Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid (Conexus) turpina attīstīt divus Eiropas nozīmes projektus, kuru kopējās investīcijas līdz 2025.gadam sasniegs 93,5 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Conexus pārstāvji.
Tostarp Conexus turpina attīstīt Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas un Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas.
Abu projektu īstenošana paredz līdz 2025.gadam apgūt 93,5 miljonu eiro investīcijas, ieskaitot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Līdz šim no kopējā projektu investīciju apmēra izpildīti 7% jeb 6,3 miljoni eiro, kas nozīmē, ka lielāko investīciju apmēru vēl tikai plānots apgūt tuvāko gadu laikā. Šī gada otrajā pusgadā Conexus plāno apgūt investīcijas deviņu miljonu eiro apmērā, taču kopumā 2020.gada laikā apgūto investīciju apmērs abos projektos sasniegs 11 miljonus eiro.
Viens no vērienīgākajiem projektiem, kas tika sākts pērn, ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts, ar kuru tiks uzlabota krātuves tehniskā infrastruktūra un aprīkojuma darbības drošums, savukārt Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas projekts ļaus palielināt pārvades jaudu abos virzienos aptuveni divas reizes, lai apmierinātu reģionālo gāzes tirgus pieprasījumu.
Par Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš norādīja, ka inovatīvas un pasaules līmenim atbilstošas pazemes gāzes krātuves izveide būs nozīmīgs solis Latvijas un visa Baltijas reģiona dabasgāzes savienotās infrastruktūras attīstībai, tāpēc, neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju, ir būtiski turpināt šos attīstības projektus, kas stimulēs Latvijas ekonomikas atveseļošanos. “Īstenojot ieplānotos apakšprojektus līdz šā gada beigām, būsim soli tuvāk modernākas Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbībai un Latvijas pozīciju stiprināšanai kā uzticamam sadarbības partnerim enerģētikas jomā,” viņš pauda.
Šogad otrajā pusgadā apgūstamās investīcijas 7,7 miljonu eiro apmērā nepieciešamas vairāku apakšprojektu darbu īstenošanai, tostarp gāzes savākšanas punkta Nr.3 pārbūves būvprojekta izstrādei un nepieciešamā aprīkojuma iegādes iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. Investīciju ziņā šī projekta daļa būs lielākā Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta ietvaros.
Tāpat investīcijas paredzētas četru urbumu atjaunošanai un aprīkojuma piegādei, lai palielinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves urbumu produktivitāti. Līdz ar šo urbumu atjaunošanu, līdz gada beigām plānots atjaunots 10 no kopumā 36 urbumiem. Gada otrajā pusgadā investīcijas paredzēts novirzīt arī jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta būvprojekta izstrādei un nepieciešamā aprīkojuma iegādes iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai, kā arī esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu modernizācijai kompresoru cehā Nr.2 nepieciešamā tehnoloģiskā projekta izstrādei un aprīkojuma izgatavošanai.
Dimiņš norādīja, ka krātuves modernizācijas projekts sastāv no trim virzieniem – virszemes infrastruktūras, gāzes urbumu un esošās gāzes infrastruktūras modernizācijas. Daļu no apakšprojektu uzdevumiem veic vietējie speciālisti, nevis ārvalstu eksperti, kas norāda uz to augsto kompetenci izpildīt tehniski komplicētus infrastruktūras modernizācijas projektus.
Kopumā Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošanai tiks investēti 88 miljoni eiro, no kuriem 44 miljonus eiro līdzfinansē ES, un projekts ilgs līdz 2025.gada beigām.
Līdz 2023.gada beigām Conexus īsteno arī Eiropas Kopējās nozīmes jeb PCI projektu Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas projektu. Projekta mērķis ir palielināt pārvades jaudu abos virzienos aptuveni divas reizes, lai apmierinātu reģionālo gāzes tirgus pieprasījumu un garantētu gāzes piegādes drošību starpvalstu savienojumos, kā arī nodrošināt pietiekamu jaudu dabasgāzes plūsmām visā Baltijas dabasgāzes sistēmā. Īstenojot šo projektu, tiks veicināta piekļuve Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, kā arī Polijas–Lietuvas gāzes starpsavienojumam (GIPL), kura darbību paredzēts sākt 2022.gadā.
Līdz šim ir paveikti vairāki projekta soļi – izstrādāti vairāku projekta daļu būvprojekti un sākti būvniecības darbi. 2020.gada otrajā pusgadā veicamo uzdevumu izpildei plānots apgūt investīcijas 1,3 miljonu eiro apmērā. Investīcijas paredzētas, lai veiktu gāzesvada diagnostikas darbus, kā arī diagnostikas laikā konstatēto defektu novēršanu, izstrādāt atlikušo projekta daļu būvprojektus un izsludināt vairākus specifiskos iepirkumus nepieciešamo aprīkojumu iegādei.
Conexus gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis norādīja, ka Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas projekts ir lielisks piemērs, kā reģionam gūt maksimālu investīciju atdevi, īstenojot starptautiskus dabasgāzes infrastruktūras projektus. Līdz ar abu valstu investīcijām un ES sniegto līdzfinansējumu, projektu iespējams īstenot daudz efektīvāk un ātrāk.
“Viens no projekta pirmajiem posmiem Latvijā tika aizvadīts šajā pavasarī, veicot remontdarbus pie Valmieras, un esmu patiesi gandarīts, ka to īstenošanā spējām piesaistīt vietējos speciālistus. Plānots, ka arī tālāko apakšprojektu īstenošanā paļausimies uz vietējo speciālistu kompetencēm,” pauda Cibuļskis.
Projekta kopējās izmaksas noteiktas 9,77 miljonu eiro apmērā, no tiem Conexus līdzekļi ir 5,5 miljonu eiro apmērā, Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora Amber Grid – 4,27 miljoni eiro, savukārt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums noteikts 50% apmērā.
Conexus ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā. Kompānija pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un maģistrālo dabasgāzes pārvades sistēmu, kas tieši savieno Latvijas dabasgāzes tirgu ar Lietuvu, Igauniju un Krievijas Ziemeļrietumu reģionu. Conexus tika dibināta 2016.gada decembrī, reorganizācijas rezultātā no Latvijas gāzes nodalot pārvades un glabāšanas darbības virzienus. Kompānijas lielākais akcionārs ir Augstsprieguma tīkls (68,46%).
