Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid (Conexus) šogad Eiropas nozīmes projektos, Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizācijā un Latvijas–Lietuvas gāzes starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektā, plāno investēt 16,37 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Šā gada uzņēmuma investīcijas galvenokārt paredzētas infrastruktūru modernizācijas apakšprojektiem.
Conexus pauda, ka Inčukalna PGK modernizācijas projektu ir plānots īstenot līdz 2025.gada decembrim, un tā rezultātā tiks modernizēta Inčukalna PGK virszemes infrastruktūra, plānota arī gāzes urbumu atjaunošana un esošās gāzes infrastruktūras pilnveide, uzlabojot krātuves tehnisko infrastruktūru un aprīkojuma darbības drošumu.
Inčukalna PGK vadītājs Rinalds Dimiņš skaidroja, ka šogad centrālie uzdevumi būs turpināt gāzes savākšanas punkta Nr.3 pārbūves projektu, plānots veikt gāzes pārsūknēšanas agregātu modernizācija krātuves kompresoru cehā Nr.2, kā arī turpināt darbu pie 27 urbumu atjaunošanas, kas ilgs līdz 2024.gadam.
Conexus pārstāvji vēstīja, ka šogad krātuves modernizācijas apakšprojektu īstenošanā ir paredzēts investēt 14,9 miljonus eiro, kur gāzes urbumu atjaunošanai plānots investēt 5,3 miljonus eiro, gāzes pārsūknēšanas agregāta Nr.3 modernizācijai kompresoru cehā Nr.2 – 3,7 miljonus eiro, savukārt jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanai – trīs miljonus eiro un gāzes savākšanas punkta Nr.3 uzlabošanas ietvaros – 2,9 miljonus eiro.
Conexus novembrī aģentūru LETA informēja, ka Inčukalna PGK modernizācijas projektā kopumā investēs 88 miljonus eiro, no kuriem 50% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas (CEF) līdzfinansējums. Plānots, ka 88 miljonu investīciju projekts veicinās dabasgāzes piegādes drošības uzlabošanu, palielinās krātuves darbības jaudu, kā arī sekmēs integrāciju starptautiskajā enerģētikas tirgū.
Savukārt Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanā līdz 2023.gada beigām Conexus kopā ar Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid īsteno projektu ar mērķi palielināt pārvades jaudu abos virzienos aptuveni divas reizes, lai apmierinātu reģionālo gāzes tirgus pieprasījumu un garantētu gāzes piegādes drošību starpvalstu savienojumos, kā arī nodrošinātu pietiekamu jaudu dabasgāzes plūsmām visā Baltijas dabasgāzes sistēmā.
Conexus skaidroja, ka līdz šim ir paveikti vairāki projekta posmi, un no 17 apakšprojektiem, kas Latvijai ir jāveic, pieci jau ir īstenoti, apgūstot investīcijas 1,42 miljonu eiro apmērā.
Šogad projekta īstenošanā plānots ieguldīt vēl 1,47 miljonus eiro un vēl četrus apakšprojektus. Apakšprojektos iekļausies pārvades gāzesvada diagnostika, apsekojot zemūdens pārvades gāzesvada pāreju pāri Daugavai un gāzesvada atzaru uz gāzes regulēšanas staciju Vangaži, tās laikā veicot nepieciešamos diagnostikas darbus; pārvades gāzesvada Vireši–Tallina pieslēgšanās mezgla pārbūve, pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža pieslēgšanas mezgla pie pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK otrās līnijas pārbūve, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK posmu nomaiņa pie gāzes regulēšanas stacijas Rīga-1.
Conexus Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis sacīja, ka šogad darbi pie Latvijas–Lietuvas gāzes starpsavienojuma projekta turpinās, lai projekta ieviešana noritētu pēc plāna. “Lai arī veiksmīgi esam adaptējušies jaunajiem darba apstākļiem, kurus izdodas īstenot pateicoties komandas profesionalitātei, atbildībai un elastībai, pastāv zināmi izaicinājumi. Neskatoties uz to, mūsu prioritārais mērķis ir turpināt plānveidā īstenot atlikušo apakšprojektu virzību, šogad noslēdzot piecus no tiem, vienlaikus turpinot darbu vēl astoņos apakšprojektos,” pauda Cibuļskis.
Projekta kopējās izmaksas noteiktas 9,77 miljonu eiro apmērā, no tiem Conexus projekta izmaksas noteiktas 5,5 miljonu eiro, bet Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram Amber Grid – 4,27 miljonu eiro apmērā, savukārt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums noteikts 50% apmērā.
Conexus apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, sarucis par 9,2% un bija 53,867 miljonu eiro apmērā, savukārt kompānijas peļņa sarukusi par 26,9% un bija 13,112 miljoni eiro.
Kompānijas lielākais akcionārs ir valstij piederošais Augstsprieguma tīkls (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma Marubeni pārvaldītajam fondam MM Capital Infrastructure Fund.
