Ēka jaunai mācību pieredzei

0
33
Foto – "RERE Grupa"

Jaunu daudzfunkcionālu mācību korpusu ieguvis Rīgas Mākslas un mediju tehnikums. Tā lielākais lepnums ir filmēšanas studija black box – pašlaik vienīgā Latvijā.

Šī gada februārī Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma (RMMT) jauno daudzfunkcionālo mācību korpusu Rīgā, Jūrmalas gatvē 96. Tā ir trīsstāvu monolītā dzelzsbetona celtne ar kopējo būvapjomu 1574 m2. Jaunā ēka būs skolas vizītkarte.

Mūsdienu programmas un vide

RMMT ir izglītības iestāde, kas nodrošina daudzveidīgu tehnisku, mākslas un dizaina programmu apmācību, tostarp mediju jomas speciālistu sagatavošanu, kas ietver foto un video apguvi. Jaunais korpuss ar mūsdienīgi aprīkotām telpām ir īpaši piemērots jaunajai mācību pieredzei. Kopējais ēkas tēls demonstrē RMMT mērķi kļūt par skolu ar inovatīvu mācību programmu un vidi.

Viens no vērtīgākajiem ieguvumiem ir lielizmēra mācību filmēšanas studija, kas atbilst filmēšanas paviljona jeb black box principiem ar funkcionālu, viegli pārveidojamu telpu. Studijas platība ir 21×20 m, tās augstums sasniedz 9 m. Filmēšanas paviljons, visas iekārtas, apdare, durvis, grīda utt. ir melnā tonī, kas palīdz nodrošināt viendabīgu un filmēšanai izmantojamu fonu.

Vairākas zonas

Ēkas dažādais iekšējais telpiskais zonējums atspoguļots būves struktūrā kā secīgas funkcionālās zonas – klases, vestibils, palīgtelpas, filmēšanas studija. Pirmā stāva vestibils ir daudzfunkcionāla, viegli pielāgojama un pārveidojama telpa. Tam ir izteikta vizuāli telpiska un funkcionāla saikne ar publisko ārtelpu, ko nodrošina arī fasādes stiklojums. Nākamā telpiskā zona ir ēkas trīs stāvus savienojošās divas kāpņu telpas – viena atvērta, otra slēgta, kā arī apsardzes telpa, WC cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un noliktava pirmajā stāvā. Otrajā un trešajā stāvā pie vertikālajām komunikācijām pieslēdzas vestibils, gar kuru savukārt virknējas mācību un administrācijas kabineti, kas novietoti virs pirmā stāva vestibila. Augšējos stāvos logi mācību un administratīvajās telpās ir vērsti uz austrumiem un, pateicoties teritorijā izvietotajai blīvajai koku lapotnei, vasarā tiks pietiekami noēnoti.

Aiz kāpņu telpu zonas izvietota apkalpes zona ar palīgtelpām, ģērbtuvēm un saimniecības telpām, pasažieru un kravas pacēlāju, kā arī labierīcībām visos trīs stāvos. Pēdējā zona ir filmēšanas paviljons – zāle, kas ir norobežota no apkārtējās vides gaismas, trokšņiem un citas iedarbības.

Ēku funkcionāli un telpiski var pielāgot, pakārtojot diviem savstarpēji izolētiem procesiem – filmēšanai un ikdienas mācību norisei. Vienas un tās pašas telpas var izmantot abiem procesiem.

Ārtelpā izveidota gājēju iela, kas vienlaikus kalpo kā piebraucamais ceļš jaunbūves korpusam, savieno pārējās tehnikuma ēkas un būs kā audzēkņu pulcēšanās vieta. Iela ir apzaļumota un aprīkota ar atpūtas zonām. Tur izvietoti betona puķu podi, betona un koka soli, izveidoti apstādījumi.

Masīvas konstrukcijas

Ēkas nesošās konstrukcijas veido monolītais dzelzsbetons ar siltumizolāciju un apdari. Telpu norobežojošās konstrukcijas veidotas no monolītā dzelzsbetona vai ģipškartona konstrukcijām. Starpstāvu pārsegums ir monolīts dzelzsbetons, ar peldošās grīdas slāņojumu un triecientroksni absorbējošu slāni. Jumts izbūvēts no pārseguma paneļiem un tērauda konstrukcijām, uzklāta augstvērtīga izolācija un jumta siltinājums, kā arī oļu klājs jumta siltinājuma slogošanai.

«Būvmateriālu izvēli noteica black box akustiskās zāles funkcionalitāte, jo bija jānodrošina atbilstoša skaņas izolācija gan attiecībā pret blakus telpām, gan galvenokārt pret apkārtējo vidi. Nepieciešams ne tikai norobežoties no vides un ielas trokšņiem, bet arī skaļa koncerta gadījumā mazināt skaņas izplatību no pašas black box zāles. To varēja panākt tikai ar masīvām dzelzsbetona konstrukcijām, kas kombinētas ar mērķtiecīgi projektētiem skaņas izolācijas slāņiem. Tiesa, fasādei izvēlējāmies ritmisku koka elementu apdari, kas ir videi draudzīgs risinājums un vizuāli padara monumentālo ēku saderīgāku ar cilvēka mērogu,» uzsver projekta autors arhitekts Miķelis Putrāms no SIA MADE arhitekti.

