Ieva Vērzemniece.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM īsteno apjomīgu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu. Tās svarīgākā prasība – tehniskajai dokumentācijai visos projekta norises posmos jābūt kvalitatīvai.

Ņemot vērā programmā iesniegtos pieteikumus, 2014. – 2020.gadā paredzētais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums daudzdzīvokļu namu siltināšanai ir izlietots. Jaunus pieteikumus vairs nepieņem, tiek īstenoti iesniegtie projekti. Taču māju siltināšana turpināsies arī nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu periodā 2021. – 2027.gadā. ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece sarunā ieskicē grābekļus, uz kuriem kāpj projektu iesniedzēji un kuri jānovērš, lai veikli caurskatītu un akceptētu tehnisko dokumentāciju, lai mājas raiti atjaunotu un Eiropas Savienības programmas finansējumu saņemtu plānotajā apmērā.

Konsultē vispirms

ALTUM ir izveidots Energoefektivitātes kompetences centrs, un viens no tā mērķiem ir konsultēt projektu izstrādātājus pirms un pēc projekta būvniecības tehniskās  dokumentācijas iesniegšanas un to izvērtēt. Kad pārlūkoti un par atbilstošiem atzīti visi tehnoloģiskie un juridiskie aspekti, projekts ir gatavs iesniegšanai un var pretendēt uz valsts atbalsta saņemšanu – grantu 50% apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Arī pēc pozitīva lēmuma par granta piešķiršanu visā projekta realizācijas periodā projektu vadītājam un būvniekam ir saistoši visi publiskā iepirkuma nosacījumi, būvdarbu līguma noteikumi un grozījumi.

«Dažkārt būvniecība un ES fondu naudas juridisko prasību ietvars ir dažādās ierakumu pusēs,» atzīst Ieva Vērzemniece, piebilstot, ka nereti atšķiras tas, kā raduši strādāt būvnieki un ko paredz Eiropas programmu prasības. Ir svarīgi to zināt, jo būvniecības nobīžu un neatbilstību dēļ var nepiešķirt gaidīto finansējumu. Lai zobrati sakristu, ļoti svarīgi ES līdzfinansētos projektos būvniecības laikā stingri vadīties pēc ES fondu programmu prasībām, uzsver I.Vērzemniece. 

Dokumentu kvalitāte

Jāievēro vairāki svarīgi faktori, lai daudzdzīvokļu mājas atjaunošanas projektu sekmīgi pabeigtu un pasūtītājs, pilnvarotā persona, un līdz ar to būvkomersants pilnā apmērā saņemtu maksu par paveikto.

Nozīmīga ir dokumentu kvalitāte. Tas faktiski ir viens no izšķirošiem faktoriem – ja dokumentācija nav kārtībā, par paveikto samaksā daļēji vai ar kavēšanos.

ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas eksperti būvniecības objektos atklāj dažādus pārkāpumus. Reizēm netiek ievērota projektā paredzētā būvniecības darbu tehnoloģija, darbi nerit secīgi vai tiek veikti neatbilstošas temperatūras apstākļos, dažkārt būvniecības objektos konstatē darba drošības pārkāpumus.

Klupšanas akmens ir arī nepilnīgs būvdarbu žurnāls, kas kalpo par darbu gaitas un procesu aprakstu būvdarbu vadītājam. I.Vērzemniece skaidro, ka būvniecības projekta fināla stadijā, kad objekts tiek nodots ALTUM, izvērtē visus dokumentus. Dokumentos paredzētajiem darbiem jābūt reāli paveiktiem, objektā jābūt izmantotiem norādītajiem materiāliem, kā arī jāsasniedz izvirzītie energoefektivitātes rādītāji. Nereti paveiktie darbi, kas minēti būvdarbu žurnālā, nesakrīt ar noslēgtajiem līgumiem vai līguma grozījumiem. Tipisks nesakritības gadījums ir līguma izpildes termiņi un to grozījumi.

ALTUM eksperte uzsver, ka būvdarbu termiņi un to pagarināšana ir viens no biežāk fiksētajiem pārkāpumiem, kurus pieļauj būvnieki un projekta pasūtītāji. Pēc ALTUM datiem, vismaz pusei projektu tiek pagarināts īstenošanas termiņš.

