Ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu jaunā veidolā atdzimušo Dobeles pili sestdien, 28.augustā, apmeklētājiem atklās ar koncertstāstu Dobelē atkal ir Pils, vēstīts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā.
Projektā Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā izveidotas telpas Dobeles novadpētniecības muzejam. Jaunradītie pakalpojumi bagātina tūrisma, kultūras un izglītojošo pakalpojumu piedāvājumu, nodrošina vidi Livonijas ordeņa pils kompleksa tradicionālās amatniecības un tūrisma mārketinga attīstības centra izveidei Dobelē un Zemgales reģionā.
Jaunais un vecais – viens otru papildinoši
Kopš 2002.gada arhitekts Pēteris Blūms strādājis pie Dobeles Livonijas ordeņa pils kompleksa saglabāšanas un attīstības vīzijas. Pirmo pils pārbūves un konservācijas tehnisko projektu viņš prezentēja 2009.gadā, bet būvdarbi sākti 2018.gadā.
Būvdarbu laikā veikta mūru arheoloģiskā izpēte, konservācija un jaunas infrastruktūras izbūve. Pils arhitektoniskais veidols ēkai kopumā tika saglabāts kā līdzšinējais drupu siluets. Jaunie jumta elementi no lielāka attāluma nemaina pilsdrupu torsālā silueta kopuma uztveri. No tuvām distancēm jaunā jumta daļas starp mūriem ir uztveramas tikai fragmentāri, bet lielākajā daļā rakursu – nav uztveramas vispār. Dobeles Livonijas pils ordeņa kapela 2020.gadā nodota ekspluatācijā, un objekts ir kļuvis par daudzfunkcionālu kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru. Pils atdzimusi jaunā veidolā, kurā savstarpēji mijas pagātnes un nākotnes dvesma, esot nepārtraukti plūstošā kustībā, simbolizējot mūsu esību šeit un tagad – starp vēstures laika posmiem. Viens, kas jau pagājis, bet otrs, kas vēl nav sasniegts. Jaunais mijas ar veco un respektē viens otru.
Vēsture – gadsimtiem sena
Pilskalns kopā ar mūru pilsdrupām ir senākā un nozīmīgākā viduslaiku kultūras vēstures liecība reģionā. Dobeles senāko iedzīvotāju – zemgaļu – apmetne te atradusies jau 1000 gadus pirms mūsu ēras. Senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils, kur bijis viens no seno zemgaļu administratīvajiem centriem. Pils vairākkārt minēta Atskaņu hronikā, stāstot par kaujām, kas 13.gadsimtā notika starp vietējiem iedzīvotājiem un vācu bruņiniekiem. No 1279. līdz 1289.gadam Dobeles pils izturēja sešus ienaidnieka aplenkumus. 1289.gadā zemgaļi neuzvarēti pili pameta, paši to nodedzinot, un devās uz Rakti Lietuvā.
No 1335. līdz 1347.gadam Livonijas ordenis zemgaļu koka pils vietā uzcēla mūra pili, vēlāk piebūvēta baznīca un izveidots parks. Līdz 1562.gadam pils bija garnizona priekšnieka un vienlaikus novada pārvaldnieka-komtura mītne. Kurzemes–Zemgales hercogistes laikā pili pārraudzīja vairāki komendanti, pēdējais no tiem bija kapteinis Kristofs Georgs fon Offenbergs. Pēc 1729.gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka. 2002.gadā sākta Dobeles pilsdrupu konservācija.
