Ēku vadības automatizācijas sistēmās testē digitālos un MI risinājumus

0
23
Attēls ilustratīvs

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nepārtraukti seko līdzi mūsdienu tehnoloģiskajām tendencēm un testē to izmantošanu savos pārvaldītajos objektos ar mērķi uzlabot ēku apsaimniekošanas efektivitāti un taupīt izmaksas. Viens no veidiem, kā to darīt, ir pielietojot mākslīgo intelektu (MI), piemēram, esošajās ēku vadības un automatizācijas sistēmās integrējot digitālo operatoru.

Maija sākumā šāds digitālais operators integrēts Latvijas Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā 1 vadības automatizācijas sistēmā. Šādi VNĪ paredz līdz pat 10% ietaupījumu no kopējā elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa gadā, turklāt tas ievērojami uzlabo ēkas ekspluatācijas efektivitāti un būtiski samazina ietekmi uz vidi, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ēkas vadības automatizācijas sistēma

Pēc VNĪ vadībā veiktās Latvijas Okupācijas muzeja – ēkas Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā rekonstrukcijas 2022. gadā, tajā tika uzstādīta vadības automatizācijas sistēma (VAS), kas nodrošina attālinātu ēkas ventilācijas, dzesēšanas sistēmu vadību un lokālu telpu mikroklimata regulēšanu.

Šobrīd ēkai pēc faktiskā apkures patēriņa ir B energoefektivitātes klase un D klase pēc primārās enerģijas patēriņa. Lai nodrošinātu maksimālu energoefektivitāti, jebkuram objektam enerģijas patēriņam būtu jāatbilst ēkas noslodzei un ārējiem ietekmējošajiem faktoriem. Ēkas inženiersistēmu darbības parametri un grafiki tiek uzraudzīti un regulēti manuāli, izmantojot VAS iebūvētās funkcijas un papildus izmantojot apsaimniekošanas laikā uzstādītos mikroklimata sensoru datus. Cilvēks šo darbu varētu veikt darba dienās, un, ņemot vērā lielo apkalpojamo objektu skaitu, inženiera laiks, ko var atvēlēt šim darbam, ir ierobežots. Tāpēc ir nepieciešams atbalsts, ko var sniegt tikai modernās tehnoloģijas – šajā gadījumā VAS digitālais operators.

Šis risinājums nodrošina nepārtrauktu enerģijas patēriņa monitoringu, automatizētu iekārtu iestatījumu pielāgošanu, balstoties uz datiem par iekštelpu un āra temperatūru, gaisa kvalitāti un faktiskajiem enerģijas patēriņiem. Tas ļaus ievērojami samazināt ēkas enerģijas patēriņu un mērķis ir sasniegt ēkas A energoefektivitātes klasi apkures patēriņam un samazināt kopējo primārās enerģijas patēriņu. Operators nodrošina klienta prasībām atbilstošus mikroklimata parametrus katrā telpā atsevišķi, ņemot vērā tās funkcionālo pielietojumu (birojs, ekspozīciju zāle u.c.).

Digitālā operatora darba loks

Digitāla operatora ieviešana ēkas vadības sistēmā ir ilgtspējīgs solis, kura mērķis ir samazināt un optimizēt ēkas enerģijas patēriņu. Lai sasniegtu galveno mērķi, tas veic vairākas svarīgas funkcijas:

• BMS sistēmu datu punktu kartēšanu un klasificēšanu, ieskaitot visas enerģijas un ūdens patēriņu mērīšanas, apkures, dzesēšanas, ventilācijas iekārtas un telpas līmeņa mikroklimata kontroles sistēmas.

• Visu kartēto sistēmu darbības datu uzraudzību un nepieciešamības gadījumā parametru maiņu ar 15 minūšu intervālu 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

• Regulāru iekštelpu klimata komforta analīzi, pamatojoties uz ievāktajiem datiem.

• Enerģijas patēriņa analīzi, t.sk., no laikapstākļiem atkarīga normalizācija un bāzes līnijas definīcija. Potenciālo ietaupījumu novērtējums.

• Ēkas tehniskais stāvoklis tiek statistiski analizēts ar kļūdu noteikšanas un diagnostikas (FDD) testiem.

