Eiropā ierasta aina ir autoceļi un krustojumi, zem kuriem iebūvēti klimata tuneļi un pavadoņsienu sistēmas, kuru mērķis ir palīdzēt abiniekiem un citiem mazajiem dzīvniekiem droši šķērsot brauktuvju trases.

Šādas sistēmas drīz ienāks arī Latvijā, saka SIA ACO Nordic vadītājs Raimonds Stumburs. “Mums kā autoceļu radītājiem un ekspluatētājiem jāuzņemas atbildība un jādara viss iespējamais, lai pasargātu abiniekus no nevajadzīgas ceļu šķērsošanas, kas turklāt var radīt bīstamību autovadītājiem un pasažieriem,” pārliecināts nozares profesionālis.

Noteic vietas

Diezgan plašu atsaucību martā raisīja Latvijas portālos ievietotā aģentūras LETA ziņa, ar kuru Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicināja brīvprātīgos palīdzēt šķērsot autoceļus krupjiem, kas pavasarī dodas no ziemošanas uz nārsta vietām, kā arī ziņot par punktiem, kur abiniekiem vajadzīga palīdzība.

DAP pārstāve Maija Rēna pavēstīja, ka ik gadu uz autoceļiem bojā aiziet simtiem krupju, tāpēc cilvēki mudināti piedalīties abinieku glābšanā. Autovadītāji ūdenstilpju tuvumā aicināti braukt uzmanīgāk un lēnāk. “Krupju migrācijas ceļi ir pastāvējuši kopš neatminamiem laikiem, tāpēc pareizāk teikt, ka nevis krupji šķērso ceļus, bet cilvēku veidotie ceļi šķērso krupju ierastos maršrutus,” pauž DAP vecākais eksperts zoologs Vilnis Skuja. Krupis, tāpat kā citas radības, ir svarīga dzīvības ķēdes daļa, kas palīdz saglabāt dabisko līdzsvaru.

Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā gadiem ierasta prakse ir veidot gan migrācijas tuneļus abiniekiem zem autoceļiem, gan ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu, gan veidot brīvprātīgo grupas, kas palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot. Latvijā vairākus gadus nožogojumus veido Slīteres nacionālajā parkā, kur abiniekiem palīdz arī brīvprātīgie. DAP identificējusi vairākas vietas Latvijā, kur cilvēki var palīdzēt krupjiem šķērsot ceļu. Ikviens par abinieku migrācijas vietām var ziņot dabas novērojumu portālā dabasdati.lv. Krupju migrācijas infografika pieejama vietnē daba.gov.lv un DAP sociālajos tīklos. Brīvprātīgo pieteikumus pieņem pa e-pastu [email protected].

Polimērbetona tuneļi

Stumburs uzsver, ka Eiropā šīs problēmas risināšanā piedalās gan dzīvnieku aizsardzības biedrības, gan pašvaldības, gan projektētāji un ražotāji: “Šī problēma risināma vienkārši, nosakot abinieku migrācijas vietas un izveidojot tur klimata tuneļus jeb polimērbetona pārejas. Polimērbetona īpašības nodrošina ne tikai nepieciešamo slodzes izturību ceļam, bet arī palīdz nodrošināt mikroklimatu pašā tunelī, jo materiāls tikpat kā neuzsūc ūdeni.”

Polimērbetons nodrošina vajadzīgo slodzes noturību ar mazāku materiāla daudzumu, turklāt bez metāla stiegrojuma, kas ar magnētisko lauku var dezorientēt abiniekus, skaidro ACO vadītājs. Lai nodrošinātu abinieku nonākšanu līdz tuneļiem, sistēma ietver ne tikai tuneļus, bet arī barjeras, kas dzīvniekiem nav pārvaramas, tāpēc tie virzās gar barjeru jeb pavadoņsienu, līdz nonāk tuneļos. Šādi risinājumi, viens no tiem ACO Wildlife sistēmas, jau gadiem izmantoti Eiropā, un ir tikai laika jautājums, kad tie parādīsies Latvijā, teic Stumburs.

Dzīvniekiem ērti uztvērēji

Tomēr ir vēl viens aspekts, kam jāpievērš uzmanība – Latvijā lietusūdens savākšanas uztvērējus lielākoties lieto bez gružu savācējiem, saka Stumburs.

“Tam ir dažādi iemesli, un to nepieciešamība ir diskutabla, tomēr abinieku dzīvesvietas vai migrācijas ceļu tuvumā ir vēl viens slazds,” skaidro eksperts, “lietus uztvērēji ir veidoti tā, lai tie efektīvi novadītu lietusūdeņus, tomēr kopā ar tiem uztvērējos nonāk mazās radības, kas nevar no ūdens novadīšanas sistēmas izkļūt. Lietus sistēmas būtu jāveido tā, lai abinieki spētu izkļūt no uztvērējiem, un to var nodrošināt.”

Kā norāda ACO pārstāvis, ir papildu pluss, proti, dzīvniekiem draudzīgi uztvērēji neprasa mehanizētu tīrīšanu, jo šos grozus apsaimniekotājam ir viegli izņemt un iztīrīt bez hidrodinamisko mašīnu palīdzības. Tas uzlabo arī sistēmu aizsardzību pret aizsērēšanu un neprasa sarežģītus tehniskos līdzekļus apkopei.

ACO Wildlife produkti

ACO izstrādājis savvaļas dzīvnieku aizsardzības sistēmas, kas palīdz pasargāt abiniekus un citus nelielus savvaļas dzīvniekus, ļaujot tiem autoceļu trases šķērsot pa klimata tuneļiem un īpaši dizainētām pavadoņsienu sistēmām.

Abinieki un mazi dzīvnieki aizņem plašu biotopu klāstu, ko bieži šķērso ceļi. Abinieki sezonāli migrē starp sauszemes biotopiem un nārsta vietām. Daudzi iet bojā, jo pārvietojas lēni. Pastāv risks arī autovadītājiem un pasažieriem, kad ar transportlīdzekli jāizvairās no dzīvnieka uz ceļa. Sabiedrības drošība un sugu aizsardzība ir abpusējs ieguvums no ACO savvaļas dzīvnieku aizsardzības sistēmām.

Antra Ērgle
Attēli no ACO albuma

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit