet jau šobrīd redzam, ka ieviestās prasības un BVKB aktīvā rīcība ir rezultējusies ar to, ka negodprātīgi komersanti paši atsakās no atbalsta, kas, savukārt, ietaupa valsts budžetu,” skaidroja Vitenbergs.

Mjakuškina skaidroja, ka pēdējā laikā ir sperti būtiski soļi, lai stiprinātu uzraudzību un nodrošinātu, ka valsts atbalstu saņem tikai godprātīgi uzņēmumi.

BVKB veiktie elektrostaciju gada pārskatu izvērtējumi parāda tendenci, ka no 2019.gada jūnija, kad uzņēmumiem kļuva obligāts pienākums iesniegt elektrostacijas principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, strauji audzis tieši koģenerācijas staciju enerģijas pašpatēriņš.

“Līdz šim daudzas stacijas norādīja mazāku pašpatēriņu, tāpēc daudzās stacijās saskatītas krāpniecības pazīmes. Tas liek īpaši rūpīgi palūkoties uz šo uzņēmumu līdzšinējo darbību BVKB turpmāko lēmumu kontekstā, lietas par daudzām stacijām tiks virzītas tiesībsargājošām iestādēm,” sacīja Mjakuškina.

Viņa piebilda, ka patlaban BVKB nevar pateikt, cik lielas summas izkrāptas, norādot samazinātu pašpatēriņu, jo to varēs pateikt pēc tam, kad lietas izmeklēs tiesībsargājošās institūcijas.

Mjakuškina sacīja, ka tiks vērtētas arī tās stacijas, kuras pašas atteikušās no atbalsta. Ja šajās stacijās tiks atklātas krāpnieciskas darbības, arī par tām materiāli tiks iesniegti tiesībsargājošās iestādēs. Patlaban vēl neviena lieta nav nodota Valsts policijai, bet materiāli tiekot gatavoti, pavēstīja Mjakuškina.

Viņa arī norādīja, ka BVKB turpinās staciju padziļinātās pārbaudes, pievēršot uzmanību pašpatēriņam un lietderīgās siltumenerģijas izlietojumam, tāpēc uzņēmumi ir aicināti sakārtot savu saimniecību.

BVKB uzraudzībā ir 328 elektrostacijas, patlaban pārbaudīta puse no iesniegtajiem pārskatiem. Izvērtēti 143 pārskati un pēc šī izvērtējuma izteikti 15 brīdinājumi, tajā skaitā 10 par pārskatu neiesniegšanu un pieci brīdinājumi par elektroenerģijas izlietojuma nenodrošināšanu elektrostacijas vajadzībām jeb pašpatēriņu.

Šogad BVKB veicis klātienes pārbaudes 20 elektrostacijās, konstatējot 24 dažādus pārkāpumus. Piecās elektrostacijās atklātas nepilnības uzskaites sistēmās, piemēram, nav uzstādīti mēraparāti. Savukārt deviņas elektrostacijas neatbilst enerģētikas jomas prasībām, piemēram, konstatētas neatbilstības elektriskajos pieslēgumos.

Vēl septiņi pārkāpumi fiksēti par darba drošības noteikumu neievērošanu un trijās stacijās konstatētas neatbilstības līgumā ar publisko elektroenerģijas tirgotāju norādītajai elektriskajai jaudai.

Tāpat BVKB pārbaudījis, vai 275 uzņēmumiem nav izveidojušies nodokļu parādi, kā rezultātā 27 uzņēmumi saņēmuši brīdinājumus par parādsaistību nokārtošanu pret valsti.

Vēl pirmajā pusgadā BVKB nodrošinājis elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodevas iekasēšanu 288 129,62 eiro apmērā.

Mjakuškina piebilda, ka komersanti, kuriem BVKB par pārkāpumiem anulē atbalsta saņemšanas tiesības, vēršas tiesās un patlaban ir 15 aktīvas tiesvedības, kurās BVKB ir atbildētāja lomā.

“Viss tiesas process vēl nav pabeigts, bet pirmie rezultāti ir pozitīvi un nav nekāda pamata uzskatīt, ka arī gala instancē rezultāts būs savādāks. Protams, tiesvedību skaits pieaugs, jo būs arī citi komersanti, kuriem par pārkāpumiem atbalsts tiks atņemts,” sacīja Mjakuškina.

Kopumā BVKB pārraudzībā ir 328 elektrostacijas, no tām 135 hidroelektrostacijas, 51 vēja elektrostacija, 42 enerģiju ražo no biomasas, 50 no biogāzes un 50 no dabasgāzes. Šogad valsts atbalsts beigsies astoņām elektrostacijām.

Kopš 2020.gada 1.janvāra BVKB ir atbildīgs par OIK mehānisma uzraudzību un kontroli uzņēmumos, kam piešķirtas tiesības pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Pievienot komentāru