Pagājušajā nedēļā Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji rīkoja tikšanos ar sabiedrisko organizāciju sadarbības memorandu pārstāvjiem, lai noskaidrotu sabiedrisko organizāciju viedokli par vairākiem dzelzceļa šķērsojumiem Daugavas kreisajā krastā.
Tika izveidotas darba grupas, kuru ietvaros identificēti būtiskākie jautājumi trīs blokos: mobilitāte, kultūrvēsturiskais mantojums un vides kvalitāte. Darba grupu rezultātā izvirzītie priekšlikumi tiks izmantoti turpmākajā darbā, lai nodrošinātu, ka visi pilsēttelpas lietotāji nākotnē droši un ērti varētu šķērsot dzelzceļu. Darba grupās tika aplūkoti dzelzceļa šķērsojumi posmam no Friča Brīvzemnieka ielas līdz Mārupītes zaļajam veloceļam. Tika panākta vienošanās par sabiedrības iesaistes plānu un tikšanās formātiem līdz gada beigām, diskutējamiem jautājumiem, t. sk, Daugavas kreisā krasta transporta shēmu, Liepājas ielas šķērsojumu, kā arī vides pieejamību.
“Rail Baltica projekta attīstītāju mērķis ir nodrošināt, lai jaunā ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūra Rīgā tiktu attīstīta saudzīgi un pārdomāti. Tāpēc projektēšanas gaitā apkaimju organizācijas tiek iesaistītas jau konceptuālo risinājumu izstrādes laikā,” pauda Ģirts Bramans, RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā. “Rail Baltica trases sākotnējā plānošanas periodā, kas noslēdzās 2016.gadā, notika plaša sabiedriskā apspriešana, un apkaimju iedzīvotāju viedokli pārstāvošo organizāciju iesaiste turpinās arī būvprojektēšanas posmā.”
Lai arī Rail Baltica kā nacionālo interešu objekta attīstība atbilstoši likumdošanai ir iespējama bez lokālplānojumu izstrādes, valsts, Rīgas pašvaldība un projekta attīstītāji ir vienisprātis, ka Rīgas gadījumā lokālplānojuma izstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Rail Baltica integrāciju pilsētvidē. Rail Baltica projektēšana un lokālplānojuma izstrāde, kas ietver arī ar Rail Baltica saistītās teritorijas, attīstās vienlaicīgi, dodot iespēju iestrādāt projektā pilsētas attīstībai svarīgus risinājumus. Savukārt lokāplānojumā respektējamas prasības, kas izriet no dzelzceļa būvniecības standarta.
Raivo Dzelzkalējs, Bieriņu apkaimes attīstības biedrības valdes loceklis: “Kaut sākotnēji bijām pret darba grupām, izskatās, ka tas varētu strādāt. Tikai, jāparedz ilgāks laiks diskusijām par šķērsojumiem un darba grupā jāpieaicina pārstāvji no visām iesaistītajām pusēm, lai runājot tiktu ņemti vērā visu pušu plāni: veloinfrastruktūra, satiksmes attīstības plāni utt. Šajā darba grupā laiks bija par maz, lai pilnvērtīgi visu izdiskutētu!”
Sanāksmē piedalījās apvienība Apeirons, Āgenskalna apkaimes biedrība, Bieriņu apkaimes biedrība, biedrība Good Mood Art, apvienība Pilsēta cilvēkiem, Torņakalna attīstības biedrība un Vides aizsardzības klubs, projektētāju INECO/IDOM pārstāvji, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un RP SIA Rīgas satiksme pārstāvji.
