Ar Jelgavas novada 2022.gada nogalē izsniegto būvatļauju Laflora 90 MW vēja parka būvniecībai Kaigu purvā Jelgavas novadā, noslēdzas projekta plānošanas fāze un sākas projekta realizācija. Būvdarbus Laflora vēja parkā plānots sākt šī gada pirmajā pusē, lai jau 2025.gadā sāktu ražot elektroenerģiju.
Noslēgta arī vienošanās ar AS Augstsprieguma tīkls (AST) par 90 MW jaudas pieslēguma izbūvi pārvades tīklam, kam 2022.gadā izstrādāts un saskaņots būvprojekts. Pieslēguma izbūvi plānots sākt vienlaicīgi ar vēja parka būvdarbiem. Šobrīd norit vēja parka iestatījumu un darba režīmu saskaņošana ar dažādām institūcijām.
Laflora vēja parka projektu attīsta kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma Laflora meitasuzņēmums Laflora Energy sadarbībā ar vēja parku attīstītāju SIA Windy.
“Šādu liela mēroga projektu attīstība ir sarežģīta, bet vienlaikus sniedz arī jaunas iespējas. Esam paplašinājuši vēja parka projektu ar otro kārtu, kas paredz vēja un saules hibrīdelektrostaciju izveidi Kaigu purvā ar papildus vēl 110 MW plānoto uzstādīto jaudu, ko esam rezervējuši AST. Tas nozīmē, ka kopējā atjaunīgās enerģijas jauda Kaigu purvā nākotnē sasniegs 200 MW,” saka Uldis Ameriks, Laflora Energy valdes loceklis.
“Ņemot vērā sarežģīto situāciju enerģētikas sektorā, meklējam veidus, kā pēc iespējas paātrināt projekta realizāciju, lai varam uzsākt piegādāt bezizmešu elektroenerģiju. Iepriekšējā gadā esam intensīvi strādājuši pie visu veidu inženierizpētēm, lai atrastu optimālākos tehniskos risinājumus turbīnu pamatiem, pievedceļiem u.c. Piemēram, noslēdzot vēja mērījumu kampaņu bijām patīkami pārsteigti par rezultātiem, kas pārsniedza sākotnējās prognozes,” norāda Aleksejs Mitušovs, Laflora vēja parka attīstītāja Windy pārstāvis.
Šobrīd norisinās noslēdzošās sarunas ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem par investīciju piesaisti projektam. Investīcijas vēja parkā pārsniegs 120 milj.eiro.
“Šis projekts ir Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija. Tas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030.gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai,” saka Uldis Ameriks.
Kaigu purvā tuvākajos gados noslēgsies kūdras ieguve, tāpēc tiek plānota šīs teritorijas tālāka izmantošana jeb rekultivācija – atjaunīgās enerģijas ražošana. Ar Kaigu purvā saražoto zaļo enerģiju “Laflora” nodrošinās elektroenerģijas pašpatēriņu kūdras produktu ražotnē un tehnoloģiskajos procesos, kā arī veidos zaļo industriālo zonu.
“Industriālajā zonā, veicinot kūdras vietējo patēriņu, plānots attīstīt Baltijā lielāko un modernāko stādu audzētavu, kurā ietilps siltumnīcu kompleksi dārzeņu un meža stādu audzēšanai. Plānots izveidot ražotnes, kas aprobēs inovatīvus un oglekli sekvestrējošus produktus, par ko jau šobrīd sākti pētījumi sadarbībā ar zinātniekiem. Iecerēts piesaistīt aprites ekonomikas uzņēmumus un ražotnes ar augstu energopatēriņu ražošanas procesos, ļaujot tiem ražot klimatneitrāli. Tas ļaus saglabāt gan esošās 290 darbavietas, gan radīt papildus ap 120 jaunas darba vietas. Šobrīd paralēli sarunām par investīciju piesaisti vēja parkam, kas ir atslēga zaļās industriālās zonas izveidei, notiek aktīvas sarunas par investīciju piesaisti tās attīstībai,” norāda Laflora attīstības direktore Sabīna Alta.
