Eiropas Komisija pauž atbalstu vēja enerģijai – ko darīs Latvija?

0
544

VIEDOKLIS

Vasaras vidū Eiropas Komisija (EK) iesniedza tiesību aktu pakotni Fit for 55, lai līdz 2030.gadam vēl vairāk (līdz 55%) samazinātu siltumnīcefekta gāzu radītās emisijas Eiropas Savienībā (ES). Tiesību aktu pakotne paredz augstāku atjaunojamo energoresursu ieguves mērķi un jaunus noteikumus, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lielu fokusu pievēršot tieši vēja enerģijai.

Lai arī pašlaik Latvijā ir labi atjaunojamās enerģijas rādītāji, kurus, galvenokārt, veido hidroelektrostacijas, rādītāji citiem atjaunojamās enerģijas avotiem laika gaitā ir samazinājušies nepietiekamā valsts atbalsta dēļ. Fit for 55 skaidri iezīmē to, ka vēja enerģijas attīstība ir mūsu nākotne, un šie noteikumi būs jāpārņem arī dalībvalstīm. Tāpēc arī Latvijas enerģētikas politikai nepieciešams veidot stratēģisku atbalstu, izvirzot jaunus mērķus un sekmējot vēja enerģijas ražošanu un izmantošanu.

Enerģijas ražošana un izmantošana veido 75% no ES emisijām, tāpēc Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas ir daļa no Fit for 55 tiesību aktu pakotnes, noteikts augstāks mērķrādītājs enerģijas ieguvei no atjaunojamajiem resursiem. Komisijas priekšlikumā ES atjaunojamās enerģijas mērķis līdz 2030. gadam tiek paaugstināts no 32% līdz 40%. Tādējādi līdz 2030.gadam ES būs jānodrošina 451 GW vēja enerģijas jauda, kas ir lielāka nekā pašlaik (180 GW). Tas būtiski palielinās atjaunojamo energoresursu izmantošanu, jo ES līdz 2030.gadam katru gadu būs jāuzstāda jauni vēja parki ar kopējo jaudu 30 GW. Pēc bezpeļņas asociācijas WindEurope šī brīža aplēsēm,[1] laikā no 2021. līdz 2025.gadam ES katru gadu tiks uzbūvēti vēja parki ar 15 GW kopējo jaudu. Lai sasniegtu EK izvirzīto atjaunojamās enerģijas mērķi, esošā atjaunojamās enerģijas jauda, kas iegūta no vēja, Eiropā būs jādubulto.

Vēja enerģija ir lētākā un videi draudzīgākā elektroenerģijas ieguves metode, un Latvijai šajā ziņā ir neizmantots potenciāls, jo vēja enerģija 2018.gadā veidoja tikai 1% no gala lietotāju elektroenerģijas patēriņa valstī. Nacionālajā enerģijas un klimata plānā vēl pirms Fit for 55 pakotnes iesniegšanas, Latvija ir izvirzījusi ambiciozus atjaunojamās enerģijas mērķus 2030.gadam, paredzot, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvars tiks palielināts vismaz līdz 67%. Lielākais elektroenerģijas ražošanas pieaugums gaidāms tieši no vēja parkos saražotās elektroenerģijas, kas palielināsies, uzstādot vēja elektrostacijas ar aptuveni 1100 MW kopējo jaudu. Salīdzinot ar pašreizējo situāciju, lai sasniegtu iepriekš izvirzītos mērķus Latvijai būtu par 16 reizēm jāpalielina atjaunojamās enerģijas jauda, kas iegūta no vēja.

Jāatzīmē, ka Latvijā darbojas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi vēja parki. Šobrīd Ventspils novada Tārgales pagastā enerģētikas grupa Utilitas attīsta līdz šim jaudīgāko vēja parku Latvijā – vēja parku Tārgale. Vēja parka detālplānojums tika apstiprināts 2011.gadā un plānots, ka tas tiks nodots ekspluatācijā 2022.gada rudenī. Vēja parkā tiks uzstādītas 14 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 58,8 MW. Plānots, ka vēja parks Tārgale gada laikā saražos 155 GWh elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai ar elektrību nodrošinātu vairāk nekā 50 tūkstošus mājsaimniecību. Vēja parks Tārgale uzlabos Latvijas energoapgādes drošību, samazinās atkarību no enerģijas importa un palielinās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Nobeigumā vēlējos teikt, ka EK priekšlikums atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanā ir spēcīgs signāls ne tikai klimata aizsardzībai, bet arī ekonomikas attīstībai, paredzot lielu investoru interesi un ieguldījumus vēja parku attīstībā.

Šie noteikumi būs jāpārņem arī dalībvalstīm, tāpēc Latvijas enerģētikas politikā nepieciešams veidot stratēģisku atbalstu atjaunojamai enerģijai, kas iegūta no vēja, nosakot konkrētas politiskas rīcības un turpinot dialogu ar sabiedrību par vēja enerģijas nozīmīgumu vides un ekonomikas attīstībā, radot labvēlīgāku vidi zaļās enerģijas iegūšanai un veicinot vēja parku attīstību Latvijā.

Renārs Urbanovičs, SIA TCK valdes loceklis un vēja parka Tārgale projekta īstenotājs

[1] WindEurope, 2021, It’s official: The EU Commission wants 30 GW a year of new wind up to 2030