Elektrības patēriņš mājsaimniecībās pieaudzis par 17%

0

Ārkārtas stāvoklis un siltais laiks ir ieviesis izmaiņas patēriņa tendencēs un elektroenerģijas cenās gan Latvijas, gan globālajā tirgū. Laikā, kad vispārējā aicinājuma palikt mājās dēļ vidējais elektrības patēriņš Latvijas iedzīvotāju mājokļos ir palielinājies par 17%, elektroenerģijas cenas ir sasniegušas zemāko punktu pēdējo septiņu gadu laikā, liecina energouzņēmuma Enefit apkopotie dati. Tādējādi mājsaimniecībām ir iespēja samazināt izmaksas, neskatoties uz paaugstināto patēriņu. Tomēr jāņem vērā, ka katra mājsaimniecība cenu krituma ietekmi izjutīs dažādi – atkarībā no izvēlētā elektrības iegādes līguma.

Elektrības pieprasījums pārceļas no biznesa uz mājokļiem

Daudziem uzņēmumiem pārtraucot darbību vai samazinot aktivitāti, valsts kopējais enerģijas patēriņš ir samazinājies, tomēr, kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas, vidējais elektrības patēriņš mājsaimniecībās ir audzis  par  17%. Salīdzinot Enefit mājsaimniecību klientu mobilās lietotnes elektrības patēriņa datus ar nedēļu pirms tā ieviešanas, redzams, ka ierastajā darba laika periodā no plkst. 9.00 līdz 18.00 elektrības patēriņš pēdējo pāris nedēļu laikā ir būtiski audzis – dažās stundās pat par 59%. Interesanti, ka lielākais patēriņa pieaugums redzams laika posmā no plkst. 9.00 līdz 14.00, kad, visticamāk, norit aktīvākais darbs no “mājas birojiem” un attālinātā mācīšanās, lai savlaicīgi pabeigtu savus pienākumus un pievērstos ģimenei un mājas darbiem.

 Kā, analizējot situāciju, norāda Enefit valdes loceklis Krists Mertens, tad šobrīd varam pārliecināties, cik liela ietekme uz resursu patēriņu var būt salīdzinoši vienkāršām iedzīvotāju paradumu izmaiņām: “Pielāgojoties esošajai situācijai , esam dienas vidus patēriņu daļēji pārcēluši no biznesa vides uz saviem mājokļiem. Vienlaikus tas motivēs iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt šo līdz šim novārtā atstāto izmaksu pozīciju. Par to liecina fakts, ka joprojām 38% jeb 355 234 Latvijas mājsaimniecību neizmanto brīvā tirgus iespējas izvēlēties savam patēriņam piemērotāko elektrības iegādes veidu. Tā vietā tiek izmantots automātiski piešķirtais Universālais pakalpojums, kura cena tiek noteikta gada sākumā un tā paliek nemainīga visu gadu – arī tad, ja reālās tirgus cenas samazinās.”

Rēķinu samazināšanos nosaka lietotāju izvēle

Elektroenerģijas cena pēdējo mēnešu laikā pastāvīgi samazinās un šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu kopš Nord Pool spot biržas ieviešanas Latvijā 2013. gadā. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazinās jau no pērnā gala nogales, salīdzinot šī gada martu ar pērnā gada martu, kritums sasniedz pat 40%. Šīs izmaiņas atspoguļosies arī iedzīvotāju elektrības rēķinos. Visstraujāk šo kritumu izjutīs tie, kuri iegādājas elektrību par dinamisko, jeb biržas svārstībām piesaistīto cenu. Savukārt lietotāji, kuri elektrību iegādājas par ilgākā termiņā  fiksētu cenu, šo kritumu varēs novērtēt brīdī, kad pārslēgs līgumu jaunam periodam, jo tad elektrības tirgotājs pārrēķina piedāvājumu pēc aktuālās situācijas tirgū. Savukārt Universālā pakalpojuma lietotājiem šis ir labs laiks izvēlēties kādu no tirgū pieejamajiem elektrības iegādes risinājumiem, lai negaidītu gada beigas, kad tiks pārskatīta šī pakalpojuma cena.

“Ņemot vērā, ka ārkārtas situācijas noteiktie ierobežojumi rada būtisku finansiālo slogu daudzām mājsaimniecībām, šis ir pozitīvs signāls. Cenu kritumam sekojot patēriņa izaugsmei iedzīvotāju mājokļos, iegūstam iespēju sabremzēt rēķinu pieaugumu vai to pat samazināt. Te gan izšķiroša nozīme ir aktīvai iedzīvotāju iesaistei – jāseko līdzi cenu svārstībām un jāizdara izvēle, gluži tāpat kā iegādājoties degvielu savam auto. Piemēram, pasīvākā lietotāju grupa, kas izmanto Universālo pakalpojumu, šobrīd pārmaksā vismaz 15 % salīdzinājumā ar tirgū pieejamo vienkāršāko fiksētas cenas piedāvājumu. Pie ikmēneša patēriņa 300 kilovatstundu apmērā tas nozīmē vismaz 7 eiro starpību ikmēneša elektrības rēķinā,” skaidro Krists Mertens.

Elektroenerģijas cenu kritumu galvenokārt nosaka ūdens krājumu pieaugums Ziemeļvalstu hidroelektrostacijās, siltie laika apstākļi, kā arī oglekļa emisiju kvotu cenu kritums. Vienlaikus būtiska ietekme ir arī vispārējam enerģijas patēriņa kritumam saistībā ar COVID-19 vīrusa pandēmijas ietekmi uz daudzu nozaru darbību. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos elektrības cenas turpinās samazināties, jo turpinās globālās ekonomikas atdzišana, cīnoties ar COVID-19 vīrusa izraisītām sekām.

Pievienot komentāru