Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) cer tuvākajā laikā vienoties ar būvnieku pilnsabiedrību SBSC par Jaunā Rīgas teātra (JRT) pabeigšanas termiņiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš uzsvēra, ka JRT būvniecības projekts ir piesaistījis milzīgu sabiedrības uzmanību un nav attaisnojuma, kāpēc vēsturiski šis objekts tik ilgi kavējas. Līgums, kas ir ar SBSC spēkā, tika noslēgts 2019.gada beigās un būvdarbi tika sākti 2020.gada sākumā. Projekts kopumā ir sarežģīts, tie nav mazi remontdarbi, bet gan vērienīga jauna ēka vēsturiski blīvā apbūvē.
Griškevičs skaidroja, ka jau sākumā bija problemātiski sākt projektu ar pāļu dzīšanu un apdraudējumu apkārtējām ēkām. Jaunā ēka ir divas reizes lielāka nekā vecā, un faktiski no vecās ēkas paliek tikai vēsturiskā fasāde uz Lāčplēša ielas pusi, pārējais ir apjoms reiz divi, plus pagrabstāvs un noliktavas telpas.
Pēdējais plānotais teātra nodošanas termiņš bija paredzēts šogad 11.martā. Griškevičs atzina, ka tas acīmredzami tā nebūs, jo būvnieks no darbu izpildes grafika atpaliek. Nevienā brīdī gan objektā darbi nav apstājušies, un būvnieks ir mobilizējis resursus. Šobrīd pabeigto darbu apjoms ir 74,5%, līdz ar to vairums darbu ir pabeigti un faktiski ir atlikuši vien iekšdarbi.
Šajā projektā bija jāmeklē risinājumi, lai darbi neapstātos, skaidroja Griškevičs. Līdzīgi kā citur, bija problēmas ar materiālu piegādēm, kas bija pandēmijas sekas, tāpat bija sadārdzinājumi.
“Mēs, apzinoties objekta nozīmīgumu un to, lai varētu virzīties pēc iespējas ātrāk uz mērķi, meklējām risinājumus problēmām un nācām pretī būvniekam. Piemēram, valdība piešķīra papildu indeksāciju šim projektam nepilnu 2,2 miljonu eiro apmērā. Izvērtējām arī pamatotu termiņa kavējumu, ko izraisīja materiālu piegāžu ķēžu pārrāvumi un citi faktori, tāpēc tika nolemts pagarināt termiņu par astoņiem mēnešiem,” teica Griškevičs.
Viņš norādīja, ka būvniekam objektīvu apstākļu dēļ bija problēmas arī ar apgrozāmo līdzekļu piesaisti, ko arī VNĪ vērtēja kopsakarībā ar kara izraisītajām sekām, tādēļ būvniekam tika piešķirts arī otrs avansa maksājums. Pirmais tika piešķirts līguma slēgšanas brīdī. Tāpat līgums nosaka to, ka VNĪ būvniekam par objektā padarīto ir jāsamaksā reizi mēnesī, līdz ar to, lai risinātu jautājumu, kā būvniekam ātrāk atprečot apgrozāmos līdzekļus, kas ieguldīti objektā, pieņemts lēmums maksāt reizi nedēļā vai divās.
“Piedāvājām arī pa tiešo maksāt apakšuzņēmējiem, lai palielinātu darba tempus, taču to būvnieks noraidīja. Ir virkne risinājumu, kā mēs nācām pretī, bet acīmredzot ar to nav bijis pietiekami, un solītos darbu tempus būvnieks ir kāpinājis minimāli, un tas nav pietiekami, lai to pabeigtu šogad martā. Pašreiz notiek aktīvas pārrunas, kādā veidā būvnieks piesaistīs trūkstošo finansējumu, jo, pēc viņu sniegtās informācijas, darbu pabeigšanai vēl ir nepieciešams divu miljonu eiro avanss, bet pamatojumu šim avansam būvnieks nav spējis iesniegt,” skaidroja Griškevičs.
Jautāts, vai VNĪ šo avansu nemaksās, Griškevičs norādīja, ka VNĪ to ir izskatījis, bet avansam nav nepieciešamā pamatojuma. Griškevičs uzsvēra, ka jebkurai pretimnākšanai, lai darbus turpinātu, ir jābūt pamatotai un pierādāmai, kā to paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātās vadlīnijas.
“Mēs varam gribēt, bet mūs ierobežo likums, mēs strādājam ar publisko naudu, ar nodokļu maksātāju naudu un mums ir noteikts rāmis, kas jāizpilda. Mēs nevaram vienoties par kaut kādu risinājumu, kas nav likumiski pamatots, jo par trešo avansu no būvnieka nav saņemti nepieciešamie pamatojumi. Būvnieks šim jautājumam meklē risinājumus un notiek aktīvas sarunas par termiņiem. Redzam, ka būvniekam ir vēlme atrast nepieciešamo finansējumu un vienoties, tādēļ domājam, ka ir iespējams objektu pabeigt šajā gadā. No mūsu puses izskatās cerīgi,” pauda Griškevičs.
Viņš piebilda, ka objekta lietotājam jeb teātrim katrs mēnesis ir no svara, tādēļ VNĪ uzstāj uz iespējami ātrāku termiņu visu darbu pabeigšanai. VNĪ uzskata, ka tas ir iespējams, tomēr, kamēr nav panākta vienošanās, Griškevičs atturējās nosaukt konkrētu termiņu.