Dabas stihijas – saules paneļu lielākais apdraudējums

0
68
Attēls ilustratīvs

Līdz ar pavasari sācies arī saules paneļu intensīvākais darba laiks. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – vēja, īssavienojuma vai citu postījumu rezultātā saules paneļiem nodarītie zaudējumi var sasniegt vairākus tūkstošus eiro, tāpēc par vērtīgo iekārtu drošību jārūpējas no to uzstādīšanas brīža.

Pēc Klimata un enerģētikas ministrijas datiem Latvijā šobrīd ir aptuveni 18 000 mājsaimniecību, kas jau uzstādījušas saules paneļus un ražo zaļu enerģiju savam patēriņam. Interese par tiem saglabājas augsta, īpaši 2023. gada rudens sezonā un gada nogalē. Tas atspoguļojas arī apdrošināšanas statistikā: pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, BALTA pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits par saules paneļu bojājumiem ir gandrīz divkāršojies, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis vairāk nekā četras reizes. Vidējā atlīdzība 2023. gadā sasniedza 2526 eiro, bet lielākā atlīdzība bijusi vairāk nekā 12 000 eiro, kad īssavienojuma rezultātā aizdegās māja un līdz ar jumtu nodega visa saules paneļu sistēma. Kopumā katrā piektajā jeb 22% saules paneļu apdrošināšanas gadījumu zaudējumi saistīti ar pārspriegumu.

Tomēr lielāko postu saules paneļu sistēmām nodara dabas stihijas, kas ir par iemeslu vairāk nekā pusei apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu. 35% no visiem atlīdzību gadījumiem ir saistīti ar vēja vai vētras nodarītiem postījumiem, bet 17% gadījumu zaudējumi radušies spēcīgas krusas rezultātā.

BALTA saņem atlīdzību pieteikumus par visplašāko negadījumu spektru, tai skaitā par krītošu koku bojātiem saules paneļiem, sniega svaru neizturējušām konstrukcijām, neuzmanīgas rīcības gadījumiem, zādzībām. Novērojam, ka klienti bieži steidz apdrošināt saules paneļus brīdī, kad Latviju piemeklē kāda dabas stihija, piemēram, vētra vai krusa, taču tad, kad posts nodarīts, jau ir par vēlu. Par saules paneļiem jārūpējas savlaicīgi, regulāri un pareizi – gan tāpēc, lai izvairītos no zaudējumiem, gan arī tādēļ, ka apdrošināšana ir profilaktisks pasākums un palīdz tiem, kas par savu mantu rūpējas laikus. Piemēram, cilvēki grib zināt, kā rīkoties, ja pēc saules paneļu uzstādīšanas regulāri tiek izsisti drošinātāji, nav iespējams iedarbināt invertoru vai, uzstādot saules paneļus, pieaudzis elektrības patēriņš,” stāsta BALTA produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Lai pasargātu saules paneļus no postījumiem, BALTA eksperts iesaka:

– veikt regulāras paneļu apskates, lai pārliecinātos par to stiprinājumiem, jo no atlīdzību pieteikumiem redzams, ka vētras laikā visbiežāk nav izturējuši stiprinājumi un ir norauti viens vai vairāki paneļi;

– saules paneļu tuvumā zāli pļaut prātīgi un pievērst uzmanību pļaujamai virsmai, jo saules paneļus var nejauši sabojāt, trāpot tajos ar zāles pļāvēja gaisā uzmestu akmeni;

– saules paneļus izvietot pēc iespējas tālāk no kokiem, lai mazinātu risku koka zariem stiprā vējā trāpīt paneļu virsmai;

– izmantot kvalitatīvus elektroinstalāciju materiālus un vadu savienojumus;

– ja invertori izvietoti ārpus telpām, pievērst uzmanību to novietojumam, lai tie nav viegli pieejami trešajām personām, un, ja tie uzstādīti nomaļākā vietā – parūpēties par papildu iežogojumiem;

– ja novērota elektroinstalāciju uzsilšana vai elektrības svārstības, steidzami sazināties ar sertificētu elektriķi.