Ieviešot mākslīgo intelektu ēkas vadības sistēmā, VNĪ prognozētais ietaupījums ir līdz 10% no kopējā elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa gadā. Tas ievērojami uzlabos ēkas energoefektivitāti. Vienlaikus svarīgs ieguvums ir esošās VAS nepilnību identificēšana un potenciālo uzlabojumu apzināšana. Iekārtu tehnisko defektu savlaicīga konstatēšana samazinās avārijas risku izraisīšanu un neplānotu remontdarbu veikšanu. Turklāt komfortabls mikroklimats iekštelpās uzlabo klientu apmierinātību, kas uzlabo uzticību un savstarpējās attiecības.

Mūsdienu tehnoloģiju ieviešana ēkās

VNĪ patstāvīgi seko mūsdienu tehnoloģiskajām tendencēm un ievieš tos savos objektos. Spilgts piemērs ir siltummezglu attālināta vadīšana vairāk nekā 90 objektos, kas padara ēkas apkures sistēmu efektīvu ļaujot optimizēt izmaksas par siltumenerģiju. Tāpat aktīvi notiek bezvadu klimata sensoru izvietošana vairākās ēkās, kas ļauj veikt detalizētu iekštelpu klimata analīzi un nodrošināt precīzu ēkas inženiertehnisko sistēmu regulēšanu.

Nozīmīgs solis uz priekšu ir ēkas vadības automatizācijas sistēmas ieviešana ēkās, kur tāda nav bijusi. VAS apvieno svarīgāko inženiertehnisko procesu automatizāciju vienotā platformā bez nepieciešamības pēc trešajām lietotnēm. Tas nodrošina centralizētu kontroli pār siltummezglu, ventilācijas iekārtām, aukstummezglu, apgaismojumu un citām sistēmām, vienkāršojot pārvaldību un paaugstinot energoefektivitāti.

VAS tehnoloģijas ir strauji attīstījušās un kļuvušas daudz pieejamākas un lietošanai draudzīgākas tieši pēdējos 5 gados. Mākslīgais intelekts VAS sistēmās ir salīdzinoši jauna, taču jau spēcīgi sevi tirgū pierādījusi tehnoloģija. Latviešu strēlnieku laukumā 1 ir tikai viens posms darbam ar visu VNĪ ēku vadības sistēmu modernizāciju. Līdz 2025. gadam ir plānots ar vadības automatizācijas sistēmām aprīkot aptuveni 35 ēkas, tajā skaitā modernizēt esošās sistēmas ēkās Talejas ielā 1 un Čiekurkalna 1. līnijā, kur tās izbūvētas pirms vairāk kā 10 gadiem. Modernizēšanas procesos aizvien vairāk raugāmies uz iespējām izmantot modernas bezvadu sistēmas.

Bezvadu sistēmās – stiprās puses

Būvējot jaunas ēkas vai veicot globālus rekonstruēšanas darbus ir iespēja izmantot komunikācijas kabeļus, izbūvējot tos starp iekārtām. Taču vairums VNĪ pārvaldībā esošo ēku ir vēsturiskas ēkas, tāpēc bezvadu sakaru tīkli ir optimāls risinājums, kas nerada papildus izmaksas par spēka un komunikāciju kabeļu izbūvi starp sensoriem un iekārtām. Viens no piemēriem ir ēkā, Valērijas Seiles ielā 9 izbūvētie viedie bezvadu termoregulēšanas vārsti sildelementiem, kuru barošanas avots ir iebūvētie akumulatori un saziņas veids – WiFi tīkls. Inovatīvas tehnoloģijas, ar kurām VNĪ energopārvaldības eksperti šogad iepazinās starptautiskā izstādē Milānā, ir bezvadu komunikācijas un sistēmu vadības iekārtas, kuras spēj pārvaldīt vairākas visās ēkās uzstādītās apkures, ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas. Šie risinājumi piedāvā lieliskas iespējas attālināti veikt energomonitoringu un patēriņa kontroli katrai iekārtai, tādējādi samazinot kopējo enerģijas patēriņu un VNĪ tehniskās uzturēšanas daļas komanda meklē visas iespējas šādas tehnoloģijas ieviest VNĪ objektos.