Nepieciešams meklēt risinājumus un paredzēt publisku finansējumu arī vēsturisko ēku atjaunošanai un siltināšanai, trešdien secināja Rīgas Centra attīstības biedrības rīkotās diskusijas Vēsturiskās ēkas – nenovērtēta vērtība dalībnieki.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (JV) diskusijā uzsvēra, ka ir pēdējais laiks aktualizēt vēsturisko namu renovācijas jautājumu un šim mērķim piešķirt publisko finansējumu, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu.
“Brīdī, kad jāizšķiras, vai renovēt nekvalitatīvu padomju laika ēku Pļavniekos, vai arī kultūrvēsturisku vērtību centrā, priekšroka būtu jādod centra ēkai, savukārt Pļavniekos varbūt izdevīgāk ir to veco un nekvalitatīvo nojaukt un būvēt jaunu,” sacīja Vaidere.
Viņa piebilda, ka patlaban ir labas iespējas šim mērķim saņemt ES fondu naudu un piešķirt nepieciešamo papildu finansējumu no valsts budžeta.
Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) skaidroja, ka vienīgais ES fondu instrumenta, kuru varētu novirzīt vēsturisko ēku atjaunošanai, ir energoefektivitātes programmas, taču Ekonomikas ministrijai (EM) līdz šim prioritāte bijusi daudzdzīvokļu ēkas mikrorajonos.
Patlaban ar EM izdevies vienoties, ka ES Atveseļošanas un noturības mehānismā 36,63 miljoni eiro būs paredzēti gan daudzdzīvokļu, gan vēsturisko ēku atjaunošanai, taču par šī finansējuma sadalījumu vēl būšot jādiskutē.
Dālderis uzsvēra, ka tagad ir īstais brīdis, lai Rīgas mēra līmenī vērstos pie EM un norādītu uz nepieciešamību daļu no šī finansējuma piešķirt vēsturiskajām ēkām. Tāpat nākamajā ES finansēšanas periodā būs pieejami 163,125 miljoni eiro privātmāju un daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei, un arī no šī finansējuma daļu jācenšas atvēlēt vēsturiskajām ēkām, piebilda Dālderis.
Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis uzsvēra, ka daudz izdevīgāk ir ieguldīt līdzekļus vēsturisko ēku atjaunošanā, nevis nekvalitatīvu padomju laika daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, jo ieguldījumu apjoms jārēķina attiecībā pret ēkas mūžu, kas vēsturiskajām ēkām mērāms simtos gadu.
Dambis arī piebilda, ka vēsturisko ēku atjaunošanai tiek izmantoti videi draudzīgāki materiāli, šīs ēkas tiek atjaunotas ar tradicionālajām būvniecības metodēm, kuras ir mazāk energoietilpīgas, kā arī tiek atjaunota kvalitatīva pilsētvide.
“Patlaban labi saglabājušās kultūrvēsturiskās ēkas ir apdalītas – tām tiek pievērsta maza uzmanība, bet ēkas, kuras jau ir uzbūvētas ar problēmām, cenšamies saglābt,” sacīja Dambis.
Nekustamo īpašumu kompānijas Latio nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Elīna Dūce pastāstīja, ka pieprasījums pēc centra dzīvokļiem rekonstruētās ēkās ir augošs, un tā ir motivācija attīstītājiem pielāgot centra dzīvokļu ēkas mūsdienu vajadzībām.
Dūce sacīja, ka laika posmā no 2010.gada līdz 2020.gadam darījumu skaits ar īpašumiem vēsturiskajās ēkās ir audzis septiņas reizes.
