Ekspluatācijā nodoti četri tilti pār upēm uz Latvijas – Krievijas robežas

0
69
Publicitātes foto

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadībā jaunajā gadā atsākas intensīvs darbs pie Latvijas – Krievijas robežžoga izbūves purvainajās, grūti sasniedzamās zonās un iepriekš SIA Igate izbūvētā robežas žoga defektu novēršanas. Gadu mijā nodoti ekspluatācijā iepriekš izbūvētie iekaramie trošu tilti pār četrām upēm – Zilupi, Ludzu, Liepnu un Rītupi, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Gada nogalē noslēdzās Latvijas – Krievijas robežas žoga izbūve prioritārajos posmos un tika uzsākta SIA Igate iepriekš izbūvēto 99 km žoga un citos infrastruktūras objektos konstatēto nepilnību novēršana, neparedzot tam papildu valsts finansējumu. 2024. gada beigās ir pieņemti ekspluatācijā SIA Igate izbūvētie 4 iekaramie trošu tilti. 2025. gadā aktīvi turpinās defektu un nepilnību novēršana visos iepriekš izbūvētos infrastruktūras elementos  (patruļtaku, koka laipu u.c.) uz valsts robežas.

“Šogad VNĪ aktīvi turpina darbu pie atlikušajā žoga un betona pontonu izbūves 15 km garumā purvainajās, grūti aizsniedzamās zonās, ko veic SIA Latvijas autoceļu uzturētājs, kā arī paralēli turpinās SIA Igate iepriekš izbūvētā žoga  konstatēto defektu novēršana 99 km garā posmā. Paredzam, ka visi darbi VNĪ vadībā tiks paveikti laikus, valdībai solītajā termiņā līdz 2025. gada oktobra beigām,” norāda J. Gavrilova.

 “Ārējās austrumu robežas izbūves process ir juridiski un tehniski sarežģīts. Tā izpildi ir kavējuši dažāda veida ārējie šķēršļi, kā arī gadu gaitā radušās dabiskās izmaiņas (piemēram, teritoriju aplūšana) un virkne citu faktoru. Neskatoties uz izaicinājumiem, SIA Igate turpina izbūvētās infrastruktūras sakārtošanu un konstruktīvā sadarbībā ar VNĪ nodrošinās, lai pabeigtu šo visai valstij nozīmīgo infrastruktūras objektu iespējami īsākā termiņā”, norāda uzņēmuma valdes  loceklis Jurģis Pučka.

Uz šo brīdi izbūvēti 250 km žoga – 99 km, ko izbūvēja SIA Igate un 151 km tika izbūvēts pagājušā gadā VNĪ sadarbībā ar 6 būvuzņēmējiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu. Žoga izbūvi purvainajās zonās 28 km garumā tika izlemts nodrošināt garākā termiņā valsts līdzekļu efektīvākai izmantošanai – lēmums pieņemts, ņemot vērā būtiski izdevīgākus nosacījumus un izmaksas darbu veikšanai 2025. gadā un saskaņots ar Ministru kabinetu.