Daugavas stadiona manēžas būvniecībai pieteikušies 14 pretendenti

0
1154

VSIA Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” 12 miljonu eiro vērtajā iepirkumā stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti projektēšanai un būvniecībai ir iesniegti 14 pretendentu pieteikumi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi SIA Aimasa, piedāvātā līgumcena ir 11,479 miljoni eiro, SIA Arčers – 9,77 miljoni eiro, SIA LC būve – 11,827 miljoni eiro, AS LNK Industries – 13,789 miljoni eiro, SIA Merks – 13,946 miljoni eiro, pilnsabiedrība MMG, kuras dalībnieki ir SIA Mon 1 un SIA Monum – 11,69 miljoni eiro, SIA Newcom Construction – 14,306 miljoni eiro.

Tāpat piedāvājumus iesnieguši Lietuvas uzņēmums Panevežio statybos trestas – 10,812 miljoni eiro, personu apvienība ARMS, kuru veido SIA Arms Group un SIA V.J.M. būve – 10,22 miljoni eiro, piegādātāju apvienība BBA, Tilts, AE, kuru veido SIA Baltic Builders Alliance, SIA Tilts un SIA Velve-AE – 11,969 miljoni eiro, pilnsabiedrība BI_Zeng, kuru veido SIA Buildimpeks un SIA Zeng – 10,6 miljoni eiro, SIA Rere būve – 11,317 miljoni eiro, AS UPB – 8,965 miljoni eiro un SIA Velve – 12 miljoni eiro.

Lētāko piedāvājumu iesniegusi UPB, otrs lētākais piedāvājums ir būvkompānijai Arčers. Savukārt dārgākās piedāvātās līgumcenas ir būvkompānijām Newcom Construction, Merks un LNK Industries.

VSIA Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” valdes loceklis Daniēls Nātriņš aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban vēl turpinās komunikācija ar zemāko cenu iesniegušo pretendentu. Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” uzdevis pretendentam precizējošus jautājumus uz kuriem tiek gaidītas atbildes.

Nātriņš prognozēja, ka iepirkuma uzvarētājs varētu tikt nosaukts tuvāko divu nedēļu laikā.

Jautāts, vai pretendentu izvērtējumā tiks ņemta vērā galvenokārt cena, vai arī citi faktori, piemēram, iespēja, ka Konkurences padome pretendentam piemēro sodu būvniecības karteļa lietā, Nātriņš sacīja, ka Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” uzdevis jautājumus arī Konkurences padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai.

“Konsultējamies ar šīm iestādēm un to sniegtās atbildes arī tiks ņemtas vērā, lemjot par iepirkuma uzvarētāju,” sacīja Nātriņš.

Savukārt Konkurences padomes (KP) pārstāvji uz aģentūras LETA jautājumu, vai gadījumā, ja kādā iepirkumā uzvar uzņēmums, kuram vēlāk tiek piemērots sods par dalību kartelī, nerodas problēmas ar šo iepirkumu, atbildēja, ka KP karteļa dalībniekiem piemēro naudas sodu un liegumu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos, taču šie ierobežojumi stājas spēkā pēc tam, kad stājies spēkā KP lēmums.

“Ņemot vērā, ka lēmumā iesaistītajiem uzņēmumiem ir tiesības KP lēmumu apstrīdēt tiesā, visbiežāk KP lēmumi stājās spēkā pēc tiesas galējā sprieduma, tādējādi tikai pēc tiesvedībām, ja tās bijušas labvēlīgas KP, uzņēmumam ir jānomaksā valsts budžetā piemērotie naudas sodi un tiek piemērots liegums piedalīties iepirkumos,” skaidroja KP pārstāvji.

Jau ziņots, ka, lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpina KP, kura pie atbildības varētu saukt 18 uzņēmumus, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomas par savstarpēju aizliegtu vienošanos jeb karteli ir pret 18 būvniecības uzņēmumiem – SIA Skonto būve, SIA Velve, SIA Rere būve, SIA Re&Re, SIA Rere Meistari, SIA Arčers, SIA Latvijas energoceltnieks, SIA LNK Industries, SIA RBSSKALS būvvadība, SIA RBSSKALS, SIA Latvijas tilti, SIA Merks, SIA Kodols M, SIA Monum, SIA Enfort, SIA Abora, SIA Ostas celtnieks un AS UPB.

Lēmums par naudas sodiem KP jāpieņem līdz 1.augustam. Kartelis ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem un KP pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai.

Tāpat ziņots, ka februāra vidū Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” izsludināja 12 miljonu eiro vērtu iepirkumu stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti projektēšanai un būvniecībai. Pretendenti piedāvājumus varēja iesniegt līdz 22.martam.

Būvniecības tehniskajā specifikācijā paredzēts izstrādāt Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojektu, pamatojoties uz SIA Otrā avēnija izstrādāto tehnisko specifikāciju un projektēšanas programmu, kā arī saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes izdoto būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem.

Vieglatlētikas manēžā ar multifunkcionalitāti jāparedz visi World Athletic noteikumiem atbilstošie vieglatlētikas sektori, nodrošinot pilnu funkcionalitāti vieglatlētikas treniņu un sacensību norisei, kā arī jāņem vērā Latvijas Vieglatlētikas savienības norādījumi.

Tāpat konkursa uzvarētājam projektā jāveic būvdarbi. Būvdarbu laikā projekta attīstītājs varēs izmantot tikai būvniecībai nodoto teritoriju, ievērojot publisko masu pasākumu norises drošības noteikumus kultūras un sporta pasākumu laikā. Būvprojekta laikā jānodrošina autoruzraudzība būvdarbu laikā.

Kā norādīts projekta nolikumā, projekta pieejamais maksimālais finansējuma apjoms ir 12 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Līguma izpildes termiņš ir 19 mēneši no līguma abpusējas parakstīšanas dienas, ieskaitot būvprojekta izstrādi un saskaņošanu institūcijās.

Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas būvniecībai ir piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no projekta Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē.