Pagājušā gada 3.novembrī norisinājās 395 Latvijas būvkonstrukciju projektētājiem organizēts starptautisks tiešsaistes seminārs Dziļo pamatu izbūve un būvbedres blīvas apbūves apstākļos (Construction of deep foundations and excavations in densely built environments).
Semināru rīkoja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar apvienību SIA Cleantech HUB & Carmelle. Semināra mērķis – iepazīstināt Latvijas būvkonstruktorus ar dziļo pamatu un atbalstsienu ģeotehniskās projektēšanas principiem, ēku pamatu pastiprināšanu esošai apbūvei un grunts pastiprināšanas risinājumiem projektos ar lielām slodzēm. Normunds Tirāns, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes loceklis, vērtējot semināra nozīmīgumu, atzīst: «Semināra tēma ir ļoti aktuāla Latvijas projektētājiem – ik dienu arvien vairāk mums ir jārisina pieejamo platību trūkums, izbūvējot papildu platības pazemē. Un gan Rīgā, gan arī citur tas parasti notiek blīvas apbūves apstākļos. Par tēmas aktualitāti liecina arī lielais klausītāju jautājumu daudzums. Šī tēma ir uzskatāma par starpdisciplināru, kurā skarti gan ģeotehnikas, gan arī būvkonstrukciju projektēšanas jautājumi, gan akadēmiskas aprēķinu shēmas un datoraprēķini, gan arī pieejamās tehnoloģijas un to reāls pielietojums.»
Semināru vadīja Eiropā atzīti starptautiska uzņēmuma Keller Group eksperti – profesors, Dr. sc. ing. Mihals Topolņickis (Michal Topolnicki), Dr. sc. ing. Gregors Soltis (Grzegorz Soltys), Mg. sc. ing. Daniels Dimeks (Daniel Dymek), visi no Polijas, un Dr. sc. ing. Klemenss Kumerers (Clemens Kummerer) no Austrijas.
Būvinženiera lasītājiem piedāvājam sarunu ar profesoru Mihalu Topolņicki un inženierzinātņu doktoru Klemensu Kumereru.
Kuras ir visplašāk izmantotās metodes vēsturisko ēku pamatu pastiprināšanā? Vai varat salīdzināt dažas no tām?
Ekspertu kopīga atbilde: – Uzskatām, ka strūklas cementācija ir viena no galvenajām pamatmetodēm. Pareizi veikta, tā ļauj izveidot labu kontaktu ar esošo pamatu, samazinot triecienu spēku un veicinot ātru būvniecību. Labs kontakts ar pazemes konstrukciju elementiem ir īpaši svarīgs vēsturisku ēku gadījumā, kur detalizētas zināšanas par faktisko pamatu ģeometriju bieži vien ir ierobežotas. Visā pasaulē ir daudz piemēru, kas apliecina strūklas cementācijas metodes lietojumu elastību un efektivitāti. Tāpat kā jebkurai citai metodei, tai tomēr ir nepieciešama pieredze. Manuālā pamatu pastiprināšana galvenokārt tiek izmantota diezgan maza mēroga projektos. Un tad ir visu veidu pāļi – no maza līdz lielam diametram –, piemēroti īpašiem apstākļiem. Dažreiz var izmantot hidrauliskos domkratus, ja prasības ir ļoti augstas. Plātņu pacelšanai un stabilizēšanai var izvēlēties arī ķīmisko (putu) cementācijas metodi.
Kādas ir lielākās dziļo pamatu būvniecības problēmas blīvi apbūvētā pilsētvidē jūsu valstīs – Polijā un Austrijā?
Ekspertu kopīga atbilde: – Ēku pamatu problēmas blīvi apbūvētās teritorijās ir līdzīgas visā pasaulē, Polijas un Austrijas gadījumā būtisku atšķirību nav. Saprotams, ka, būvējot jaunas ēkas, kurām mūsdienās parasti ir plaši pazemes stāvi, nepieciešams aizsargāt blakus esošos objektus, īpaši, ja tiem ir vēsturiska nozīme. Tas attiecas arī uz visu pazemes infrastruktūru ne tikai virszemes tuvumā (dažādas instalācijas), bet lielākā dziļumā, piemēram, tuneļos. Ļoti svarīgi ierobežojumi ir saistīti arī ar investīciju projektu ietekmi uz vidi, piemēram, ietekmi uz gruntsūdeņiem sūknēšanas rezultātā un/vai traucējumiem gruntsūdeņu plūsmā zemē radīto šķēršļu dēļ. Neapšaubāmi, visgrūtāk ir rakt dziļas būvbedres zem gruntsūdens līmeņa un tieši blakus esošajām ēkām, kā arī pie tuneļiem vai izmantojamām telpām zem esošām ēkām. Šādos gadījumos ļoti palīdz modernās tehnoloģijas, piemēram, diafragmas sienas, strūklas cementācija (Soilcrete) un kompensācijas cementācija (Soifrac), kā arī progresīvas konstrukciju un zemes dzīļu uzvedības monitoringa metodes, kas ļauj veikt šādus darbus praksē un kontrolēt saistītos riskus.