Melnā estētika

Filmu industrijai raksturīgās darba telpas black box diskrēti melnā estētika eksponēta arī fasādē, ko veido melni krāsotu koka dēļu un latu apšuvums. Logu un vitrīnu rāmji – melni. Fasādes apšuvums sadalīts trīs joslās, veidojot nelielu pakāpienveida izvirzījumu katrai joslai, atsaucoties uz pārējām tehnikuma kompleksa ēkām ar horizontālu apjoma sadalījumu pa stāviem.

Ventilējamās fasādes risinājumā izmantoti zāģēti dēļi 25×150 mm un koka latas 50×100mm, D-s2,d0. Apdares dēļi krāsoti ar klasisku zviedru krāsu uz lineļļas bāzes. Kopējā fasādes platība ir 1383 m2.

Putrāms saka: «Viss jaunā korpusa apjoms un melnā krāsa tematiski simbolizē jauno mediju izglītību. Melnā krāsa ir pretēja pārējiem korpusiem, kas ir gaišā krāsā. Jaunā būve priekšplānā veido savienojumu ar pārējo skolas kompleksu un būs galvenais tehnikuma vizuālā tēla elements.»

Prasīgā akustika

Veidojot filmēšanas paviljonu, svarīgākais bija nodrošināt telpas akustiku, ko veidoja sertificēts akustiķis Jānis Tālbergs. Datorprogrammās modelēts filmēšanas paviljons, ieprojektēti un izvēlēti apdares materiāli ar precīzi definētiem tehniskajiem parametriem. SIA RERE Būve projektu vadītājs Reinis Zecmanis stāsta: «Sienu apdarē izmantoti Cetris paneļi, kam skaņota pat perforācija, lai atbilstu akustikas projektā definētajam. Perforācijas laukums >11%. Tā kā šādas perforācijas laukums nav standarta materiālu pasūtījums un Cetris rūpnīcā tāda uz vietas nebija, rasts risinājums, ko uzņēmums veiksmīgi spēja saražot un piegādāt.»

Pēc sienas paneļu uzstādīšanas paneļi nokrāsoti atbilstīgā tonī. «Sienas nevarēja krāsot automatizēti ar uzpūšanu, jo perforāciju nedrīkstēja aizpūst ar krāsu. Tas mainītu akustiku. Visas sienas un griestus krāsojām manuāli – ar rullīti un otām,» turpina Zecmanis.

Skaņu saliņas un vārti

Studijas griestu konstrukciju veido tērauda kopnes, uz kurām uzstādīti dobtie dzelzsbetona paneļi. Starp kopnēm ir akustiskās saliņas jeb materiāls skaņu absorbcijai. Saliņas pildītas ar blīvu minerālvati – blīvums >45 kg/m3, to apdare veidota no Knauf Cleaneo perforēta ģipškartona paneļiem Design panel 12/25 R ar 23% caurumu laukumu. Arī šie paneļi krāsoti ar rokām.

Zāles griestos starp kopnēm uzstādīti dzesēšanas un sildīšanas paneļi, kas galvenokārt paredzēti filmēšanas laikā uzsildītās griestu daļas dzesēšanai. Filmēšanas paviljons aprīkots ar grīdā iebūvētu kabeļu kanālu, dzesēšanas iekārtām zāles stūros, kā arī vairākām elektropieslēguma vietām 32 A, 63 A un pat 5×200 A rozetēm. Starp sienu akustisko apdari un 300 mm monolītā dzelzsbetona nesošo sienu izveidota 50 mm gaisa šķirkārta, lai izvairītos no rasas punkta pārbīdes, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt konstrukcijas.

Lai nodrošinātu augstas akustiskās prasības, nomainīti filmēšanas paviljonā sākotnēji paredzētie paceļamie vārti pret blīviem masīvkoka vārtiem. Divu masīvkoka veramo vārtu kombinācija nodrošina 48 dB skaņas izolāciju, kas ir retums šādām telpām.

Interjers top uz vietas

Pēc Zecmaņa teiktā, sarežģītākais uzdevums bija izpildīt darbus Covid-19 ierobežošanai noteiktajos apstākļos, kad materiālu iegāde un piegādes plānošana, tāpat kā darbu izpilde, bijusi grūti prognozējama.

Savukārt būvniecības laikā īpaša uzmanība bija jāvelta darba organizācijai mazā apbūves laukumā, ievērojot blakus esošās Jūrmalas gatves transporta slodzi, materiālu piegādes un transporta kustības plānojumu.

