Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji šogad augustā, salīdzinot ar jūliju, Latvijā uzlabojušies būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet rūpniecībā vērojams neliels samazinājums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tostarp statistikas pārvaldē norādīja, ka, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, augustā noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā pirmo reizi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmēja Covid-19 izraisītās sekas, sasniedza pozitīvu vērtību 1,8. Salīdzinot ar jūliju, šis rādītājs pieaudzis par 7,4 procentpunktiem.
Noskaņojuma rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, noskaņojuma rādītāji augustā bija pozitīvi gan pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā, atsevišķās nozarēs pat nedaudz pārsniedzot pagājušā gada attiecīgā perioda rādītājus. Negatīvs vērtējums joprojām saglabājies automobiļu apkopē un remontā.
Noskaņojuma rādītāji augustā vēl joprojām bija negatīvi lielākajā daļā pakalpojumu nozaru, pozitīvas vērtības sasniedzot tikai ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos (14,8), datorprogrammēšanā (11,7), informācijas pakalpojumos (5), pasta un kurjeru darbībā (20,1), iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (21,9), kā arī finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (12,1). Viszemākie rādītāji joprojām bija izmitināšanas (-37,6) un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs (-53,6).
Būvniecībā noskaņojuma rādītājs augustā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -19,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaugums par 4,1 punktu, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, bet negatīvākas bija uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trijos mēnešos. Noskaņojuma rādītājs pieauga ēku būvniecībā, bet samazinājās inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.
Salīdzinot ar šā gada jūliju, augustā samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (33% apsekoto būvniecības uzņēmumu) un Covid-19 ietekmi (7% respondentu), bet nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši finansiālās grūtības (15% respondentu). No apsekotajiem būvniecības uzņēmumiem 36% saimniecisko darbību augustā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu, bet mazāk – darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs augustā bija -7,4, kas ir par 0,4 punktiem mazāk nekā jūlijā. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz mazāk optimistiskas ir uzņēmumu vadītāju prognozes uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte), kā arī par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos. Savukārt nedaudz pozitīvāks ir uzņēmumu šī brīža pasūtījumu līmeņa un kopējās saimnieciskās darbības novērtējums.
Noskaņojuma rādītājs samazinājies tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, metālu ražošanā, cita veida ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā. Savukārt lielākais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tekstilizstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā, mēbeļu ražošanā un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.
2020.gada augustā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,03, kas ir par 3,4 punktiem vairāk nekā jūlijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām Eiropas Savienības valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