Tiek fiksētas arī neatbilstības līguma grozījumu iemeslos un faktiskajā šo izmaiņu piemērošanā. I.Vērzemniece min piemēru – līguma grozījumos kā iemesls termiņa pagarināšanai tiek nosaukti nelabvēlīgi laikapstākļi, piemēram, negaidīts sals, no ALTUM puses projekts saņem apstiprinājumu fasādes apmešanas darbu termiņa pagarinājumam. Taču projekta noslēgumā ALTUM būvdarbu žurnālā konstatē situāciju, ka fasādes apdare veikta periodā, kad bija paredzēts pārtraukums un nebija paredzēts to darīt. Līdz ar to pārcelto darbu vai tehnoloģiskā pārtraukuma termiņš samazinās par tik dienām, cik dienu šie darbi bija veikti un fiksēti būvdarbu žurnālā.  Turklāt jāņem vērā, ka tādējādi samazinās termiņš līdz objekta nodošanai.

Būvniecības līguma termiņu pārkāpumi ir arī citās situācijās. Piemēram, pamatojoties uz iesniegto informāciju – dokumentu kopumu –, ALTUM apstiprina līguma termiņa pagarinājumu konkrētam darbam – fasādes apmešanai. Taču noslēgumā dokumentācijas pārbaudes laikā tiek noskaidrots – būvnieks uzskatījis, ka pagarināts ēkas atjaunošanas termiņš visam objektam. ES naudas izsniegšanas un uzraudzības noteikumi, kas ietverti arī būvniecības līgumā un būvniekam ir zināmi, paredz, ka pamatota pagarinājuma gadījumā tiek pārcelti tikai konkrēti darbi, par kuriem saņemts saskaņojums, pārējiem darbiem jābūt paveiktiem sākotnējā termiņā.

Vērtē visus dokumentus

I.Vērzemniece skaidro, ka projekta realizācijas gaitā būvdarbu līgums nav vienīgais nozīmīgais dokuments. Tā kā ES fondu līdzfinansētos projektos būvdarbu pakalpojumu sniedzēji tiek izraudzīti publiskos iepirkumos, tiek sekots, vai grozījumi būvdarbu līgumos saskan ar iepirkumu dokumentāciju. Jebkuri grozījumi, ko paraksta pasūtītājs, tiek skatīti no tehnoloģiskā viedokļa jeb faktiskās situācijas, kas redzama dokumentos, un juridiskā viedokļa jeb piegādātāju atlases.

«Aptuveni pusē gadījumu projektu realizētājas ir dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurām tas ir vienīgais projekts. Praksē redzam, ka biedrības bieži vien piekrīt dažādiem būvnieku rosinātiem būvdarbu līguma grozījumiem. Ja saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju tie ir būtiski līguma grozījumi, nezināšanas dēļ iespējams iedzīvoties soda naudā. Finanšu un ES fondu terminoloģijā to sauc par finanšu korekciju, un  par to maksā projekta pasūtītājs, kas šajā gadījumā ir paši dzīvokļu īpašnieki. Lai no tā izvairītos, pasūtītājam, šajā gadījumā biedrībai, jābūt ļoti uzmanīgam un atbildīgam, izvērtējot un piekrītot jebkādiem grozījumiem būvdarbu līgumā,» skaidro I.Vērzemniece, piebilstot, ka pirms lēmuma pieņemšanas iespējams konsultēties ar ALTUM.

Kā piemēru viņa min situāciju: ēku paredzēts atjaunot sešos mēnešos, bet praksē tas notiek gada laikā. ALTUM secina – būvniecība ir pabeigta, darbi veikti kvalitatīvi, tomēr no iepirkumu viedokļa noticis pārkāpums. «Šis ir jautājums par godīgu konkurenci. Ja būtu iepirkuma procedūra par nama renovāciju 12 mēnešos, varētu būt cits uzvarētājs. Atbilstoši noteikumiem ir jāpiemēro finanšu korekcija, pat ja ir sasniegti visi būvniecības kvalitātes rādītāji,» stāsta I.Vērzemniece.