«Īpašs uzdevums projekta norises gaitā bija interjera sadaļas izstrāde – toņu, apdares materiālu un dizaina jautājumu risināšana uz vietas būvlaukumā un modelējot plānus un telpas dabā. Tas izdevās, pateicoties profesionālai sadarbībai starp visiem dalībniekiem,» vērtē Zecmanis.

Putrāms un Zecmanis ir vienisprātis, ka būvniecības gaitā liela nozīme bija komandas prasmei pilnveidot to, kas nebija iespējams projekta tapšanā ierobežotā finansējuma dēļ.

RMMT direktora vietniece Dace Laizāne ir gandarīta par rezultātu, lai arī atzīst: «Rīgas pilsētas apbūves noteikumu dēļ nācās mainīt sākotnējo ieceri par ēkas apjomu, līdz ar to mainījās telpu izvietojums. Darbu gaitā bija vajadzīgas dažādas izmaiņas, jo no projekta līdz izpildei pagāja ilgāks laiks, ir mainījušies materiāli, tehnoloģijas. Visi kopīgi atradām labākos iespējamos risinājumus.»


Vērtē Andris Veinbergs, Knauf Akadēmijas vadītājs:

– Jauna vide, jaunas iekārtas, tehnoloģijas un iespējas būvniecības izglītībā ir ļoti vajadzīgas, jo būvniecībai sabiedrībā nav sapņu profesijas statusa. Tāpēc nozarē ir speciālistu pieprasījums, bet nav piedāvājuma. Ir vajadzīgi gan inženieri, gan būvspeciālisti, kas strādā objektos, bet nav pietiekama profesionāļu loka, no kuriem izvēlēties. Tas atspoguļojas būvniecības kvalitātē, prestižā, nozares attīstībā.

RMMT ir pirmā skola Latvijā, kur ir sava kinostudija, kur būvnieki, kocinieki, metālisti, kino ļaudis ir zem viena jumta. Plānojam veidot datu banku sadarbībā ar nozares asociācijām, caur mākslu iedvesmot un pilnveidot nozari, pieslēdzot medijus, filmējot videomateriālus par to, kā pareizi būvēt. Tas palīdzēs fokusēt nozares problēmas un ieteikt risinājumus.

Studijā jaunie būvspeciālisti paši var veidot sižetus, tāpēc vajadzīgs pamudinošs, iedvesmojošs, veselīgs mūsdienu virzītājspēks. Jāveido sistēma, rāmis, matrica, kā ražot mācību materiālus video-sižetu formā. Tas būs būvniecības Spotify, kas var kļūt par nozares profesionālo standartu un piemēru datubāzi, informatīvo telpu latviešu valodā. Tas palīdzēs arī latviskot būvniecības valodu un vidi.

Izveidojot šādu platformu, varam pierādīt, ka būvniecības sižeti ir aizraujoši visai sabiedrībai. Jaunieši prot ne tikai būvēt, bet arī to pievilcīgi pasniegt. Tas uzlabos prasmes un kopējo izpratni par būvniecības nozares situāciju un attīstību, tās nozīmi sabiedrības ikdienā.

RMMT profesionāļi to saprot un māk radīt vidi, kurā cilvēki aizraujas ar būvniecību. RMMT kā medijs ir ļoti svarīgs, lai ienestu būvniecības tematus arī video un audio formātos, lai nozarē plaši izmantotās platformas vērtētu nozares speciālisti. Jaunā vieta ļaus sarīkot arī plašākus profesionālos konkursus, kuros pierādīt un prezentēt prasmes.

Jaunās vides un metožu mērķis – lai neaprokam sevi ikdienā, bet strādājam ar pārliecību, ka būvniecība ir ar mums katru dienu visdažādākajās situācijās. Vairs nevis Zolitūde ir mūsu realitāte, bet labi veidota, cilvēkiem un dabai draudzīga un droša vide.

RMMT gatavo būvniecības speciālistus. Skolā izveidots sausās būves mācību poligons.
Te notikuši Latvijas un starptautiska mēroga būvniecības konkursi. Absolventi ir pieprasīti un gaidīti būvēs visā pasaulē.


Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma daudzfunkcionālā mācību korpusa jaunbūve

Pasūtītājs: Rīgas Mākslas un mediju tehnikums

Sadarbības partneris: Valsts izglītības attīstības aģentūra

Projekta autors, autoruzraugs: SIA Made Arhitekti, SIA Citrus Solutions

Galvenā būvuzņēmēja: SIA RERE Būve, projekta vadītājs Reinis Zecmanis, atbildīgais būvdarbu vadītājs Aigars Ozoliņš, būvdarbu vadītājs Edgars Strateičuks

Būvuzraudzība: SIA REM PRO

Apakšuzņēmēji: SIA Arcel, AS Latvijas tilti, SIA Baltic Construction Company (BCC), SIA Termex Serviss, SIA Lafivents, SIA Teto, SIA D Būve, SIA Dalagro, SIA Proffloor, SIA Reaton u.c.

Izpildes termiņš: 2020.–2021. gads

Projekta izmaksas: 3 198 917,49 eiro

Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris aprīļa numura (Nr.79).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit