Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunais Farmācijas studiju un pētniecības centrs, kas durvis vēra šajā pavasarī, ir līdz šim apjomu ziņā vērienīgākā un tehniski sarežģītākā ēka augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.
Jaunā ēka atrodas Konsula ielā 21 Pārdaugavā esošās RSU studentu pilsētiņas teritorijā un ir nozīmīgs ieguvums visai augstskolai. Ēkai ir pieci virszemes stāvi, viens pazemes stāvs, un kopējā platība sasniedz 7151 kvadrātmetru. Uz jaunām telpām pārcēlušās Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, te izveidotas četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas laboratorijas. Centra īpašais lepnums ir Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija, kas nodarbojas ar cieto gatavo zāļu formu izstrādi un testēšanu un nodrošina plašas pētniecības iespējas gan zinātniekiem un akadēmiskajam personālam, gan arī jaunajiem farmaceitiem. Šī laboratorija izbūvēta, ievērojot rūpnieciskās farmācijas nozares principus, tostarp veidojot tīrtelpas, kas atbilst ISO 8 standartam.
Farmācijas studiju un pētniecības centra galvenais būvprojekta izstrādātājs ir SIA Nams, būvdarbu ģenerāluzņēmējs AS UPB, tīrtelpu galvenais būvuzņēmējs SIA Kvadrum, būvuzraudzību un būvprojekta auditu veica SIA Būvuzraugi LV, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošināja SIA CMB. Ēkas būvdarbi tika sākti 2020.gada 20.novembrī, ekspluatācijā ēka nodota 2022.gada 5.decembrī. No projekta kopējām 22 miljonu izmaksām apmēram 13 miljoni ir RSU finansējuma daļa, bet nedaudz vairāk par 9,1 miljoniem eiro – Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.
Izaicinošais projekta sākums
Zemesgabals, kur paceļas jaunā RSU būve, iegādāts 2016.gadā. «2017.gada sākumā tapa skaidrs koncepts, ka te jābūt studiju pētniecības centram. Universitātē uz nelielu slodzi mums ir piesaistīts arhitekts, kas izstrādāja skices. Sākotnēji bija doma arī par klāt pievienotu sporta ēku, taču, veicot izpētes, aprēķinus un konsultācijas ar speciālistiem, tika nolemts, ka pagaidām sporta kompleksa būvi atliekam un būvējam tikai studiju un pētniecības centru,» stāsta Dainis Zemešs, RSU Infrastruktūras departamenta direktors.
Būvniecības plānošana bija sarežģīts process, ko vēl komplicētāku padarīja fakts, ka ēkā atradīsies daudz laboratoriju un tīrtelpu – zona ar pilnībā no citām telpām nošķirtu mikroklimatu un augstākās pakāpes tīrību. «Ņemot vērā, ka būvniecībā bija iekļauti daudzi inovatīvi un sarežģīti risinājumi, mēs iepirkām būvprojekta auditu ar būvuzraudzību vienā komplektā. Tas nozīmēja, ka jau projektēšanas laikā RSU bija pieejami plaša spektra būvspeciālisti, kuri papildus skatīja un vērtēja iesniegtos būvprojekta risinājumus, un to pašu profesionāļu komanda vēlāk visam sekoja līdzi arī pie būvdarbu izpildes,» skaidro Aigars Jankevičs, RSU Infrastruktūras departamenta Būvniecības projektu nodaļas vadītājs.
Ēkas sarežģītības dēļ RSU pēdējā brīdī atteicās no sākotnēji plānotās būvniecības realizācijas ar apvienotās projektēšanas un būvdarbu līgumu par labu kvalitatīva būvprojekta izstrādei BIM (Būves informācijas modelēšana jeb Building Information Modeling – angļu val.) vidē, kas radīja papildu izaicinājumus, bet garantēja mazāk nepatīkamu pārsteigumu būvniecības laikā – atbilstoši tobrīd spēkā esošajiem iepirkumu likuma ierobežojumiem līgumā BIM tika dēvēta par trīs dimensiju modelēšanu (3DM: trīs dimensiju modelis ar vienotu atskaites punktu). RSU pārstāvji atzīst, ka aprakstīt projektēšanas uzdevumus un tehniskos noteikumus laboratorijām un tīrtelpām bija ļoti sarežģīti. Šo skrupulozo uzdevumu veica telpu lietotāji – katedru un fakultāšu pārstāvji –, sīki uzskaitot visas vajadzības, tostarp paredzētās funkcijas, mēbeles, izmantojamās iekārtas un dažādas prasības un nosacījumus. Tīrtelpu tehnoloģiskā uzdevuma izstrādei papildu tika piesaistīti ārpakalpojuma tīrtelpu speciālisti.
BIM nozīmi akcentē arī Maksims Kapitans, SIA UPB Nams būvdarbu vadītājs: «BIM sistēma palīdzēja labāk saprast un vizualizēt dažādus sarežģītus risinājumus gan pie inženiertīklu izbūves, gan pie vispārējo darbu izbūves. Piemēram, būvniecības laikā, lai neveidotos dīkstāve, tika nolemts zemākās inženierkomunikācijas izbūvēt agrāk nekā augstākās. UK un SAT galvenokārt tika izbūvēts pēc BIM, kas ļāva atstāt vietas augstākām komunikācijām, piemēram, AVK-K un AVK-V.»
Foto – Rīgas Stradiņa universitātes arhīvs
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris jūnija numurā (Nr.92).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
