Jau kopš 2020.gada 1.janvāra Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pienākums ir veikt energoefektivitātes monitoringu, kā arī uzskaitīt enerģijas ietaupījumu, tajā skaitā nodrošināt lielo elektroenerģijas patērētāju un lielo uzņēmumu obligāto energoauditu un energopārvaldības vai vides pārvaldības ar papildinājumu pienākumu izpildes kontroli un ziņojumu par veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem apkopošanu.
Nedrīkstam aizmirst, ka pienākums īstenot enerģijas taupīšanas pasākumus ir arī publiskajai pārvaldei, tas ir, pašvaldībām un centrālās valdības iestādēm.
Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020.gadam noteica, ka Latvijai kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis no 2016. līdz 2020.gadam bija 9896 GWh. Balstoties uz BVKB apkopoto informāciju, tas ir sasniegts ar uzviju un ir 12 386 GWh jeb 124% no noteiktā mērķa. Pašlaik atrodamies jaunu, ambiciozāku energoefektivitātes mērķu sasniegšanas starta punktā. Eiropas Komisijas tiesību aktu kopums Fit for 55 ir sākums jaunai klimata revolūcijai un būtiski ietekmēs mūsu visu ikdienas paradumus. Fit for 55 jeb Gatavi mērķrādītājam 55% mērķis ir līdz 2030.gadam samazināt Eiropas Savienības oglekļa emisijas par 55% un līdz 2050.gadam sasniegt neto nulles bilanci.
Soli tuvāk digitālai sistēmai
Neraugoties uz noteiktajiem pienākumiem enerģijas taupīšanā, aizvien aktuālāk un būtiskāk ir meklēt atbildes uz jautājumiem – kā uzņēmējiem, pašvaldībām, valsts pārvaldei saimniekot viedi, vienlaikus rūpējoties par mūsu darbību ietekmi uz vidi ilgtermiņā? Kā sekmēt enerģijas un resursu taupīšanu, ko neviļus veicina pieaugošās enerģijas un citu resursu cenas?
Tikpat būtiski, kā ikdienā strādāt caur zaļo prizmu, ir katram no mums saprast savu enerģijas patēriņu, apzināties, cik mums tas izmaksā, un analizēt verificētus datus par enerģijas ietaupīšanu dažādos griezumos. Bez salīdzināmiem un pārbaudītiem datiem politikas veidotājiem un lēmuma pieņēmējiem ne tikai makro jeb nacionālajā līmenī, bet arī mikro jeb uzņēmuma vai mājsaimniecības līmenī nav iespējams izvirzīt sev izmērāmus mērķus un sekot to sasniegšanas progresam.
BVKB šī gada sākumā sācis Energoresursu informācijas sistēmas palaišanu produkcijas vidē, kas ļaus datus par sasniegtajiem energoefektivitātes mērķiem ziņot elektroniski, tādējādi samazinot administratīvo slogu energoefektivitātes monitoringa sistēmā iesaistītajām personām un dodot iespēju biroja ekspertiem analizēt iesniegtos datus un sagatavot datos balstītus priekšlikumus energoefektivitātes politikas veidotājiem un lēmuma pieņēmējiem visos pārvaldības līmeņos. Patlaban esam soli tuvāk digitālai energoefektivitātes datu iesniegšanas sistēmai, kas atvieglos informācijas iesniegšanu par īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem.
Pagarināts energodokumenta derīguma termiņš
Tomēr, neraugoties uz zaļā kursa ambīcijām, ir svarīgi apzināties to, ka vienai no lielākajām energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektu grupām – komersantiem – ir arī citas problēmas, kuras saistītas ar komercdarbības attīstību un pārstrukturizāciju pašlaik tik mainīgajā uzņēmējdarbības vidē. Līdz ar to BVKB virzīja iniciatīvu, kas tika atbalstīta no Ekonomikas ministrijas un pieņemta Saeimā, par to, ka komersantiem vēlreiz tiek dota iespēja garākā laika sprīdī ieviest energoauditu vai sertificēt energopārvaldības sistēmu vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu. Birojam ir svarīgi, lai komersanti apzinātos sava uzņēmuma energopatēriņu un izmantotu iespējas enerģijas ietaupīšanai racionālā veidā, jo mūsu mērķis nav piemērot sankcijas un sodīt komersantus.
Pērnā gada decembrī stājušies spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Tie paredz, ka visiem komersantiem, kuriem piekritīga likuma prasība un kas atbilst Energoefektivitātes likuma 10.panta pirmajā daļā vai 12.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, un kam beidzās derīguma termiņš energoauditam, energopārvaldības sistēmai vai vides pārvaldības sistēmai – energodokumenti – ar papildinājumu laika periodā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.janvārim, energodokumenta derīguma termiņš tiek pagarināts līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Lai samazinātu Covid-19 izraisītās krīzes sekas un dotu iespēju uzņēmējiem izpildīt Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu, Saeima atbalstījusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 4.1 pantā, pagarinot pienākumu izpildes termiņu līdz 2022.gada 30.jūnijam. Pēc BVKB rīcībā esošās informācijas, termiņa pagarinājums varētu būt nepieciešams aptuveni 150 komersantiem, tai skaitā slimnīcām, kurām primāri ir jārūpējas par saslimušajiem.
Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris februāra numura (Nr.84).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.