Vai iespējams līguma termiņu pagarināt un iztikt bez finanšu korekcijas? «Jā, arī celtniecības termiņiem var būt būtiski līguma grozījumi, ja tie ir pamatoti. Tas ir gadījumos, ja būvniecības laikā, atsedzot kādas konstrukcijas, atklājas problēmas, kas iepriekš nebija paredzamas, un nepieciešams izstrādāt papildu risinājumus. Līgumu var pagarināt, bet iemeslam jābūt pamatotam,» skaidro eksperte.

Tehnoloģijas neievērošana

Vēl viens klupšanas akmens ir tehnoloģijas neievērošana. ALTUM speciālisti itin bieži konstatē, ka krīt nost fasādes fragmenti, uz fasādes izveidojušies burbuļi, atslāņojušās apdares kārtas.

Pēc objektu apsekošanā 2019.gada pavasarī konstatētā ALTUM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju piesaistīja Būvniecības valsts kontroles biroja un Latvijas Būvinženieru savienības speciālistus, lai izvērtētu būvniecībā iesaistīto atbildīgo speciālistu kompetenci un novērtētu paveikto objektos, kur fiksētas problēmas, nav ievērotas materiālu iestrādes tehnoloģijas.

I.Vērzemniece min, ka konstatēti arī darba drošības un būvlaukuma ierīkošanas un uzturēšanas pārkāpumi: nekorekti nostiprinātas sastatņu konstrukcijas, būvgružu neizvešana u.c. «Vienā objektā nožogojums bija zemē iedzītas koka līstītes, aptītas ar sarkanbaltu lentīti. Taču objekts ir apdzīvots, tur uzturas un pārvietojas iedzīvotāji, arī mazi bērni. Nenorobežota, brīva piekļuve ēkas cokola daļai, būvbedrei un sastatnēm, būvgružiem un būvmateriāliem nav pieņemama,» uzsver I.Vērzemniece.

Vai darba drošības neievērošana iespaido finanšu korekciju? «Nē, tā neietekmē granta piešķiršanu, tas ir darba kultūras un drošības jautājums. Normatīvos minēts, ka teritorijai jābūt nožogotai. Kā būvnieks to dara, tā ir uzņēmuma un būvniecības procesa kontrolējošo personu atbildība,» atbild I.Vērzemniece.

Kad iespējama finanšu korekcija

ALTUM speciālisti atgādina, ka finanšu korekciju jeb soda naudu var piemērot gan tehnoloģisku pārkāpumu jeb  materiālu, veicamo darbu, termiņu u.c. neatbilstību dēļ, gan juridisku nepilnību – atbilstības iepirkumam – dēļ, taču no tā var izvairīties, rūpīgi sekojot mājas atjaunošanai un laikus konsultējoties ar ALTUM, kas veic  procesu uzraudzību projektā no dokumentu sagatavošanas līdz būvdarbu pabeigšanai.

«Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju interesēs ir svarīgi sekot, lai viss noritētu tā, kā paredzēts būvdarbu līgumā. Ja kaut kas netiek ievērots vai saskaņots ar ALTUM, tas var pavērsties pret dzīvokļu īpašniekiem, granta līguma parakstītājiem,» saka I.Vērzemniece. «Tieši pēc līgumu noslēgšanas sākas īstais darbs, tāpēc ļoti rūpīgi jāseko līdzi visu – granta, būvniecības, būvuzraudzības u.c. –  līgumu izpildījumam.»

Pēc ALTUM datiem, 50% projektu realizācijas laikā tiek grozīti.

Vai arī būvniekam ir noteikta atbildība un no uzņēmuma var kaut ko piedzīt, ja konstatētas nepilnības? «Jā, tas atrunāts iesaistīto pušu savstarpējā līgumā, kā arī dažādās apdrošināšanās, piemēram, darbu izpildes apdrošināšanā vai garantijas apdrošināšanā pēc darbu paveikšanas,» skaidro I.Vērzemniece.

Pievienot komentāru