Vai varat raksturot galvenos piesardzības pasākumus, kas jāņem vērā, noslēdzot dziļas būvbedres zem gruntsūdens līmeņa?
Ekspertu kopīga atbilde: – Pirmkārt un vissvarīgāk – pareiza blīvējuma plātnes konstrukcija. Tam ir jāņem vērā grunts apstākļu pareizais raksturojums (īpaši attiecībā uz grunts filtrācijas īpašībām) un blīvējuma plātnes sagatavošanas tehnika. Strūklas cementācijas blīvējuma plātnes ir uzrādījušas labu veiktspēju, ja tās ir pareizi lietotas. Atbilstošais Eiropas standarts EN 12716 nosaka labas vadlīnijas un specifikācijas. Liela diametra strūklas cementācijas kolonnas diapazonā no trim līdz pieciem metriem arvien vairāk tiek izmantotas plātņu blīvēšanai, kas ļauj samazināt būvniecības laiku un izmaksas. Turklāt var veikt sūknēšanas testus vai, ja nepieciešams, termiskās noteikšanas testus, lai pārbaudītu plātņu veiktspēju pirms būvbedres rakšanas. Tad runa ir par izvietojuma un gruntsūdens pazemināšanas koncepciju, ieskaitot tā saukto atpūtas atūdeņošanas jeb gruntsūdens pazemināšanas sistēmu, jo neviena plāksne nav perfekti ūdensnecaurlaidīga. Un nešaubīgi ir rūpīgi jāuzrauga blakus esošās konstrukcijas.
Kādas ir nepareizi izvēlētas vai slikti veiktas ģeotehniskās izpētes visdārgākās sekas, ar kurām esat saskāries savā profesionālajā darbībā?
Ekspertu kopīga atbilde: – Šis jautājums aktualizē svarīgu aspektu. Pareiza ģeotehniskā izpēte apjoma un rezultātu kvalitātes ziņā ģeotehniskajam inženierim ir būtiska, tāpat kā asins analīze ārstam. Lai izpildītu šīs prasības, izpēte ir pareizi jāplāno, vēlams sadarbojoties ar objekta projektētāju, tai arī adekvāti jāmaksā, atbilstoši objekta veidam, nozīmīgumam un iespējamo bojājumu sekām. Un šeit rodas problēma, jo daudzi investori – gan valsts, gan privātie – bieži meklē ietaupījumus šajā pozīcijā un dažreiz pat domā, ka labāk šo problēmu prasmīgi pārdot būvuzņēmējam, iestrādājot atbilstošus nosacījumus līgumā. Esam redzējuši daudzas situācijas, kad grunts atšķirības starp paredzamo un faktisko stāvokli radīja izmērāmus zaudējumus, arī nepieciešamību pārprojektēt pamatus, sadārdzinājumu un/vai nepieciešamību pagarināt būvniecības laiku. Galu galā problēma ir jāatrisina, taču strīdi par to, kurš maksās par nepareizu vai nepilnīgu grunts izpēti, ir nopietni un var izmaksāt ļoti dārgi. Mūsuprāt, šeit ir nepieciešams atbilstošs tiesiskais regulējums, kurā būtu skaidri jādefinē atbildība šajā jomā. Uzskatām, ka vispiemērotākie ir attiecīgie noteikumi, kuri balstīti uz pieņēmumu, ka grunts ir jāizskata tāpat kā citi būvmateriāli, par kuriem ir atbildīgi to ražotāji. Tas nozīmē, ka grunts gadījumā apbūves gabala īpašnieks (vai investors) galvenokārt ir atbildīgs par sava projekta grunts izpētes apjomu un kvalitāti.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.89).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
