Celtnes, kas “bļauj”, un ēkas, kas “čukst”

0
255

Vinstons Čērčils, visu laiku slavenākais britu premjers, reiz teica, ka vispirms mēs radām ēkas, bet pēc tam tās rada mūs. Ko rada Pļavnieku daudzstāvenes, un ko – Kalnciema ielas atjaunotās koka ēkas? Vai arhitektūras skaistums ir atkarīgs tikai no acu pāra, kas to vērtē, vai tam ir kādi objektīvi kritēriji?

“Kādā viegli nedefinējamā veidā arhitektūras darbi runā ar mums,” raksta Alans de Botons (Alain de Botton), britu filozofs, kurš ne tikai ir pārliecināts, ka filozofija ir ikdienā izmantojama, par ko nopelnījis iesauku – popfilozofs, un kurš ne tikai ir sarakstījis grāmatu The Architecture of Happiness, bet arī pats pielicis roku, izmēģinot praksē pašsludināto un radot Living Architecture projektu. Viņš turpina: “Dažas celtnes, ielas un pat veselas pilsētas, šķiet, runā haosu, agresiju vai militāru augstprātību; citas, šķiet, čukstam mums maigumu, cieņu un cēlsirdību.”

Frenks Ouens Gērijs (Frank Owen Gehry) ir viens no slavenākajiem mūslaiku stārkitektiem, te jāpiemin Gugenheima muzejs. Pirms septiņiem gadiem Sidnejā tika nodots ekspluatācijā viens no pēdējiem šī bez septiņiem gadiem simtgadnieka meistardarbiem. Grandiozs. Radikāls. Pārsteidzošs. Ikoniska rokoko pils. Un – arī saņurcīts papīrmaisiņš, bet “visglītākais, ko nācies jebkad redzēt”, un arī visdārgākais! Tādas bija atsauksmes par Sidnejas Tehnoloģiju universitātes jauno piebūvi, turpinot Botona alegoriju: “Izbrīnīju tevi? Neko nesaproti? Nu tā arī tad dzīvo! Bet par ko tev arī drusku nepaālēties?” Rokoko maisiņš neatstāj vienaldzīgu. Kā būtu, ja Pļavnieku bloķenes tā ar mums runātu? Kā mēs tur justos no dienas dienā?

Skaista arhitektūra nav lieka greznība tikai tāpēc vien, ka no tās vēl neviens nav nomiris. To apliecina arī neirobioloģijas profesors Semirs Zaki (Semir Zeki) akadēmiskā žurnāla Archtectural Design numurā ar daiļskanīgu nosaukumu Beauty matters (no angļu val. – Skaistumam ir nozīme). Tā ir nepieciešamība. Un viņš turpina: “Skaistuma pieredze, neraugoties, vai tās izcelsme ir sensora, vai to radījis prieks vai skumjas, vai tā ir morāla vai tīri kognitīva, korelē ar paaugstinātu neirālo aktivitāti specifiskā smadzeņu daļā.” Aktivitāte tieši šajā pašā daļā korelē arī ar labpatikas, gandarījuma, lēmumu pieņemšanas un vēlmju pieredzi. Semirs Zaki uzskata – tas norāda, ka skaistuma pieredze ir svarīgs faktors lēmumu pieņemšanā.

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.84).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit